Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

4 komentāri

Pēc tam kad Jelgavas nama iedzīvotāji atsakās no netīkama apsaimniekotāja pakalpojumiem, pārvaldnieks izraksta milzu parāda rēķinu. Nepatīkamo pārsteigumu saņem mājas iedzīvotāji, kuri nav parādnieki.

Tāpat apsaimniekotājs pusgadu nav norēķinājies ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, līdz ar to iemītnieki tiek brīdināti par ūdens un siltuma padeves atslēgšanu. Kur palikusi iedzīvotāju samaksātā nauda un kāpēc tā nav nonākusi līdz komunālo pakalpojumu sniedzējiem? Uz to apsaimniekotājs neatbild.

Gadiem ilgi maksājot par apsaimniekošanu un pildot uzkrājumu fondu, bet no apsaimniekotāja SIA “Latvijas Namsaimnieks” (agrāk – SIA “Latio namsaimnieks”) nesagaidot nepieciešamos remontdarbus, jelgavnieku, Tērvetes ielas 88. nama iedzīvotāju, mērs ir pilns.

Viņi sapulcē vienojas par atteikšanos no apsaimniekotāja pakalpojumiem. Iedzīvotāji ir neizpratnē arī par to, kāpēc tiek tērēta iedzīvotāju nauda par krietni maznozīmīgākiem darbiem, kuri, pēc iedzīvotāju domām, ir pārlieku dārgi, to izmaksas apsaimniekotājs nespējot pamatot.

Pēc vienošanās par atteikšanos no “Latvijas Namsaimnieka” pakalpojumiem, pārvaldnieks, kā uzskata iedzīvotāji, cenšas apzagt iemītniekus: paziņo par parādu 15 tūkstošu eiro apmērā, jāmaksā iedzīvotājiem, kuri neko nav parādā. “Latvijas Namsaimnieks” māju apsaimnieko piecus gadus, nevienā no ikgadējām bilancēm parāds neuzrādās, stāsta iedzīvotāji.

“Es nemaksāšu neko. Mēs vispār neko nezinājām. Parāds, redz, uzradās pēkšņi, kad pateicām, ka gribam mainīt apsaimniekotāju,” sašutis ir iedzīvotājs Mareks.

Aiziet ar troksni! “Piešuj” milzu parādu godprātīgiem iedzīvotājiem

Parāds patiesi nav saistīts ar iedzīvotājiem. Apsaimniekotājs vēršas pret godprātīgiem rēķinu maksātājiem, jo negodprātīgs bijis iepriekšējais dzīvokļu īpašnieku sastāvs. Nams nodots ekspluatācijā 2007. gadā. Vairākus gadus tas bijis mazapdzīvots, tukšie dzīvokļi piederējuši firmai, kas centusies mitekļus pārdot. Parādu uzkrājuši dzīvokļu īpašnieki roku rokā ar iepriekšējo nama apsaimniekotāju SIA “AR nami”.

Banka atsavinājusi dzīvokļus, pēcāk tos izsolēs iegādājies pašreizējais, jaunais īpašnieku sastāvs. Jaunie nama iemītnieki, iegādājoties mitekļus, nav zinājuši par parādu. Līdz ar dzīvokļu īpašnieku nomaiņu namu uzņēmies apsaimniekot “Latvijas Namsaimnieks”. Lai iemītnieki nepaliktu bez komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekotājs ar pakalpojumu sniedzējiem noslēdzis cesijas līgumu – no saviem līdzekļiem samaksājis 15 tūkstošus eiro.

Kad nu “Latvijas Namsaimnieku” iedzīvotāji patriec, apsaimniekotājs negrib zaudēt savu naudu, tāpēc pieprasa to no jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem nav nekāda sakara ar iepriekšējo īpašnieku grēkiem un kuri nav zinājuši par cesijas līgumu.

“Latvijas Namsaimnieka” pārstāvji vairās no kameras objektīva – klātienē sniegt komentārus atsakās. Apsaimniekotāju kompānijas pārstāve Agnese Rubeze telefonsarunā atzīst, ka pašreizējie iedzīvotāji rēķinus maksā godprātīgi, bet ir pārliecināta – svešu personu uzkrātais parāds ir jāapmaksā.

“Parāds ir mājai, nevis katram īpašniekam. Katrs dzīvokļa īpašnieks nevar noslēgt līgumu ar pakalpojuma sniedzēju. Līgums par pakalpojumiem tiek slēgts mājas vārdā. Līdz ar to visa māja atbild par saistībām,” skaidro “Latvijas Namsaimnieka” pārstāve A. Rubeze.

Pārvaldnieku asociācijas priekšstāvis: Godīgiem iedzīvotājiem nav jācieš citu grēku dēļ

Iedzīvotāji uzsver, ka nav devuši piekrišanu cesijas līguma slēgšanai. Ja apsaimniekotājs nav vienojies ar iedzīvotājiem par pārvaldnieka līdzekļu ieguldīšanu problēmu risināšanā, iedzīvotājiem tagad nav jācieš, skaidro Vitolds Peipiņš, Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas (NĪPA) priekšnieks.

“Ja ir bijušas parādsaistības, ko “Latvijas Namsaimnieks” ir pārņēmis ar cesijas līgumu, jābūt dzīvokļu īpašnieku lēmumam, ka viņi ir piekrituši apmaksāt agrāko iedzīvotāju uzkrāto parādu. Ja tāda lēmuma nav, tas nozīmē, ka “Latvijas Namsaimnieks” ir brīvprātīgi uzņēmies parādsaistības, un tās ir tīri “Latvijas Namsaimnieka” saistības. Viņš nevar uzlikt parādsaistības uz dzīvokļu īpašniekiem,” skaidro NĪPA priekšnieks V. Peipiņš.

Bumba ar laika degli ir sprāgusi!

V. Peipiņš norāda, ka “Latvijas Namsaimniekam” bija ne vien jāslēdz cesijas līgums, bet arī jāvēršas pret kādreizējiem dzīvokļu īpašniekiem tiesā, lai atgūtu parādus. “Nepadomāt par to, kā atgūs savu naudu, tā ir paša biznesa neizdarība. Nedrīkst iet vieglāko ceļu, proti, prasīt maksāt tiem, kuri neko nav parādā,” teic V. Peipiņš.

“Latvijas Namsaimnieks” ir apņēmības pilns vērsties tiesā pret pašreizējiem īpašniekiem par parāda piedziņu. Taujāta, kāpēc nemeklē īstos parādniekus, apsaimniekotāja pārstāve A. Rubeze teic, ka pārvaldniekam neesot informācijas par kādreizējiem iedzīvotājiem, iepriekšējais apsaimniekotājs neesot nodevis dokumentāciju par viņiem.

V. Peipiņš “Latvijas Namsaimnieka” taisnošanos vērtē kritiski un uzskata, ka apsaimniekotāja tiesāšanās iecere draud izgāzties. Tiesā esot nepieciešams uzrādīt konkrētu parādnieku sarakstu. Ja parādnieku vidū nav pašreizējie iedzīvotāji, viņiem nevajadzēšot maksāt.

“Tas, ka nav nodota dokumentācija par parādniekiem un līdz ar to nav informācijas par viņiem, ir tikai iegansts. Lai paskatās zemesgrāmatā. Lai izdrukā no turienes visu. Tur ir visa faktogrāfiskā informācija, kā mainījušies īpašnieki. Un tad jāskatās konkrētais laika periods, kad veidojās parāds. Bet lai to darītu ir vajadzīga vēlēšanās. Prasība jādod pret tiem īpašniekiem, kuri tur dzīvoja strīdus laika periodā, nevis pret jaunajiem, kuriem ar to periodu nav nekāda sakara,” kritisks par “Latvijas Namsaimnieka” tiesāšanās ieceri ir V. Peipiņš.

Iedzīvotāji ir uztraukti par brīdinājumiem, ko izplata komunālo pakalpojumu sniedzēji. Tie draud ar pakalpojumu atslēgšanu. Kā noskaidrojuši, “Latvijas Namsaimnieks” jau kopš gada sākuma nav norēķinājies ar pakalpojumu sniedzējiem, kaut iedzīvotāji rēķinus ir maksājuši.

V. Pepiņš to sauc par bumbu ar laika degli, kas ir sprāgusi. Proti, viss bijis labi līdz brīdim, kad iedzīvotāji nolēmuši atvadīties no “Latvijas Namsaimnieka”.

“Apsaimniekotājs saprot, ka atgūt 15 tūkstošus no godprātīgiem iedzīvotājiem savu neizdarību dēļ nevarēs, tāpēc savāc viņu naudu sev. Pēc tam šādu rīcību centīsies pamatot ar to, ka tādējādi atgūst parādu,” motivāciju nenorēķināties par komunālajiem pakalpojumiem skaidro V. Peipiņš.

Foto

TOP komentāri

  • Viktors Kupčs
  • Haritis Petersons
    0 0 0

    Haritis Petersons

    Liepaajaa tas pats ; absurdi reekjini par to ,ka taads kantoris visspaar pastaav. Reaali labuma , vai reaalu darbu iedziivotaaju labaa ---praktiski nav ! Pieprasa sev algas par savu algu un preemiju reekjinaashanu !
  • Juris Kante

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl