“Slogs uzlikts mums, un vēl esam atstāti bez karstā ūdens!” Vairākām mājām Rīgā atslēgta karstā ūdens padeve, maksātāji ķīlnieku lomā

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

1 komentārs

Parādu dēļ vairākām mājām Rīgā atslēgta karstā ūdens padeve, ķīlnieku lomā nonākuši arī visi tie iedzīvotāji, kuri rēķinus maksājuši. “Rīgas namu pārvaldnieks” un “Rīgas siltums” norāda, ka dzīvokļu īpašniekiem jālemj, kā segt mājas parādu, jo tuvojas apkures sezona.

Kādā lietainā augusta dienā Aigars pamana, ka mājoklī nav karstā ūdens, aprunājoties ar kaimiņiem, saprot, ka tāda pati problēma piemeklējusi visu četru Matīsa ielas 41 māju iedzīvotājus. “Tas notika ļoti drastiski, vienkārši krāns ciet, un nebūs jums, nevis audzināsim katru parādnieku individuāli, bet visus kopā,” stāsta Aigars.

Aigars norāda, ka bez siltā ūdens palikuši vismaz 60 dzīvokļu iedzīvotāji. Turklāt “Bez Tabu” ziņojuši arī rīdzinieki no citām pilsētas apkaimēm par identisku situāciju. “Varam atcerēties katliņus, kā sildīt ūdeni, varam izvēlēties, – uz elektriskās plīts sildīt vai izmantot spirāli,” tā Aigars.

Dzīvokļu īpašnieki bija saņēmuši informāciju no “Rīgas siltuma”, ka samaksa par šajā apkures sezonā piegādāto siltumenerģiju nav veikta pilnā apjomā, un paļāvās uz to, ka apsaimniekotājs situāciju risina. Paziņojums no “Rīgas namu pārvaldnieka” par karstā ūdens atslēgšanu kāpņu telpā uzradies tikai liktenīgās dienas vakarā.

Antra
iedzīvotāja

Es saprotu, ka jautājums ir jārisina ar “Rīgas namu pārvaldnieku”, bet karstā ūdens atslēgšana nav metode, ar ko risināt problēmas. Var saukt kopsapulces, aicināt iedzīvotājus uz pārrunām, bet vienkārši norādīt, ka mājai ir parāds un atslēgt, nav risinājums.

Antra norāda, ka “Rīgas namu pārvaldniekam” ir deleģētas mājas apsaimniekošanas tiesības, turklāt rēķinā iekļauta arī izdevumu pozīcija – juridisko pakalpojumu segšana. “Tad tas ir viņu pienākums, un mēs par to maksājam, viņiem jārisina šie jautājumi, nevis uzlikt slogu mums, un vēl atstāt bez karstā ūdens,” tā Antra.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā piekrīt, ka šāda situācija nav pieļaujama. “Šajā gadījumā atbildība ir mājas apsaimniekotājam, jo neviens no mājas iedzīvotājiem neslēdz atsevišķi līgumus ar dažādiem piegādātājiem, tad apsaimniekotāja uzdevums ir piedzīt naudu, kas nav samaksāta, no tiem, kas ir parādā,” tā centra pārstāve Santa Zarāne.

“Rīgas namu pārvaldniekā” norāda, ka visa summa, kas tiek saņemta no dzīvokļu īpašniekiem, tiek pārskaitīta pakalpojuma sniedzējam. Ja iedzīvotājiem par to radušās šaubas, dzīvokļu īpašnieki var vienoties par to, ka tiek veikta tiešā pakalpojuma apmaksa, izslēdzot no maksājumu ķēdes pārvaldnieku.

Kirsts Leiškalns
“Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis

Ja mēs runājam par parādniekiem, tad pārvaldnieks strādā ar parādniekiem tajā normatīvo aktu rāmī, kas ir atļauts, bet tas prasa noteiktu laiku. Ja mēs runājam par dzīvokļu īpašniekiem, tad īpašnieki ir tiesīgi pieņemt dažāda veida lēmumus, kas ir saistoši, par to kādā veidā tālāk risināt šo te situāciju.

“Rīgas siltumā” norāda, ka siltumenerģijas ierobežošana jau ir galējs solis, līdz tam uzņēmums sūtījis vēstules gan apsaimniekošanas kompānijai, gan iedzīvotājiem. Ja iedzīvotāji lemtu par tiešajiem norēķiniem, tad attiecīgi ar parādniekiem cīnītos “Rīgas siltums”. Šobrīd dzīvokļu īpašniekiem sadarbībā ar apsaimniekotāju pēc iespējas ātrāk situācija jārisina, jo arī apkures sezona vairs nav aiz kalniem.

“Jāsaka, ka virknei ēku parādi nebija nomaksāti jau no februāra, arī “Rīgas siltumam” ir jānorēķinās ar saviem enerģijas piegādātājiem, un jāsaka tā, ka pagājušajā gadā mēs bijām spiesti paņemt 35 miljonus īstermiņa kredītus, lai spētu tekoši norēķināties un piegādāt siltumenerģiju rīdziniekiem,” norāda “Rīgas siltums” pārstāve Linda Rence.