“Sirds sāp!” Jēkabpils novadā likvidē ceļu, trauksme par meža iznīcināšanu; pašvaldību vaino bezdarbībā

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

16 komentāri

Jēkabpils novada Brodu ciema iedzīvotāji vaino kaimiņos esošā zemesgabala īpašnieku patvaļā. Viņš likvidējis koplietošanas ceļu līdz ūdenskrātuvei, to aizšķērsojot ar laukakmeņiem un uzarot, un bez saskaņojuma izcirtis kokus lielā platībā teritorijā, ko iedzīvotāji izsenis lietojuši kā mežu pastaigām. Tāpat Brodos dzīvojošie pārmet Jēkabpils novada pašvaldībai bezdarbību, uzskata, ka vietvara piever acis uz pārkāpumiem.

“Bez Tabu” redakcijā vērsās Jēkabpils novada Brodu ciema iedzīvotāja Ina, kura informēja raidījumu par nesen pašvaldības rīkotu izsoli, kurā vietvara par 170 tūkstošiem eiro pārdeva zemesgabalu 29 hektāru platībā Jēkabpils puses uzņēmējam, lauksaimniekam Jolandam Dišleram. Ina ir sašutusi par laukakmeņiem uz zemesgabala robežas, ko savēlis jaunais zemes īpašnieks, tādējādi aizšķērsojot gadiem ilgi lietoto ceļu pāri laukam, kas vietējos vedis uz Radžu ūdenskrātuvi un ne tikai. Patiesībā, aiz šiem akmeņiem ceļa vairs nav, jo zemesgabala jaunais īpašnieks to uzaris.

Ina
Brodu ciema iedzīvotāja

Es biju tā, kura izsauca policiju, jo uzskatīju, ka notiek kaut kas nelikumīgs!

Par ceļa aizšķērsošanu uzzināja Jēkabpils novada pašvaldības domnieki, kas lika saimniekam aizvākt šķēršļus un atjaunot ceļu līdz šī gada 30. aprīlim, tomēr tas nav izdarīts aizvien.

Ina
Brodu ciema iedzīvotāja

Uzskatu, ka pašvaldība pieļauj šo bezjēdzību. Mēs esam viņu vēlētāji, nodokļu maksātāji, gribam just kaut kādu ieinteresētību un aizstāvību! Sāp sirds par ciema iedzīvotājiem, kuriem šis taisnais ceļš bija ne tikai uz ūdenskrātuvi, bet arī uz pilsētu, kapiem, poliklīniku. Kā tagad cilvēkiem, kuriem nav automašīnu? Gājējiem jāiet pa apkārtceļiem?

Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektore Gunta Dimitrijeva, komentējot ceļa likvidēšanu, raidījumam teica, ka “uzņēmēji, izrādās, ir straujāki par mūsu spēju tikt viņiem līdzi. Nu jā, tas nebija labi, ka to izdarīja, bet mēs, kad tas jau bija izdarīts, domājām, ko tālāk darīt”.

Domniece Dimitrijeva piekrita, ka zemes jaunais saimnieks rīkojies nepareizi, bet norādīja, ka ceļam, par kuru pieminēja Ina un par ko traci, parakstot kolektīvo iesniegumu, ceļ arī citi iedzīvotāji, patiesībā neesot oficiāla statusa. Lai gan gadiem ilgi lietots, tas esot stihiski iestaigāts pāri laukam. Saimnieks gan ir likvidējis citu, oficiālu koplietošanas ceļu, kas sākas no tās pašas vietas, kur savelti laukakmeņi, un stiepjas pāri laukam pa diagonāli, bet to iedzīvotāji nav lietojuši, jo neveda pa taisno līdz ūdenskrātuvei, norādīja pašvaldības izpilddirektore Dimitrijeva. Arī šo ceļu zemes saimnieks uzaris.

Gunta Dimitrijeva
Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektore

Pēc notikušā mēs būtu gājuši pretī iedzīvotājiem. Vai nu runājot ar īpašnieku, vai pašiem organizējot, iebrauktu atkal to ceļu, bet tajā slīpajā vietā [,kur jābūt oficiālajam ceļam,], problēma radās, kad iedzīvotāji pateica, ka grib tikai to taisno ceļu, kas nemaz nebija oficiāli noteikts kā ceļš. Šeit jābūt prasmei rast kompromisu. Mums tas ir jāatrod! Mēs taču nevaram dzīvot mūžīgā karā!

Foto: EKRĀNUZŅĒNUMS

Iedzīvotāja Ina uzskata, ka daudzu iedzīvotāju interesēs gadiem ilgi lietoto ceļu vajadzēja definēt kā koplietošanas, pārdodot īpašumu.

“Bez Tabu” sazvanīja zemesgabala saimnieku Jolandu Dišleru, kurš aizliedza žurnālistam ierakstīt sarunu. Viņš norādīja, ka ceļš pāri laukam apgrūtinās zemes izmantošanu lauksaimniecībai, tāpēc piedāvā iedzīvotājiem citu risinājumu: ierīkot ceļu gar zemesgabala malu, kur pārvietošanās netraucēto saimniekošanai un mērojamais attālums neko daudz neatšķirtos no līdz šim mērotā attāluma līdz ūdenskrātuvei. Pašvaldībā uzskata, ka šāds risinājums būtu saprātīgs kompromiss.

Mežs vai krūmi? Iedzīvotāji ceļ traci par koku ciršanu

Iedzīvotājiem ir arī cita sāpe. Viņi ceļ trauksmi arī par koku izciršanu lielā platībā bez saskaņošanas. Iedzīvotāji uzskata, ka tiek nelegāli izcirsts mežs, ko mājvietai izraudzījušies putni un cita dzīvā radība, kā arī pastaigām gadiem ilgi iecienījuši iedzīvotāji. Ina uzskata, ka arī uz šo pašvaldība piever acis.

Ina
Brodu ciema iedzīvotāja

Pašvaldība aizbildinās ar to, ka tā ir lauksaimniecības zeme, kas laika gaitā aizaugusi ar krūmiem. Saka, ka šis jaunais īpašnieks darījis labu darbu, izcērtot krūmus. Tomēr mēs redzam, ka tie nav krūmi! Kādas priedes, egles, bērzus, apses jau aizvedis! Pašvaldības šo jautājumu negrasās risināt!

Ina “Bez Tabu” komandai uzrādīja daudzus fotoattēlus, kuros iemūžināts liels daudzums nocirstu koku, no kuriem vairums jau aizvests. Nevēloties runāt publiski, neierakstītā telefonsarunā zemes saimnieks Dišlers norādīja, ka, tā kā visam īpašumam jau izsenis ir lauksaimniecības zemes statuss, zaļā rota, ko izcērt, nav uzskatāms par mežu, bet gan esot apaugums ar krūmiem, kas traucējot lietot īpašumu tam paredzētajam mērķim – lauksaimniecībai.

Sarunā ar “Bez Tabu” Jēkabpils novada pašvaldības pārstāve aizstāvēja zemes saimnieka viedokli.

Ingrīda Feldmane
Jēkabpils novada pašvaldības Īpašuma pārvaldīšanas nodaļas vadītāja

Zemē, kas paredzēta lauksaimnieciskai izmantošanai, kokus var cirst bez atļaujas. Šie koki traucē attīstīt lauksaimniecību, zeme laika gaitā ir aizaugusi.

Ina gan vaino domniekus nekompetencē, jo, kā pati norāda, zemes daļa, ko klāja koki, nekad realitātē neesot bijusi lauksaimniecībai atbilstoša. Pēc Inas domām, pirms zemesgabala pārdošanas vietvarai bija jāsakārto dokumentācija, lai paglābtu mežu.

Uzraugošā ministrija arī bažīga

Iedzīvotāji, ziņojot par nedienām ar ceļu un koku izciršanu, vērsušies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Ministrijā raidījumam norādīja, ka abi problēmaspekti tiekot vētīti un gatavotas atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem. Pirmšķietami piedāvātais ceļa kompromiss ir pieņemams, bet koku izciršana liek bažīties arī VARAM ierēdņiem, norādīja VARAM Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ingūna Draudiņa.

Ingūna Draudiņa
VARAM Telpiskās plānošanas departamenta direktore

Ir pieprasīta informācija pašvaldībai sniegt skaidrojumu par šo situāciju, bet tāpat, kas būtiski, ir pārsūtīta šī informācija Valsts meža dienestam, kura kompetence ir izvērtēt darbības ar mežiem. Skatoties kamerāli, ir saskatāms, ka 7,6 hektārus no šīs pārdotās zemes vienības sastāda mežs. Pēc dokumentiem rakstīts, ka tur ir krūmāji, tomēr Meža likumā ir noteikts, ka zemes gabalos, kas ir lielāki par 0,5 [hektāriem] un kuros pēc noteiktām pazīmēm apaugums jau faktiski ir mežs, viņu apsaimniekošanā ir jāpiemēro Meža likums. Tā kā pirmšķietami, iespējams, ka tur nav viss bijis sakārtots tieši tā, kā ir nepieciešams. Prasa arī par to ceļu – tā ir trešā sūdzība, ko iedzīvotāji ministrijā ir iesnieguši. Tā ir sagatavošanā, to mēs tūlīt, nākošajā nedēļā atbildēsim.

16 komentāri