“Tā ir ņirgāšanās!” Valsts “apčakarē” zemes īpašnieku: atmetot grašus, sagandēs īpašumu ar “Rail Baltica” sliedēm un elektrības līniju

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

14 komentāri

Aigaram pieder zemesgabals Sējas novadā, kurā bija iecerējis būvēt atpūtas kompleksu ar vairākām ēkām un dīķi. Viņa plāni izgāzušies, jo īpašumā izbūvēs augstsprieguma elektrolīniju, tāpat zemesgabalu šķērsos dzelzceļš, ko plānots izbūvēt projekta “Rail Baltica” ietvaros. Lai gan sākotnēji viņam solīja, ka īpašumu atpirks un samaksās arī par ieguldījumiem tajā, nu zemes īpašniekam piedāvā izmaksāt vien vienreizēju kompensāciju 616 eiro apmērā (pēc nodokļu nomaksas). Aigars to sauc par ņirgāšanos, turklāt nezina, ko turpmāk iesākt ar zemesgabalu, jo tas kļūs nelietojams, bet saistības pret valsti (nodokļu samaksa par īpašumu) saglabāsies.

Zemesgabalu “Mežozoli” Sējas novadā iegādājās tālajā 2002. gadā. Vēlāk, vēloties to apbūvēt, izstrādāts projekts, ievilkta elektrība, pašvaldībā izņemta būvatļauja. Kopā iztērēti vairāki tūkstoši eiro. Iestājoties ekonomiskajai krīzei, plānus nācies atlikt, jo banka atteica palīdzību. Aigars gan stāsta, ka nekad nav atmetis domu par atpūtas kompleksa izbūvi.

Ieceres izgāžas

2012. gadā Aigaru informēja, ka pāri viņa īpašumam plānots ieklāt dzelzceļu projekta “Rail Baltica” ietvaros. Tāpat viņa īpašumu plānots izmantot cita valstiski nozīmīga projekta ietvaros: tajā pašā koridorā izbūvēs augstsprieguma elektrolīniju, kas savienos Baltijas valstis. Lai gan būves ir viena no otras neatkarīgas, sākotnēji tās bija plānots izbūvēt viena projekta ietvaros.

Aigars
jūtas aptīts ap pirkstu

Sējas novada pašvaldības ēkā bija publiskā apspriešana. Cilvēkiem stāstīja, ka zemes tiks atpirktas par tirgus vērtību, tik pieaicināti vērtētāji. Solīja, ka kompensēs iepriekš ieguldītos līdzekļus. Viss kārtībā! Es esmu tikai par [šiem projektiem], jo saprotu, ka tie valstij ir nepieciešami. Esmu Latvijas pilsonis, saprotu, kas valstij vajadzīgs.

Aigars stāsta, ka no zemes atpirkšanas un ieguldītā kompensācijas gūto naudu plānoja ieguldīt citā īpašumā, lai tur īstenotu ieceres, tomēr vēlāk notika liktenīgs pavērsiens: paziņoja, augstsprieguma elektrolīnijas izbūve notiks atsevišķi, pirms dzelzceļa izbūves. Tā kā īpašumu atsavināšana paredzēta “Rail Baltica” projekta ietvaros, zeme, ko atpirks pirms sliežu ieklāšanas, jau būs apgrūtināta ar augstsprieguma komunikācijām, līdz ar to tai būs daudz zemāka vērtība.

Aigars
jūtas aptīts ap pirkstu

Ar mani sazinājās “Augstsprieguma tīkls” [elektrolīniju izbūvētājs], informēja, ka jānoslēdz līgums par zemes apgrūtināšanu, nevis atpirkšanu.

Apgrūtinājums un niecīgā kompensācija

AS “Augstsprieguma tīkls” atsakās atsavināt īpašumu un kompensēt ieguldījumus īpašumā. Par īpašuma apgrūtināšanu ar iespaidīga izmēra elektrokomunikācijām piedāvā vienreizēju kompensāciju 800 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas). “Rail Baltica” projekta īstenotāji gan neatsakās atpirkt īpašumu, bet to darīs vēlāk, sava projekta īstenošanas ietvaros, kad īpašums jau būs apgrūtināts, līdz ar to īpašuma vērtība būs krietni zemāka.

Aigars
jūtas aptīts ap pirkstu

No diviem hektāriem apgrūtinās vienu. Zem šīs līnijas nekāda celtniecība nav pieļaujama, arī elektrolīniju aizsargjoslā nav pieļaujama, to nosaka noteikumi. Tomēr zeme paliks manā īpašumā, būs jāturpina maksāt nodokļus par zemi, kā arī jākopj tā, lai nesaņemtu sodu. Būs, piemēram, jāpļauj. Tā kā viņi neatpērk zemi, man tā būs liela nasta, jo neviens to no manis nepirks. Tā ir bezjēdzīga. Tie 616 eiro uz rokas kā kompensācija. Tā ir ņirgāšanās, nekādi nenosedz zaudējumus. Mēs aizvien dzīvojam postpadomju standartā – galvenās ir valsts intereses, pēc tam tikai sabiedrības intereses. Ja atpirks “Rail Baltica”, tā jau būs smieklīga nauda šā apgrūtinājuma dēļ.

Valstiskas nozīmes projekta īstenošanai uz savas zemes īpašnieks nevar pretoties.

Aigars
jūtas aptīts ap pirkstu

Sarunā ar “Augstsprieguma tīkla” pārstāvi man teica, ka, ja es nepiekritīšu šai kompensācijai, tad man samaksās likumā noteikto kompensāciju. Šis esot viņu labais žests samaksāt par hektāru 800 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tā es pēc likuma varot cerēt tikai uz 150 eiro.

AS “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis Arnis Staltmanis stāsta, ka nebija iespējas gaidīt “Rail Baltica” projekta īstenošanu un īpašumu atsavināšanu. Pats “Augstsprieguma tīkls” neatpērkot īpašumus.

Arnis Staltmanis
AS “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis

Saprotam īpašnieka nesapratni par to, kāpēc sākotnēji tika solīts, ka abi projekti notiks vienlaikus, tomēr mēs nevarējām gaidīt “Rail Baltica” projekta attīstību, jo līdz 2025. gadam paredzēts, ka Baltijas valstis atdalīsies no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar kontinentālo Eiropu. Projektam paredzēts Eiropas Savienības finansējums, tāpēc kavējumi nav iespējami. Jā, iedzīvotājiem tika solīts, ka atpirks zemi. Mēs izmantojam likumā noteiktās iespējas, mēs nekad neatpērkam zemi, samaksājam vienreizēju atlīdzību atkarībā no zemes lietošanas veida, kā arī vēlāk [pēc apgrūtināšanas] zemes īpašniekiem tiek doti zināmi nodokļu atvieglojumi.

Aigaram pienāktos lielāka kompensācija, ja zemei būtu apbūves, nevis lauksaimniecības zemes statuss, kāds zemei ir šobrīd, informē “Augstsprieguma tīklu” valdes loceklis Staltmanis. Aigars gan stāsta, ka Sējas novada pašvaldībā bija lūdzis pārveidot zemes lietošanas veidu, tomēr, kā pats saka, nezināmu iemeslu dēļ Zemesgrāmatā teritorija reģistrēta kā lauksaimniecības zeme.

Pašvaldība: Taisnības nav virs zemes

Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš informē, ka Aigars nokavējis ar zemes statusa nomaiņu. Izmaiņas, kas varētu ietekmēt kompensācijas apmēru, varēja veikt līdz publiskajai apspriešanai, stāsta Liepiņš. Sējas novada priekšsēdis arī uzskata, ka ir negodīgi vispirms apgrūtināt īpašumus ar augstsprieguma līnijām un tikai vēlāk tās par mazāku naudu atpirkt “Rail Baltica” projekta īstenošanas ietvaros.

Guntis Liepiņš
Sējas novada domes priekšsēdētājs

Ja mēs runājam par taisnību, tad taisnības nav virs zemes. Vecais stāsts. Mēs zinām šo problēmu, bet tas ir valsts nozīmes objekts, un pašvaldība ar saviem īpašumiem ir tieši tādā pašā statusā kā fiziska persona. Ar mums neviens par šo jautājumu nerunā. Mēs viņus [zemju īpašniekus] uzklausām viņu sāpi. Daudz ir tādu īpašnieku.

“Bez Tabu” vērsās pie “Rail Baltic” projekta īstenotājiem, jo tieši viņu kavēšanās ar īpašumu atsavināšanu dēļ tie tiek apgrūtināti ar elektrolīniju, kā rezultātā īpašumiem sarūk vērtība.

“Rail Baltica” komentārs

Zemju izpirkšana Latvijā “Rail Baltica” būvniecībai notiek vienlaikus ar konkrētā trases posma projektēšanu. Tas ļauj izpirkt precīzu, dzelzceļa projektam vajadzīgo zemju platību. Latvijā “Rail Baltica” ieviešana sākas ar sarežģītāko objektu – stacijas un infrastruktūras starptautiskajā lidostā ”Rīga” un Centrālās stacijas – izveidi, tāpēc īpašumu un zemju atpirkšana vispirms tika uzsākta šajos posmos. Šobrīd projektēšana un līdz ar to arī atsavināšanas darbi notiek Pierīgas teritorijā – posmā no Upeslejām līdz Misai. Diemžēl “Rail Baltica” projektu nav iespējams ieviest vienlaikus ar “Augstsprieguma tīkla” būvniecības fāzi. Konkrēti minēto ”Mežozoli” īpašuma atsavināšanu nevaram uzsākt, jo nav zināms precīzs nepieciešamā izpērkamā īpašuma apjoms. To uzzināsim projektēšanas laikā.