Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

10 komentāri

Atklātā jūrā Rucavas novadā noslīkst 11 gadus vecs bērns. Ģimene zaudē vienīgo atvasi. Situācijā, kad pieaugušais atradies krastā, kamēr bērns peldējies bīstamos apstākļos (spēcīgos viļņos mola tuvumā), eksperti saskata nepienācīgu bērna pieskatīšanu.

Ūdens priekus atklātā jūrā Rucavas novadā 11 gadus vecs zēns baudīja kopā ar 17 gadus veco brālēnu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Vispirms viņi bija tuvu krastam. Pēc tam jau iegāja dziļāk jūrā. Kāds vīrietis stāstīja, ka aizrādīja sievietei, ka bērni aizpeldējuši pārāk tālu, bet viņa atteikusi: “Ai…”

Sieviete nedevās peldēties kopā ar zēniem, viņa bija krastā. Viļņi bija ļoti lieli! Vecākais zēns izkļuva krastā, bet mazākais nē. Cilvēki centās palīdzēt, bet neizdevās. Bērns pazuda. Bērnus vienus laist jūrā – nekādā gadījumā!” – tā laikrakstam “Kurzemes Vārds” pēc nelaimes stāstījis aculiecinieks.

Kā Bez Tabu stāsta Rucavā sastaptie, bīstama bijusi iecere peldēt mola tuvumā. Skalots dziļāk jūrā, puisēnu viļņi esot atsituši pret mola koka pāļiem, bērns, iespējams, zaudējis samaņu.

Pieaugušais pieskata krastā

Bez Tabu komandai nejauši izdodas sastapt arī bojāgājušā puisēna radinieku Kasparu: “Kad uzzināju, nebija patīkami. Bet es zinu lietas apstākļus, saprotu, ka nevarēja vairs neko padarīt. Centās viņu glābt, bet nu… Straume bija pārāk stipra. Otrs puisis, viņš ir mans brālēns, mēģināja puisēnu glābt, bet straume bija par stipru. Mēģināja viņu noturēt, bet pārāk maz spēku bija.”

Konkrētā vieta Rucavas pusē nav oficiāla pludmale, tāpēc nav arī pienācīgas infrastruktūras, glābēju. Lielo viļņu dēļ jūrā ugunsdzēsēju-glābēju glābšanas laivu nebija iespējams nolaist, tāpēc glābēji veica bērna meklēšanu gar krastu, bet Jūras spēku flotes Krasta apsardzes dienests (MRCC) meklēja bērnu jūrā. Līdztekus meklēšanas darbos tika piesaistīts Lietuvas MRCC helikopters.

Pēc vairākām nesekmīgu meklējumu dienām jūra pati “atdeva” nu jau bojāgājušā zēna ķermeni.

Pieaugušo atbildība

Jūras spēku štāba plānošanas virsnieks Pēteris Subbota norāda uz pieaugušo pienākumu pieskatīt bērnus: “Jā, protams, bērni netiek pieskatīti. Ja cilvēks skatās no krasta un uzskata, ka viņš tādā veidā pieskata bērnu, tas, protams, ir aplami. Ja viņš ir piecu metru attālumā, tad viņš varbūt var paspēt palīdzēt, bet 10 metru attālumā var nepaspēt.”

Noslīkušā puisēna radinieks jaunietis Kaspars atzīst, ka slīcis septiņas reizes, dažkārt vien laimīga sagadīšanās esot palīdzējusi izglābties. “Tur jau tā lieta, cilvēki palaiž bērnus vienus pašus vai tādu [jaunu] cilvēku uzraudzībā kā es. Es zinu to, ka ir bēgums, kas jebkurā brīdī var ieraut. Daži lec no mola, citi peld tālāk un pārvērtē savus spēkus.”

Jūra ir bīstama! Būs brīdinājuma zīmes

Jūlijā jūrā Rucavas novadā noslīka Lietuvas pilsone. Arī pērn Rucavas novada Nidā jūra paņēmusi lietuvieša dzīvību. Savukārt pirms trijiem gadiem atklātā jūrā Bernātos noslīka divi Liepājas teātra aktieri.

Jūras krastā pie Nidas Bez Tabu uzrunā lietuviešu jaunieti. Viņš stāsta, ka arī viņa radinieks savulaik noslīka, tāpēc iesaka pieaugušajiem vienmēr doties ūdens priekos kopā ar bērniem.

Arī Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits atzīst, ka jaunībā arī teju padevies atklātai jūrai. Negaidītas bedres, atvari, vēja virziena maiņa, straumju ietekme, lieli viļņi, virpuļveida viļņi, peldēšanās mola tuvumā – ūdens izpriecas šādos apstākļos var pārvērsties traģēdijā.

Jānis Veits
Rucavas novada domes priekšsēdētājs

Cilvēks ieiet jūrā un jūt, ka pēdas pakāpeniski sāk grimt un skaloties. Iedarbojas dubultie vilkšanas spēki – jūrā iekšā, jūrā ārā. Tādā gadījumā mazi bērni drīkst iet līdz ceļgaliem, pieaugušie – līdz jostas vietai. Tālāk nekādā gadījumā!

Rucavas novada domnieki vienojušies, ka pēc traģēdijas jūras krastā izvietos brīdinājuma zīmes.

TOP komentāri

  • Kriksis
    +3 +3 0

    Kriksis

    Cik nav peldēts Ventspilī bērnībā vētrā. Tas bija mīļākais laiks, kad peldēties. Braucām ar riteņiem vieni paši uz jūru, bez vecākiem. Gadi gan bija kādi 14 uz augšu. Gājām tālāk no oficiālās pludmales, jo pludmalē tādās dienās parasti staigāja glābēji un dzina ārā no ūdens. Lēkājām pa viļniem, ūdens parasti bija silts un viļņi aizraujoši. Bet jūra velk iekšā un viļņi arī pamazām nes sāniski projām, visu laiku bija jāseko līdz, ka neaiznes par tālu no mantām. Ir sanācis vairākas reizes pakļūt zem viļņa un nepaspēt izkārpīties, kad jau nākamais lielais vilnis pāri un rauj projām. Par laimi, vienmēr stāvēja klāt veiksme un viss beidzās labi. Tā sajūta, kad parauj apakšā nav diezko patīkama, lai gan īsti bail tā nekad nebija, laikam bērnībā vienmēr likās, ka viss būs ok un tev nekas slikts nevar notikt. Bet vispār tāds sīkais jūrā ir diezgan bezspēcīgs, jo viļņi ir stipri un tu nepaspēj tikt augšā, kad jau nākamais vilnis tevi atkal pārskalo un parauj apakšā. Tāpat viļņu laikā jūra izrauj smiltīs bedres, bieži ir gadījies, kad pēkšņi pazūd pamats plus nāk pāri vilnis.. Kā bērni mēs to visu zinājām, ka ir bīstami, taču savās galvās iedomājāmies, ka mēs esam uzmanīgi un ar mums nekas nevar notikt. Izķepurojies no viļņa, paej tuvāk krastam ''drošībā'' un turpini lēkāt tālāk.
    Ar to gribu teikt, ka bēni mēdz neizprast tās ''īstās briesmas'', viņi to tā neizjūt. Viņiem liekas, ka jā nu ir bīstami, bet mēs jau uzmanīgi ar jūru spēlējamies, citreiz gribas speciāli tos viļņus it kā izaicināt un nav tās apziņas, ka tas var beigties ļoti bēdīgi.
  • Dace Vaitilaviča
  • Ērika Krimska
    +2 +2 0

    Ērika Krimska

    Tā pieskata daudzi jo redz bērnu bradājamies netālu,bet viņi ir mazi žiperi....viens un divi,tie jau gabalā :(

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl