“Situācija nav laba!” Nedienas ar VEF kultūras pils jauno fasādi; izmantoti nepareizi materiāli, norāda eksperte

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

3 komentāri

Vien pirms pusotra gada tika pabeigta VEF kultūras pils rekonstrukcija un restaurācija. Šie darbi izmaksāja 12 miljonus eiro. Iedzīvotāji novērojuši, ka nesen atjaunoto ēku visapkārt fasādei klāj aizdomīgi, balti, neglīti pleķi, tāpēc vaicā – vai šāds skats nav būvniecības brāķa sekas? ”Situācija tiešām nav laba, un tas viennozīmīgi liecina par nepareizu materiālu izvēli,”” secina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniece.

Arī Bez Tabu komanda, apstaigājot ēku, daudzās vietās konstatē lielākus un mazākus pleķus. Neizpratni pauž gan nejauši garāmgājēji, gan ilggadēja VEF kultūras pils darbiniece, kura cer, ka iestādes direktore organizēs acij netīkamā skata novēršanu.

Foto: Ekrānuzņēmums no video

VEF kultūras pils vadītāja Liene Kubiļus saka, ka satraukumam neesot pamata: ”Protams, ka neizskatās estētiski un skaisti. Tie [uz fasādes] ir sāļi. Ēka ir rekonstruēta, nevis būvēta no jauna. Sāļi vecām ēkām nāk ārā ļoti bieži, arī pēc rekonstrukcijas. Pāris gadus ir jānovēro tendence. Ēkas remontdarbiem garantija ir uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka būvnieki šo visu piecus gadus sakops, tīrīs un sakārtos bez maksas. Parasti  divus līdz trīs gadus [pēc rekonstrukcijas] sāļi parādās. Pēc tam vajadzētu būt mieram.”

Ar konkrētajiem būvdarbiem nesaistīts, neatkarīgs būvinženieris Artis Dzirkalis gan norāda, ka sāļu ”izsitumi” uz fasādes varot būt novērojami krietni ilgāk. Tāpat speciālists norāda, ka šāds process esot normāla parādība, jo agrāk, būvējot ēkas, nereti neesot piedomāts par hidroizolāciju, tāpēc konstrukcijas esot mitras. Nu tām žūstot, kopā ar ūdeni izdalās sāļi.

”Process ir ļoti vienkāršs. Konstrukcijās ir mitrums. Ūdens ir viela, kas šķīdina sāļus, piemēram, fasādē esošos. Kad ūdens pilns ar sāļiem nāk ārā no mūriem, iznākot uz virsmas ūdens iztvaiko, bet sāls kristalizējas un ir novērojams kā balts sāls. Periods, cik ilgā laikā izžūst konstrukcijas, var būt ļoti ilgs. Piemēram, 10 vai pat 20 gadi,” teic būvinženieris Dzirkalis.

VEF kultūras pils direktore Kubiļus teic, ka siena būvdarbu gaitā tika apstrādāta ar ”tehnoloģiju, kas ir pieļaujama, bet, kā redzam, ar to nepietika, ”sit” cauri”.

RTU eksperte: Situācija tiešām nav laba, viennozīmīgi liecina par nepareizu materiālu izvēli

RTU Būvmateriālu un būvizstrādājumu katedras vadošajai pētniecei Diānai Bajārei, apskatot fotoattēlos iemūžināto skatu, ir kritisks viedoklis: ”Situācija tiešām nav laba, viennozīmīgi liecina par nepareizu materiālu izvēli.” Bajāre norāda, ka pirms darbu uzsākšanas bijis nepieciešams veikt ķīmiskās analīzes, lai noskaidrotu, vai vecajās sienās sāļu daudzums ir paaugstināts. Ja ir paaugstināts, bija nepieciešams izmantot sanācijas apmetumu un speciālas krāsas ar paaugstinātu ūdens tvaiku caurlaidību. Tas ierobežotu sāļu kristalizēšanos apmetumā un uz eksponētajām virsmām, kā arī novērstu apmetuma sabrukšanu, kas ir redzama vienā no attēliem, norāda RTU eksperte Bajāre.

Foto: BEZ TABU SKATĪTĀJA FOTO

Diāna Bajāre
RTU Būvmateriālu un būvizstrādājumu katedra vadošā pētniece

Ir svarīgi sāļus dabūt ārā pēc iespējas ātrāk, bet šim nolūkam izmanto sanācijas apmetumu. Tas atšķiras no parastā kaļķa vai cementa bāzes apmetuma ar speciālu poru struktūru, kas uzņem šos spriegumus nesairstot. Šī poru sistēma akumulē sevī šos sāļus, vienlaicīgi veicinot mūra žūšanu.

RTU eksperte Bajāre norāda, ka, ja izmantotu sanācijas apmetumu, sāļi paliktu tajā un nebūtu redzami uz jaunās fasādes. Viņa norāda, ka arī sanācijas apmetums ar laiku būtu pilns ar sāļiem, to būtu nepieciešams nomainīt, tomēr tas būtu jādara pēc krietni ilgāka laika, savukārt ar darbos izmantoto apmetumu esot problēma, jo to labot var nākties regulāri. Arī VEF kultūras pils direktore Kubiļus norāda, ka jau pagājušogad būvnieks veica darbus, lai noslēptu nesmukumu. RTU eksperte Bajāre norāda, ka sāļi uz fasādes, visdrīzāk, parādīšoties vēl ilgi, krietni pēc garantijas laika.

Sanācijas apmetums gan ir krietni dārgāks par darbos, visdrīzāk, izmantoto apmetumu, norāda RTU eksperte Bajāre. Tas skaidrojums ar iepirkumu principu ”lētākā cena uzvar”. Tomēr ilgtermiņā, kā norāda Bajāre, dārgākais materiāls atmaksātos.

Diāna Bajāre
RTU Būvmateriālu un būvizstrādājumu katedra vadošā pētniece

Ja mēs runājam par to, vai tur izmantoti pareizie materiāli, es domāju, ka nē. Žēl, varētu izmantot [sanācijas apmetumu] jebkur, ja nebūtu lētākā cena. Tad mēs arī redzam to, ko redzam. Ja izmantotu sanācijas materiālu, vizuāli mēs to neredzētu. Kāds ir mērķis – uzlikt kaut ko lētāku un mocīties, tērēties, lai paslēptu nesmukumus vai kā?