Pretīgi izteicieni un neiecietība, kad nolaižas rokas! Bērna autista un mātes grūtības iekļauties sabiedrībā Liepājā

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

8 komentāri

Liepājniecei Līgai Ansulei ir 33 gadi. Viņa, būdama ar invaliditāti, vienatnē audzina bērnu autistu. 13 gadus vecajai meitai Terēzei autiskā spektra traucējumi ir smagā pakāpē. Terēzes autisma blaknes ir nespēja komunicēt tā, kā to dara vairums; nespēja kontrolēt emocijas, īpaši situācijās, kas ir neierastas vai sagādā stresu. Bērna mamma ziņo par cilvēku neiecietību ikdienā, īpaši nepatīkamas situācijas piedzīvo sabiedriskajā transportā.

Terēzes mamma Līga atminas meitas pavisam agro bērnību, kad bērns bilda pirmos vārdus, bet vēlāk vairs uz mammas centieniem izvilināt katram vecākam tik nozīmīgās skaņas Terēze nereaģēja.

Līga
bērna autista mamma

Ap pusotru gadu viņa vairs neatsaucās. Es saucu, bet viņa neatsaucās. Speciālisti atklāja autismu tikai ap trim gadiem. Tas ir autisms smagā pakāpē. Jau tad man [ārsti] teica, ka viņa nerunās. Ārsti vēl gribēja pierunāt, lai atsakos no bērna. Viņa jau tad bija tāda histēriska: skrēja, bļāva, vienu brīdi arī sev darīja pāri.

Terēzes mamma gan neatteicās no meitas ar īpašām vajadzībām. Līga ir cīnītāja, sieviete ar invaliditāti. Līga stāsta, ka deviņu gadu vecumā viņu uz pārejas notrieca automašīna, pēc kā bija jāmācās dzīvot no jauna. ”Rokas, kājas kustas. Esmu par to priecīga. Man ir dota iespēja audzināt savu bērnu, ko ne mirkli nenožēloju. Es viņu ne mirkli nevaru atstāt vienu,” stāsta Līga.

Terēze komunicē, ņemot talkā savus talantus: meitene skaisti zīmē, veido video animācijas. Mamma Līga stāsta, ka meita apmeklē speciālo skolu, mūzikas skolu, iesaistās rehabilitācijā, pulciņos, kur tiekas ar citiem bērniem.

Sabiedriskais transports –pārbaudījums

Ikdienā māte un meita pārvietojas ar sabiedrisko transportu. Tieši tajā Terēzes emocijas mēdzot gūt virsroku. Ja Līga saprot, ka meitas kliegšana un straujās kustības ir autisma blaknes, cilvēki mēdzot raidīt neapmierinātus skatienus, aizrādīt. Līga teic, ka ar šādu līdzcilvēku reakciju spējot sadzīvot, bet aizvainojumi un lūgumi izkāpt no sabiedriskā transporta gan spējot izsist pamatu zem kājām, kā rezultātā nolaižoties rokas un zūd spars doties tik nepieciešamajās ikdienas gaitās.

Līga
bērna autista mamma

Ir bijušas situācijas, kad mums saka, lai kāpjam ārā, ka mums it kā nav jābrauc sabiedriskajā transportā. Saka, ka mums vajag piemeklēt ko citu. Ir bijušas situācijas, kad šoferi mums ir pārmetuši, bet es nevaru izkāpt ārā, mēs, piemēram, braucam uz kādām nodarbībām. Vienreiz bija tā, ka ar tramvaju braucām pie ārsta. Tramvaju apturēja un tā mīļi palūdza izkāpt.

Līga stāsta, ka, lai netraucētu citiem, nekāpjot transportā, kurā ir daudz pasažieru. ”Citreiz rokas nolaižas, neko negribas darīt, nekur negribas braukt, bet man citkārt no skolas saka, lai turos, mēģinu, lai nepadodos un pierodu. Mums arī ir mācīts nesēdēt četrās sienās. Tāpēc mums ir jāpārvietojas,” stāsta Līga.

Sieviete stāsta, ka aizrādot arī sabiedriskā transporta šoferi un kontroles darbinieki, kuri nestrādā pirmo dienu, tāpēc esot informēti par Terēzes uzvedības iemesliem. Līga stāsta, ka steigā mēdzot iekāpt sabiedriskajā transportā un aizmirst pie šofera izņemt tā saucamo nulles biļeti, kas ļauj personām ar invaliditāti braukt par brīvu. Par braukšanu bez šīs biļetes, kā stāsta Līga, kontrolieri aizrādot, bet ne pieklājīgākajā manierē.

Līga
bērna autista mamma

Mēs ieskrienam tramvajā, esmu aizelsusies. Tajā momentā varbūt izkrīt no galvas, ka jāpaņem tā biļete. Ir izteiktas visādas rupjības. Vienreiz bija tā, ka mūs nosauca par Latvijas tautas zagļiem. Bet es esmu rādījusi mūsu invalīdu apliecības. Brīdī, kad atrodamies transporta citā galā, ir ļoti sarežģīti doties pēc biļetes pie šofera, jo meitu vienu nevar atstāt, bet, ja vedīšu viņu līdzi, varu izprovocēt viņas emocijas.

Pasažieru un kontroles darbinieku komunikācijai jābūt korektai, neatkarīgi no veselības stāvokļa, uzsver Uldis Zupa, ”Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūras ”Liepājas sabiedriskais transports” direktors. To norāda arī ”Liepājas autobusu parka” izpilddirektors Māris Ārbergs, kurš informē, ka apmācībās un sanāksmēs šoferiem tiekot atgādināts, ka sabiedrisko transportu lieto dažādi pasažieri, tai skaitā ar veselības kaitēm, tāpēc komunikācijai jābūt korektai.

Uldis Zupa
Liepājas pašvaldības aģentūras ”Liepājas sabiedriskais transports” direktors

Iespējams, šis ir nedaudz saasināts skatījums uz šo visu. Mēs šo konkrēto cilvēku [Līgu] zinām jau vairākus gadus. Viņa tā vietā, lai darītu tā, kā dara citi – izņemt bezmaksas biļeti pie vadītāja, – viņa kategoriski to nedara, principa pēc. Sistēma, kas nosaka, ka biļete jāizņem pie vadītāja, nav tā labākā, bet pašlaik mums cita risinājuma nav. Kamēr netiks ieviesta elektroniskā norēķināšanās sistēma, arī nebūs. Šī sistēma [”nulles” biļetes paņemšana no šofera] izveidota, lai kontrolētu, cik cilvēku ar invaliditāti brauc sabiedriskajā transportā. Šis process citiem sagādā emocionālus pārdzīvojumus. Tas ir saprotams, bet cilvēkam ir iespēja iekāpt pa pirmajām durvīm, lai būtu iespējams biļeti saņemt uzreiz.

Terēzes mamma Līga ir pateicīga Liepājas pašvaldībai un citām iestādēm par palīdzību ikdienā. Ar informāciju par Liepājas sociālo atbalstu var iepazīties šeit.

Zemāk pievienotajā video piedāvājam uzklausīt Latvijas Autisma apvienības vadītājas Līgas Bērziņas ieteikumus.

TOP komentāri

  • Jolanta
    +19 +17 -2

    Jolanta

    Vai Jums ir bērni?!
    Ja ir, tad Jūs nezināt kas kurā brīdī ar viņiem var notikt , kāds liktenis viņiem klēpī ielikts.
    Ja nav , tad sākumā tiekat pie saviem bērniem un izaudzināt viņus par veseliem un prātīgiem cilvēkiem.
  • Saprotu
    +16 +16 0

    Saprotu

    Visideālāk būtu, ja izdotu mēneškartiņu/gada kartiņu, lai nebūtu jāspraucas cauri pusautobusam vai visam tramvajam, lai dabūtu "nulles biļeti", jo iekāpšana, piemēram, ar ratiņiem nenotiek pa priekšējām durvīm, kur šoferis. Rati jāatstāj kaut kur cilvēku pūlī, lai pavadošais cilvēks paņemtu biļeti, tas ir absurds. Ja jau tādas brīvbiļetes uz vairāku mēnešu periodu izsniedz pensionāriem un vēl visādām kategorijām, tad šādam cilvēkam ar īpašām vajadzībām arī vajadzētu šādas kartiņas, kas būtu vitāli svarīgāk, jo ir sarežģītāk pārvietoties pa transporta līdzekli.
    Uzskaite? Kas uzskaita to, cik daudz pensionāri braukā???
  • lī
    +16 +13 -3

    Arī mammai ir jāievēro sabiedriskā transporta noteikumi un ir jāņem 0 biļete. Cilvēku neiecietība ir izskaidrojama ar nezināšanu par noteikto slimību. Protams, es tā nedarītu un necenstos mātei kaut ko aizrādīt un kur nu vēl teikt, lai viņa ar meitiņu izkāptu. Tas gan ir liels absurds! Kā lai cilvēks integrējas sabiedrībā, ja ir pilsoņi, kas ir gatavi saplosīt gan māti, gan meitu.Viņai ir tādas pašas tiesības kā citiem cilvēkiem. Man ir nepatīkami lasīt tos skarbos un pazemojošos komentārus, kur kāds sevi izceļ pārcilvēka lomā ar soģa tiesībām.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl