“Riebīgi! Viņa vairs nav man radiniece!” Mātes kapa apgānīšanā Saldū sirmgalve vaino brāļa meitu

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

2 komentāri

Sirmgalve vaino savu radinieci kapu apgānīšanā: šopavasar ierodoties Saldus Čāpātāju kapsētā, pamanījusi, ka uz mātes kapavietas apbedītas cita cilvēka – radinieces mātes – mirstīgās atliekas.

Šogad maijā aprit 20 gadu, kopš aizsaulē devusies sirmgalves Ērikas māte, tomēr, izplūstot asarās, sieviete stāsta, ka vairs neesot, kur apciemot mammu, jo šogad agrā pavasarī viņas kapam, kā pati sapratusi, veikts virsapbedījums.

Vaino brāļa meitu kapa apgānīšanā

Līdz šā gada pavasarim ģimenes kapavietā ar trim vietām bija apbedīta Ērikas mamma un brālis (brāli apbedīja kā pirmo). Viena vieta bija tukša, tāpēc Ērika nesaprot, ”kāpēc vajadzēja tā izrīkoties, ja viena vieta ir tukša, kādai sirdij jābūt.”

Pēdējo apbedījumu šogad veikusi Ērikas brāļa, kurš apbedīts ģimenes kapavietā kā pirmais, meita Iveta, zemes klēpī guldot savu māti. Tieši Ivetu Ērika vaino mātes (Ivetas vecmammas) apgānīšanā, veicot virsapbedījumu.

Sirmgalve Ērika, atsaucoties uz Saldus kapsētu apsaimniekošanas noteikumiem, norāda, ka virsapbedījumu var veikt pēc 20 gadiem, ja nav brīvu vietu.

Ērika
vaino brāļa meitu kapa apgānīšanā

Šie noteikumi šajā gadījumā nav ievēroti. Kad es to ieraudzīju, tas bija tāds šoks. Es vairākas dienas vispār nesapratu, kas ir noticis. Te bija aplikts ar skujām. Man nekas cits vairākas dienas priekšā nerādījās. Nav vairs, kur atnākt ciemos pie mammas. Es aizdegšu mājās sveci, paraudāšu, tas arī viss. Iveta, ko tu esi izdarījusi. Man sāp sirds, tā taču ir tava vecmamma, kam tu virsū esi apbedījusi! Divas vietas aizņemtas, trešā brīva. Lūdzu, apglabā tur. Šo riebeklību es viņai nepiedodu, par radinieci es viņu vairs neuzskatu!

Ērika stāsta, ka mātei veltītais piemineklis, kurš bijis virs viņas apbedījuma vietas, nu esot pārvietots blakus, virs tukšās vietas. Ērika stāsta, ka šādi kāds centies labot nesmukumu pēc tam, kad viņa sacēlusi traci kapu pārvaldē. Ērika ir neizpratnē, kā kapu pārvaldes darbinieki varēja pieļaut virsapbedīšanu.

Kapu pārvaldē neko nezina

Kapu administratore Zenta Grūtupa stāsta, ka nomnieka tiesības bijušas Ērikas brāļa meitai Ivetai (pirms tam nomniece bijusi nu jau aizsaulē aizgājusi Ivetas māte; pēc viņas nāves par nomnieci kļuva pirmās pakāpes radiniece, tātad Iveta).

Tāpat kapu administratore Grūtupa saka, ka neesot zinājusi par virsapbedīšanu, arī kaprači neko neesot teikuši. Ja noticis, kā stāsta Ērika, patiesi pārkāpti kapu apsaimniekošanas noteikumi, atzīst Grūtupa. Viņa arī atzīst, ka tā varētu būt arī viņas vaina, jo nav kontrolējusi, kā veikta apbedīšana.

Tai pat laikā Grūtupa saka, ka neesot viņas pienākums ar pirkstu norādīt, ka apbedīšana jāveic tukšajā vietā. Viņa pārbaudot, kurš ir nomnieks kapavietai, pēc tam jau tā esot ģimenes lieta, kur apbedīt. Tāpat Grūtupa saka, ka ne vienmēr piemineklis tiek uzstādīts uz vietas, kur zem zemes ir kāda cilvēka mirstīgās atliekas.

”Pirms apbedīšanas es pārbaudu, kurš ir nomnieks. Piemineklis tur bija un ir pārvietots, bet vai tā ome [Ērikas māte] tur bija apakšā, nezinu. Man arī racēji neko neteica. Es nezinu, kura vieta tur ir bija palikusi brīva. Tā ir ģimenes lieta. Ja viņi ļaujas glabāt vienu otram virsū, tā nav mana darīšana,” saka kapu administratore Grūtupa.

Brāļa meita noraida pārmetumus

“Bez Tabu” sazinās arī ar kapa apgānīšanā vainoto Ērikas brāļa meitu Ivetu. Stāsta, ka vēl dzīves laikā Ērikai bijusi liela nepatika pret viņas māti. Iveta māti neesot apbedījusi virsū vecmammai, bet gan pēdējā brīvajā vietā. Citu brīvu vietu ģimenes kapos vairs neesot. Tāpat Iveta stāsta, ka Ērikas mātei (Ivetas vecmammai) veltītais piemineklis patiesībā esot pārvietots tur, kur patiesībā viņa guldīta zemes klēpī.

Iveta
Ērikas brāļa meita

Pirms 20 gadiem nomira vecmamma [Ērikas māte]. Mana mamma piekrita, ka kapavietā viņa var tikt apglabāta, jo nebija vietas, kur viņu apbedīt. Tā kā mana mamma piekrita, ka vecmamma tur tiek apbedīta, bet arī viņa gribēja tikt apbedīta blakus manam tētim, tad tā arī šogad izdarīja. Viņa tika apbedīta starp vecmammu un manu tēti. Tur nav nekādu virsapbedījumu. Man teica, ka, iespējams, rokot stūrim uzdūrās. Tas jau nav virsapbedījums.

Ērika gan lūgusi palīdzību arī Valsts policijai, lai tie pierāda virsapbedīšanu, tomēr kriminālprocesa uzsākšana atteikta.

Iveta stāsta, ka ar Ēriku nav tuvās attiecībās, tomēr apņemas sazināties ar sirmgalvi un viņu nomierināt.