Rēzeknē domnieki gatavojas vēlēšanām? Dāsni atvēlot 16 tūkstošus, metas “glābt” krievu valodu mazākumtautību skolas

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

4 komentāri

Rēzeknes domnieki atvēlējuši finansējumu pilsētas mazākumtautību skolām jaunajā mācību gadā organizēt “atņemto” krievu valodas un krievu literatūras stundu fakultatīvi. Šim mērķim mācību gadā no nodokļu maksātāju maka atvēlēti aptuveni 16 tūkstoši eiro. Daļa rēzekniešu ir neizpratnē par šādiem tēriņiem, uzskatot, ka domnieki pretojas valsts kursam uz mācībām latviešu valodā.

Uzklausot iedzīvotājus Latvijas malu malās, “Bez Tabu” gadu gaitā nereti sastopas ar situācijām, kurās Latvijā dzīvojošie nespēj komunicēt valsts valodā. Izņēmums nav Rēzekne, kur dzīvo liela krievvalodīgo kopiena, kurā daudzi, kā pārliecinājās raidījums, uz sasveicināšanos latviešu valodā atbild, runājot krievu valodā.

Latvijā mazākumtautību skolās pakāpeniski notiek pāreja uz mācībām latviešu valodā. Rēzeknē, tāpat kā citviet valstī, mazākumtautību skolās tiek samazināts krievu valodas un krievu literatūras stundu skaits, tās aizvietojot ar latviešu valodas un literatūras stundām, kā arī jauniem mācību priekšmetiem.

Rēzeknes pilsētas pašvaldībā gan ar deputātu balsojuma vairākumu pieņemts lēmums, ka no šā mācību gada četrās mazākumtautību skolās pirmo, ceturto un septīto klašu skolēniem krievu valodu un literatūru būs iespējams apgūt papildus arī fakultatīvajās mācību stundās. Šīm klasēm šajā mācību gadā krievu valodas stundu skaits tiek samazināts līdz trim nedēļām, un tas uztrauc mazākumtautību skolu bērnu vecākus, stāsta Lidija Ostapceva (“Saskaņa”), Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos. Krievu valodu domnieki “krievu skolās” stiprinājuši pēc Ostapcevas rosinājuma.

Lidija Ostapceva
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos

No pedagogiem un vecākiem nākusi šī ideja. Kad sapratām, ka pēc jaunās programmas būs krievu valodas samazinājums, tā uzreiz radās jautājumi, kāpēc, kā tas ietekmēs bērnu zināšanas. Iesniedza iesniegumus domē ar lūgumu par papildu divām krievu valodas un literatūras stundām katrā klasē. Tā nebija politiska akcija, kā tagad domā. Tā ir viena no pamatnostādnēm, jo Rēzekne ir daudznacionāla pilsēta. Tā ir mūsu bagātība.

Fakultatīvajām nodarbībām mācību gadā atvēlēti aptuveni 16 tūkstoši eiro, par finansējumu tālākā nākotnē, sekojošos mācību gados domē vēl spriedīšot.

Jau iepriekš Rēzeknes domniece Ostapceva paudusi sašutumu par krievu valodas stundu skaita samazināšanu mazākumtautību skolās: “Tikai padomājiet: bērni, valodas nesēji, mācīsies krievu valodu ar tās sarežģīto gramatiku un bagāto literatūru, ko zina un lasa visā pasaulē, tikai 3 stundas nedēļā! Turklāt te runa ir ne tikai par valodas un literatūras zināšanām, bet arī par tikumības audzināšanu un nacionālo identitāti. Tikai tas, kurš pats apzinās savas saknes un pārzina dzimto valodu, ir spējīgs cienīt un vērtēt citas tautas kultūru. Daudznacionalitāte ir Latvijas, arī mūsu tautas bagātība.”

Ostapceva arī teic, ka 2017. gadā pilsētas domes deputāti pauda  bažas pēc Izglītības un zinātnes ministrijas paziņojuma par to, ka tiks uzsākta pakāpeniska pāreja uz mācību procesu latviešu valodā visās izglītības iestādēs, ieskaitot pirmsskolās. “Ja atceraties, toreiz dome organizēja vecāku aptauju nacionālo minoritāšu skolās un saņēma 1271 anketu. Vairums vecāku (83%) negatīvi novērtēja šo ministrijas iniciatīvu, 97% norādīja, ka tai būs negatīvas sekas, piemēram, grūtības mācībās, zināšanu kvalitātes pazemināšanās, nemaz nerunājot par psiholoģisko aspektu,” šādi Ostapceva izteikusies portālam “Rēzekne.Today”.

Tiesa, “Bez Tabu” uzrunātie rēzeknieši nav tik kategoriski. Lai arī dažs pāreju uz mācībām latviešu valodā sauc par “krievu diskrimināciju”, dažāda vecuma krievvalodīgie iedzīvotāji pauž arī viedokli, ka ir jāzina tās valsts valoda, kurā cilvēks dzīvo. Tas, piemēram, noderēšot gan pašam mazākumtautības pārstāvim, lai vieglāk iekļautos darba tirgū. Tāpat izskan viedoklis, ka latviešu valodu jau sen vajadzēja mācīt mazākumtautību izglītības iestādēs, tai skaitā bērnudārzos, jo gados jaunākam bērnam iemācīties valodu esot daudz vieglāk.

Vietējais iedzīvotājs, mūziķis, grupas “Bez PVN” solists un lokālpatriots Guntis Rasims cer, ka Rēzeknes domnieki dedzīgi aizstāvēs ne vien krievu, bet arī latgaliešu valodu.

Lidija Ostapceva
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos

Valodas ir jāzina pēc iespējas vairāk. Tas ir neapstrīdami. Arī valsts valoda visiem jāzina. Tas ir vēl viens neapstrīdams fakts. Tas elementāri atvieglos dzīvi un darba gaitas. Jocīgi, ka vairākas latgaliešu organizācijas arī Rēzeknes pilsētas pašvaldībai vismaz pāris reižu aicinājušas skolās atbalstīt latgaliešu valodu, bet tā gan netiek diez ko daudz atbalstīta. Savukārt šāda pēkšņa iniciatīva atbalstu gūst uzreiz.

Domes pārstāve Ostapceva gan informē, ka pašvaldība no saviem budžeta līdzekļiem vairākus gadus finansē skolās arī novadu mācību, kurā skolēniem ir iespēja apgūt latgaliešu valodu.

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks raidījumam “Bez Tabu” norādīja, ka pašvaldības ir tiesīgas atvēlēt finansējumu un organizēt mācīšanos fakultatīvi. Šāda pieeja traktējama kā pulciņu, interešu izglītības nodarbību rīkošana. Organizējot stundas fakultatīvi, jāņem vērā, ka tajās bērni iesaistās pēc brīvprātības principa, pēc obligātajām stundām. VISC vadītājs Catlaks bažījas par skolēnu pārslodzes risku, ņemot vērā oficiālo stundu sarakstu, ko skolēniem jāievēro, un citām interešu izglītības nodarbībām, ko daudzi skolēni labprāt apmeklē.