Pirms vairākiem gadiem vīrietis kļuvis par parādnieku, to pat nenojauzdams

Skaidrīte Nitiša

Autors: Skaidrīte Nitiša

TV3 Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kura ļoti labi orientējas savstarpējo konfliktu un dažādu problēmu risināšanā.

12 komentāri
Pirms vairākiem gadiem vīrietis kļuvis par parādnieku, to pat nenojauzdams

Aivars jau desmit gadus cīnās, lai pierādītu, ka nav darījis to, ko neesot darījis. Uzzinājis, ka viņš skaitās vekseļa devējs. Uz vekseļa ir viņa paraksts kā apliecinājums, ka esot parādā privātpersonai 5 000 eiro.

Kad tiesu izpildītājs bloķējis Aivara bankas kontu, Aivars uzzinājis, ka pret viņu vērsta parādu piedziņa. Vekselis, kas liecina, ka Aivars ir parādā naudu personai vārdā Vilnis, tapis 2011. gada jūlijā Rīgā. Aivars apgalvo, ka nepazīst un nekad neesot saticis cilvēku, kas norādīts vekselī, kā naudas aizdevējs un neesot no viņa aizņēmies 5 000 eiro. Vīrietis ir izmisumā.

Ja vekseļa devējs parādu neatdod noteiktajā laikā (Aivara gadījumā tas bijis 4 dienu laikā), sniedzot prasību tiesā par saistību bezstrīdus izpildīšanu, vekseļa devējam tas pat nav jāpaziņo. Tā ir norādīts Aivara vekselī, un par vekseļa eksistenci “parādnieks” uzzinājis vien tad, kad tika uzsākta parāda piedziņa.

Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš skaidro, ka likumdošana neparedz, ka vekselis ir jāsagatavo pie notāra vai ka notāram ir jāpārliecinās par personas identitāti.

Notāru ieskatā, ja vekseli sagatavotu kā notariālo aktu notāra klātbūtnē, notāram pārliecinoties par vekseļa saturu un arī personas identitāti, tad tas būtu publisks dokuments un nepastāvētu riski un jautājumi, vai persona vekseli ir vai nav izdevusi. Bet Vekseļa likums, kas tapis pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, šādu prasību neparedz kā obligātu.

Aivars sašutis, ka vekseli var tik viegli viltot un veikt krāpnieciskus darījumus. Rezultātā cietušais varot būt jebkura persona, taču pierādīt, ka ir nevainīgs, esot ļoti sarežģīti. Aizvadīto gadu laikā vērsies pēc palīdzības gan televīzijā, gan Valsts policijā, gan Prokuratūrā, gan klāstījis parādu piedzinējam, ka vekseli nav parakstījis, nav vekseļa devējs, taču kriminālprocess tik un tā esot atteikts.

Gita Gžibovska
Valsts policijas pārstāve

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirknī 2011. gadā tika saņemts iesniegums par iespējamu krāpšanu. Lietā tika veikta pārbaude, kuras laikā netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs, tāpēc tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Konkrētā lieta vairs neatrodas Valsts policijas datubāzē, taču gadījumos, kad tiek pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, iesniedzējam tiek norādīta kārtībā, kādā iespējams pārsūdzēt policijas lēmumu. Ņemot vērā, ka no notikuma ir pagājuši 10 gadi, ir iestājies noilgums. Līdz ar to persona var vērsties tiesā un šo jautājumu risināt civiltiesiskā kārtībā.

Tikmēr nauda, kas ir virs minimālās darba samaksas, no Aivara bankas konta tiek ieturēta parāda dzēšanai. Aivars jūtas bez vainas vainīgs un spiests atteikties no labi apmaksāta darba, jo nauda tik un tā tiks novirzīta neesoša parāda dzēšanai.

Ja likumsargi nespēj palīdzēt, Aivars uzsācis pats izmeklēšanu. Noskaidrojis, ka Vilnis, kuram Aivars it kā esot parādā, esot pilnvarojis rīkoties ar vekseli Andi, kurš jau esot tiesāts par dokumentu, tostarp vekseļu un testamentu, viltošanu vismaz desmit gadījumos. Tiesvedība notikusi 2o12. gadā Ventspilī, un arī 2014. gadā notikusi Augstākā tiesa. Aivars sašutis, ka policija neesot turpinājusi kriminālprocesu arī viņa gadījumā, jo faktiski esot nevis apsūdzētais, bet gan cietušais, no kura tiek piedzīts neesošs parāds.

Tieslietu ministrija lēmusi, ka nepieciešams ieviest korekcijas gandrīz deviņdesmit gadus senajā Vekseļa likumā.
Lana Mauliņa
Tieslietu ministrijas pārstāve

Vekseļu likuma regulējums pamatā nāk no pirmskara laika regulējuma un ir rakstīts godprātīgiem tiesību izmantotājiem un šobrīd likums neparedz arī tādas parādnieka aizsardzības prasības, kas pie vekseļa protestēšanas vai jau agrāk ļautu viņam noreaģēt pie iespējami ļaunprātīgas rīcības.

Tieslietu ministrija 2021.gada 29.janvārī rīkoja diskusiju ekspertu starpā par Vekseļu likumā ietvertā regulējuma pilnveidošanas iespējām, tajā skaitā, apskatīja jautājumu par to, vai būtu nepieciešams stiprināt vekseļa devēja interešu aizsardzību vekseļa izdošanas brīdi, kā arī protestējot vekseli pie zvērināta notāra un parāda piedziņas gaitā tiesā, kā arī vispārīgi analizēja Vekseļu likuma aktualitāti mūsdienu civiltiesību sistēmā un minētā tiesību institūta nepieciešamību praksē 21.gadsimtā.

Tika nolemts, ka grozījumi Vekseļu likumā  ir nepieciešami un, sadarbībā ar jomas ekspertiem, Tieslietu ministrijā tos plānots izstrādāt pēc iespējas ātrāk, lai novērstu ļaunprātīgas darbības.