Tamponi, biksīšu ieliktnīši un mitrās salvetes – Pārdaugavā upē izskalo kanalizāciju ar visiem atkritumiem

1 komentārs

Daugavas krastā pie pagrieziena uz Voleriem regulāri tiek izskaloti higiēnas piederumi – tamponi, mitrās bērnu salvetes un tamlīdzīgi. To visu vēl papildina arī šķidrums no galvaspilsētas iedzīvotāju kanalizācijas.

Rīdziniece Ruta Bancāne kopā ar vairākiem jauniešiem iesaistījušies Erasmus+ izglītības projektā ”Green City Life”. Pētot galvaspilsētu, atrastas vairākas piesārņotas vietas, taču šī izcēlusies citu vidū. Atkritumi uzpeld no upes dzelmes. Un par piesārņojumu sūkstās arī makšķernieki.

”Es teikšu, ka viņi biežāk izvelk to, ko ar rokām nevajadzētu aiztikt, nekā zivis, kas šeit ir diezgan daudz un lielas. Bet par to zivju ēšanu ir jāpadomā, vai tas ir to vērts,” retoriski jautā Ruta.

”Tā jau nav draza, tas jau nāk no kanalizācijas kaut kur. Tur ir viss, ko vēlaties,- sieviešu tamponi pat nāk ārā. Ķeras virsū uz auklas, uz āķa tie labumi, kas nāk ārā katru dienu,” skaudro situāciju atklāj makšķernieks Aivars, kuram riebj vilkt ārā no Daugavas sieviešu lietas.

”Tualete laukos, zināt, kāda tā ir? Kad tur ieej… Lūk, tieši vakar [pirmdien, 14. oktobrī] te tā arī bija. Kad atver vaļā cauruli, kanalizācija šeit tek. Viss! Sliktu vārdu labāk neteikšu, kas no turienes uzpeld. Bet jūs gan nojaušat, kas no turienes izpeld. Un te tāda smaka parādās, ka pat bail elpot. Un tas nav ne šodien, ne vakar, ne arī pagājušogad. Te tā notiek jau daudzus gadus. Tur taču, nu, ”Tampax”, viss sieviešu – zeķubikses, viss, tas viss ieplūst Daugavā. Un no Daugavas uz kurieni – uz līci, jūrā,” turpina copmanis Vladimirs.

Makšķerēšanas profesionālis un dabas draugs Normunds Grabovskis, savulaik veidojot raidījumus par copi, redzējis daudzas piesārņotas vietas Latvijā. Un šī patiešām esot viena no vistraģiskākajām.

”Tātad vēl gļotas, mati, visādas šādas sastāvdaļas – tās jau izskalojas. Straume jau diezgan stipra ikdienā. Pašreiz tā nav stipra – bojas stāv taisni. Tā kā tas viss trīs, četrus kilometrus uz leju, tas viss aiziet jūrā. Un tad, kad es redzu, kas te iznāk ārā, man diez ko negribas Bolderājas pludmalē peldēties. Tikko ienāk ”jauna raža”, kā te veči smejas, tad tā ir – no pieciem metieniem izvelk divas paketes, divi tamponi vai divi tamponi un viena pakete,” piebilst Grabovskis.

”Pēc tam, kad šī caurule tiek ieslēgta, kad visa šī draza nāk ārā, ir atbildīgās personas, kas to visu cenšas no krasta savākt, bet – vai tas atrisina situāciju?! Krastā, jā, ir glītāk, bet dziļumā to neviens neatrisina – problēma paliek tā pati,” uzsver dabas aizstāve Ruta.

Par kanalizācijas mezgliem galvaspilsētā atbild pašvaldības uzņēmums ”Rīgas ūdens”, kas nenoliedz nepatīkamo situāciju pie Voleriem, turklāt piebilst, ka tas notiek pat vairākas reizes gadā.

”Voleros šī te radusies problēma noteikti ir tāpēc, ka pēdējā mēneša lietusgāzes ir bijušas tik spēcīgas, ka vienkārši mūsu uzņēmuma attīrīšanas iekārtas nespēj pieņemt tāda apjoma notekūdeņus. Ja mēs šos te notekūdeņus laistu tādā masveidā cauri mūsu attīrīšanas iekārtām, tas nozīmētu, ka mēs varētu iznīcināt visu attīrīšanas procesu. Bet ir jāsaprot viens, ka ar šīm te lietusgāzēm tie notekūdeņi ir stipri savādāki, nekā tie nonāk pie mums ikdienā, jo šis te milzīgais ūdens daudzums, kas iegāžas mūsu sistēmā, tad faktiski tā atšķaidīšanas pakāpe ir stipri lielāka,” skaidro ”Rīgas ūdens” pārstāvis Artūrs Mucenieks.

”Rīgas ūdens” šobrīd izstrādājot notekūdeņu attīrīšanas modeli. Un viens no risinājumiem ir jauna notekūdeņu baseina būvniecība, kas būtu teju tikpat liela kā Daugavas stadions.

Tiesa gan, situācija pie Voleriem tuvāko gadu laikā tomēr nemainīšoties. Par to ir informēts arī Valsts vides dienests (VVD), kas ”Rīgas ūdenim” regulāri piemēro finansiālus slogus.

”Tas, kas ir jāuzsver, ka tādos gadījumos darbojas princips – piesārņotājs maksā. Un par šo te neattīrīto notekūdeņu apjomu tiek aprēķināts dabas resursa nodokli, tieši par šo te apjomu. Tiek ņemti arī vērā analīžu rezultāti, kādi tie ir,” akcentē VVD pārstāve Maruta Bukleviča.

Vides dienests gan neatklāj, cik ”Rīgas ūdenim” ir jāmaksā par lietus radītajām krīzes situācijām. Tomēr gan vides dienests, gan arī ”Rīgas ūdens” uzsver, ka šai negatīvajai medaļai ir arī otra puse – iedzīvotāji, ar kuru tiešu palīdzību kanalizācijā nokļūst kas vairāk par tualetes papīru.

”Tad, kad bļauj, ka jūrā zivis iet bojā, ka viss ir slikti, tad mēs varam uzsist sev pa plecu un pateikt, ka esam tur pielikuši savu roku,” noteic makšķerēšanas eksperts Normunds.