“Tā tomēr ir Latvijas rekordzivs!” Liepājnieks mēnešiem ilgi gaida oficiālu sertifikātu

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

2 komentāri

Mārtiņš no Liepājas jau kopš bērnības sevi uzskata par kaislīgu makšķernieku. Un copes aktīvajā sezonā teju katru mīļu brīdi liepājnieks pavada ūdens tuvumā ar uzticamo makšķeri rokās. Tieši šā gada pavasarī copmanis piedzīvo zīmīgu brīdi.

Mārtiņš
copes rekordists

Braucu kā vienmēr uz copi. Agri braucu, četros no rīta. Un tad septiņos bija tas brīdis. Braucu it kā uz līņiem, bet pieķērās milzu karūsa. Kad piecirtu, sapratu, ka ir kaut kas liels. Izvilku ārā piecu minūšu laikā, cīņa nebija ilga, bet tas nākamais bija – tās domas šaudījās pa galvu, vai tik nav Latvijas rekords.

Mārtiņš no Liepājas ezera izvelk 2,8 kilogramus smagu sudrabkarūsu. Cerot, ka cipari uz svariem nemelo, liepājnieks sāk rīkoties.

Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijā krustu šķērsu izstudēts, kā rīkoties, lai pieteiktu Latvijas zivs rekordu. Mārtiņš visu esot izdarījis, kā prasīts, pat zivs zvīņas nosūtītas, lai gūtu apstiprinājumu, ka noķertais ūdens iemītnieks ir sudrabkarūsa.

Gaidot Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas atbildi, Mārtiņš uzrunā Latvijā labi zināmo makšķerēšanas lietpratēju Māri Olti un arī zinātnisko institūtu “BIOR”. Abi apliecina, ka noķertā zivs patiešām ir sudrabkarūsa. Tad liepājnieks gūst pilnu pārliecību, ka ir rekorda īpašnieks. Mārtiņa varoņdarbu pat apraksta makšķernieku žurnālā un vietējā presē. Tiesa gan, federācija ar oficiālā sertifikāta izsniegšanu vēl joprojām kavējas.

Mārtiņš
copes rekordists

Pēc tam uzreiz uzradās nākamā vēstule, kurā rakstīts, ka neilgi pēc manas noķertās zivs ir vēl divi sudrabkarūsas rekordi. Bet tajā brīdī man likās, kur tad esmu pazudis es. Es jau biju pirmais, kas pārsita to 10 gadus seno rekordu.

Liepājnieks turpina sazināties ar federāciju, taču beidzamajai elektroniskajai vēstulei atbilde tā arī palikusi gaisā karājamies.

Cita organizācija – Latvijas Makšķernieku asociācija – arī fiksē rekordus, tiesa gan – starptautiskā mērogā. Asociācijas vadītājs Alvis Birkovs kritizē pašmāju federācijas nolikumu, uzskatot to par arhaisku. Birkovs uzskata, ka federācija teju pusgada laikā jau nudien varēja rast laiku, lai nosūtītu Mārtiņam kāroto sertifikātu.

Latvija var lepoties ar trim Pasaules sporta makšķerēšanas asociācijas rekordiem, kas gan sasniegti ārpus Latvijas. Tikmēr Mārtiņš vēl joprojām gaida apstiprinājumu savam rekordam vietējā mērogā.

Gundars Kurzemnieks
Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas prezidents

Bez Tabu: Varbūt jums ir zināms tāds Mārtiņš Solovjovs?

Jā, jā. Zinu, zinu, zinu tādu, protams. Viņš ir noķēris to savu karūsu, kura gan ir jau “pārsista” – vēl lielāka ir noķerta. Bet diemžēl ar šo te Covid-19 situāciju mums federācijas valdes sēdes bija aizturētas un nebija tā rocība, ka mēs varētu apstiprināt to rekordu. Bet man reāli, fiziski tas sertifikāts datorā jau stāv. Man jāaiziet, jāizdrukā, jāierāmē un jānosūta viņam pa pastu.

Bez Tabu: Brīnišķīgi! Vai to būs iespējams izdarīt šogad, vai arī to atliksiet vēl uz nākamo gadu.

Nē, nē, nē! Tas šogad tiks arī izdarīts.

Mārtiņš patiešām cer, ka kāroto sertifikātu izdosies saņemt vēl žurkas gadā [līdz 28. decembrim tas vēl nav noticis], lai gadumijas laikā varētu uzlūkot oficiālo dokumentu un palīksmot, ka šis gads copes ziņā bijis pat ļoti veiksmīgs.

Federācijas pārstāvis vēl piebilst, ka šogad esot pārspēti pat četri zivju rekordi, un neviens vēl neesot saņēmis sertifikātu. Kurzemnieks savus domubiedrus aicina būt pacietīgiem – būšot gan diplomi, gan arī mājaslapā atjaunos aptuveni divus gadus veco informāciju.