“Samaksā sodu un “pie dirsas”!” Straupes pusē iedzīvotāji dusmīgi par vietējās pienotavas darbību

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

5 komentāri

Plāča ciemā Straupes pagastā dzīvojošā Agita teju katru dienu mēro ceļu pa tiltu pāri Braslas upei. Un katru reizi, tuvojoties upes krastam, Agita noskurinās un aiztur elpu.

Agita
satraucas par Braslas upes likteni

Var redzēt, ka upē tāds tā kā piesārņojums baltā krāsā un bieži vien ir arī tāda nepatīkama smaka. Nav tā, ka šeit smird un pāri ielai nesmird. Viss tirdziņš arī jūt. Man liekas, ka vietējie iedzīvotāji, kuri tuvējās mājās dzīvo, vispār ik pa laikam ir bēdīgi.

Smaka pie Braslas upes jūtama arī vairākas dienas pēc Agitas nofilmētā video. Pat puķes, kas izvietotas uz tilta margām, nespēj nomākt neciešamo aromātu.

Agita
satraucas par Braslas upes likteni

Bez Tabu: Uz ko krīt aizdomas, kurš varētu būt šis piesārņotājs.

Nu, kā redzat, tad blakus te ir Straupes pienotava, un droši vien tie arī tad, iespējams, ir pie vainas.

Tikai retais no tilta var pamanīt, ka upes gultnē atrodas caurule, kas jau apaugusi ar dūņām. Ja mēs meklējam caurules iespējamo sākuma punktu, atliek pagriezt galvu un ieraugām Straupes pienotavas pagalmu. Un arī smaka šeit ir krietni vien asāka, nekā no tilta raugoties.

Sastapt uz vietas kādu no pienotavas vadības gan neizdodas.

Andris Rieksts
pienotavas pārstāvis

Protams, ka ir kaut kāda smaka. Kad darbojas attīrīšanas iekārtas, protams, ka ir kaut kāda smaka. Nu, kā lai saka, gāzīti palaiž, tāpat arī ir smaka. Ja smaka ir, tas nozīmē, ka attīrīšanas process notiek. Es arī tā negribu laist bez sevis iekšā tur, vienalga, lai kas tas ir. Nu tā!

Pienotavas izpilddirektors nemaz nenoliedz, ka vairāku gadu garumā Braslas upē patiešām tiek novadīti ne līdz galam attīrīti notekūdeņi. Arī analīžu rezultāti liecinot par neatbilstību normām. Pēc pāris dienām pienotavas apkaimi apsekojam atkārtoti un sastopam citus iedzīvotājus.

Vietējais iedzīvotājs, kuru smaka vajā gadiem:

“Tur uzreiz, kā uz tilta apstājies, redzams balts viss, nāk piens gandrīz vai. Viņiem saki vai nesaki, viņiem vienalga tāpat. It kā saka, tur attīrīšanu iztaisīja un kas tur, bet, nē, tāpat tā smaka paliek. Un šeit jau zivis arī neķeras tik traki. Kā pa straumi nāk tas piens, vieni puņķi paliek ūdenī. Nu, kāds tur ūdens tīrs. Tur redzams, kā no ”trubas” viss piens nāk ārā. Es nezinu, bļ***, tur saki, viņam vienalga laikam. Samaksā sodu un pie dirsas!”

Aija, kura tomēr jūt nelielu uzlabojumu:

Es vairs uz turieni neeju. Bet, ka te nāktu ļoti tā smaka, tā nav vairāk, ja. Tā kā kaut kas jau ir darīts. Bet upe balta tāpat ir pa brīžam, jā.

Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības ”Straupe” izpilddirektors Andris Rieksts uzsver, ka pienotavai ir vairāk nekā 100 gadu. Ja zemnieki toreiz zinātu, ka būs šādas problēmas, pienotava, visticamāk, tiktu uzbūvēta citviet.

Rieksts izrāda pienotavas ūdens attīrīšanas sistēmu – tiek izmantota ne tikai bioloģiskā un ķīmiskā, bet arī mehāniskā pieeja. Tomēr vēl joprojām neesot izdevies novadīt upē normām pilnībā atbilstošus notekūdeņus.

Andris Rieksts
Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības ”Straupe” izpilddirektors

Te būs tāda tehnoloģiska iekārta – tik liela kā jūras konteineris. To uzliks, pieslēgs un tad ūdeni attīrīs dubultā.

Par situāciju Straupes pienotavā zina arī Valsts vides dienests, kas atlaides uzņēmumam dot negrasās.

Līga Zvirbule
Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktora p.i.

Jau šobrīd uzņēmums veic šo te trīspakāpju attīrīšanu, nodrošina arī piesārņojuma samazinājuma procentus. Bet normatīvajos aktos bez šiem piesārņojuma samazinājuma procentiem ir noteiktas arī šīs te konkrēto vielu limitējošās robežas koncentrācijas. Un tas ir tas, ko uzņēmums šobrīd ar visu šo esošo trīspakāpju attīrīšanas sistēmu nespēj nodrošināt. Un tāpēc arī ir šie pēdējie uzlabojumi vajadzīgi, lai to jautājumu atrisinātu pēc būtības. Bet šobrīd viņi veic monitoringu reizi mēnesī, turklāt gandrīz vienmēr pie parauga ņemšanas procedūras klātesošs ir kāds dienesta pārstāvis. Un, protams, atbilstoši tai kvalitātei, kas tiek novadīta, tiek aprēķināts dabas resursa nodoklis.

Nākamā gada 1. jūlijs ir gala termiņš, lai ražotnē sakārtotu ūdens attīrīšanas procesu un upē vairs netiktu iepludināts normām neatbilstošs šķidrums.