“Slēpošanas inventāra nomā pieprasa ķīlā pasi vai “tiesības”. Vai tā drīkst?”

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

3 komentāri
“Slēpošanas inventāra nomā pieprasa ķīlā pasi vai “tiesības”. Vai tā drīkst?”
PIXABAY

“Bez Tabu” ziņo skatītājs Ojārs, kurš nesen viesojies slēpošanas trasē Žagarkalnā, viņš vērš uzmanību uz to, ka inventāra nomā lūgts atstāt personu apliecinošu dokumentu. 

“Inventāra nomā, lai iznomātu inventāru, pieprasa ķīlā atstāt personu apliecinošu dokumentu, piemēram, “tiesības” vai pasi. Cik likumīga ir šāda prakse? Vai tas nav pretrunā Personu apliecinošu dokumentu likuma 15. panta 3. daļai, kas nosaka, ka personu apliecinošu dokumentu aizliegts nodot un pieņemt ķīlā? Kā apmeklētājs var būt drošs, ka dokumenta dati netiek pretlikumīgi izmantoti? Vai tiek ievērota personas datu aizsardzība,” jautā “Bez Tabu” skatītājs Ojārs.

Datu valsts inspekcijas Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs Lauris Linabergs raidījumam “Bez Tabu” apstiprināja, ka personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu ir aizliegts nodot vai pieņemt ķīlā. Par pārkāpumu arī ir paredzēts sods, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var piemērot naudas sodu no 70 līdz 140 eiro.

Lauris Linabergs
Datu valsts inspekcijas pārstāvis

Ja ir runa par autovadītāja apliecību, šeit jāsaprot, vai uz to attiecas Vispārīgā datu aizsardzības regula, vai tas ietver datu apstrādi ar automātiskiem līdzekļiem, vai informāciju paredzēts apkopot kādā kartotēkā, piemēram, ziņas par klientu. Visticamāk, ka mēs varētu secināt, ka datu apstrāde notiek lielākā apjomā kā nepieciešams kaut kāda mērķa sasniegšanai.

“Īsais secinājums no garā ievada būtu tāds, ka nav ieteicams arī lūgt atstāt citus personu apliecinošus dokumentus, šāds lūgums nebūtu uzskatāms par labu praksi,” komentēja Lauris Linabergs, norādot, ka dokumenta vietā būtu ieteicams noteikt drošības naudu.