Atceries! Vīrusam nav brīvdienu! Radu un draugu apciemojumi šobrīd ir aizliegti. Svētkus drīkst svinēt tikai savās mājās un ar tiem, ar kuriem ikdienā dzīvo kopā.

”Sūds, ne karte!” Latvieši sašutuši par bezjēdzīgo koronavīrusa skarto novadu karti

Artūrs Špaks

Autors: Artūrs Špaks

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš labi orientējas ceļu satiksmes lietās, apdrošināšanas strīdu un dažādu konfliktu risināšanā.

3 komentāri

Slimību profilakses un kontroles centrs aizbildinās ar inficēto iedzīvotāju datu aizsardzību, tādēļ netiekot publicēta informācija, kuros Latvijas novados un pilsētās ir konstatēti koronavīrusa saslimušie. Tajā pašā laikā citas Eiropas valstis publicē pat inficēto iedzīvotāju pārvietošanās maršrutus.

14. marta rītā Slimību profilakses un kontroles centrs paziņoja, ka tiek veidota karte, kurā būs attēlota saslimstības izplatība Latvijā. Jau tās pašas dienas pēcpusdienā karte tika publicēta, taču Latvijas iedzīvotāji bija vīlušies par redzēto.

Kāds interneta lietotājs pat izveidoja savu versiju par situāciju valstī, kur visa Latvija iekrāsota vienā krāsā, šādā veidā pasmejoties par valsts iestādes izplatīto karti. Jānorāda, ka Slimību un profilakses centrs (SPKC) no kļūdām nemācās un pēc trīs dienām publicē tāda paša tipa karti.

Interneta komentētāji jau paspējuši šo karti nosaukt par bezjēdzīgāku un uzskata, ka no Latvijas iedzīvotājiem tiek slēpta būtiska informācija. SPKC publicētajā kartē Pierīgas reģions stiepjas no Tukuma līdz pat Ainažiem, līdz ar to radot ļoti daudz jautājumu.

Endijs
Neapmierina publicētā karte

Reāli sūdīga karte. Tā neko neizsaka. Varēja labāk sarkanus punktiņus salikt konkrētās vietās. Ja, piemēram, Daugavpilī ir gadījums, tas nenozīmē, ka arī Viļakā ir tāda situācija.

Arī citi Latvijas iedzīvotāji izsaka neapmierinātību par nekvalitatīvo karti. Dace pat piedāvājusi palīdzēt izveidot lietderīgāku karti: ”Cik stundas šito cepāt? tikpat liela “jēga” būtu uztaisīt Latviju vienā krāsā un ierakstīt 20-40 gadījumi!”

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norāda, ka detalizētāku karti liedz publicēt inficēto datu aizsardzība.

Jurijs Perevoščikovs
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors

Mēs konsultējāmies ar Datu Valsts inspekciju, viņi pilnībā atbalsta, ka tā pateikts likumā un regulā. Neviens šobrīd nevar pateikt, kā pretepidēmijas pasākumi varētu būt īstenoti, ja mēs zinātu, ka šajā mājā vai šajā pilsētā konkrētajā dzīvoklī dzīvo infekcioza persona. Datu Valsts inspekcijas ieskatā, tas uzskatāms par rupju datu aizsardzības pārkāpumu. Ir signāli apmēram šādi, ka ir redzēts, ka pie konkrētas mājas atbrauca ekipēta NMPD brigāde, paņēma paraugus, tagad redzam mūsu novadu kartē. Tas nozīmē, ka šis cilvēks ir inficēts. Jūs nezināt, cik daudz šādus nepārbaudītu signālu saņemam mēs un policija.

Acīmredzot uz pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm datu regula neattiecas. Polijā un Nīderlandē, kā arī daudzās citās valstīs izveidota interaktīva karte, kurā norādīti reģioni un pilsētas, kur konstatēti saslimušie. Zviedrijā pieejams reģionu saraksts un saslimušo skaits, turpretī lietuvieši, kur inficēto skaits ir krietni mazāks nekā Latvijā, detalizēti publicējuši pat inficēto pārvietošanās maršrutu.

Datu vizualizācijas eksperte un Datu skolas programmas vadītāja Latvijā Nika Aleksejeva norāda, ka valsts iestāžu izveidotā karte nav veiksmīga. Krietni veiksmīgāka karte būtu, ja tiktu izmantotu, piemēram, poļu izvēlētā pieeja, kur kartē atzīmēti punkti.

Nika Aleksejeva
Datu vizualizācijas eksperte

SPKC par vizualizācijas pamatu izvēlējušies poligonu jeb teritoriju, savukārt pati karte pēc būtības ir karstuma karte. Jo oranžāks, jo vairāk, jo dzeltenāks (blāvāks), jo mazāk. Taču cilvēks redz tieši šo laukumu, poligonu, tāpēc tie novadi, kas ir teritoriāli lielāki, pat ne spilgtāki, varētu likties tādi draudīgāki. Izvēloties krāsas, jāievēro krāsu periodi. Mēs pagaidām runājam par desmitiem gadījumu, ja būs 50-70 gadījumu, krāsa, iespējams, būs tāda pati – tumši oranžs tonis. Tad arī būs grūti atšķirt, kur ir vairāk, kur mazāk.

Slimību profilakses un kontroles centrā sola, – ja kādā apdzīvotā vietā saslimušo skaits pārsniegs piecus, tad tikšot sniegta detalizētāka informācija.