“Pašvaldība nelikumīgi ļauj izcirst un nozagt kokus mūsu īpašumā !” Riebiņu pusē vaino domniekus patvaļā

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

45 komentāri

Ģimene vaino Riebiņu novada pašvaldību patvaļā un zādzības atbalstīšanā. Novada iedzīvotāji uzskata, ka domnieki devuši strādniekiem zaļo gaismu koku izciršanai viņu īpašumā un sekojošai koksnes aizvešanai.

Sandra un Valdis nesen mantojumā saņēmuši īpašumu Riebiņu novada Rušonas pagastā, Bašķu ciemā, netālu no Eikša ezera. 2017. gada rudenī šeit novērojuši rosību: gar pašvaldības ceļu, kas met loku gar īpašumu, strādnieki zāģējuši kokus. Sandra un Valdis ir satraukušies, jo uzskata, ka zāģēšana notikusi viņu īpašumā, bez saskaņošanas.

“Ar mums nekas netika saskaņots. Viņi sākumā nozāģēja divas priedes, tad vēl četrus bērzus. Kad prasījām strādniekiem, kas notiek, pateica, ka viss ir saskaņots, ka mums nav nekādu tiesību jautāt,” stāsta Sandra.

Paplašinās ceļu. Vai izciršana un koku savākšana likumīga?

Rušonas pagasta pārvaldes vadītājs Dainis Alžāns “Bez Tabu” informē, ka koku zāģēšana notiek ceļa apsaimniekošanas darbu ietvaros: ceļa malu attīra no kokiem, apauguma, lai vēlāk ceļu izveidotu platāku. Arī firmu SIA “Automobilists” nolīgusi vietvara.

“Tur ir straujš, bīstams pagrieziens. Tur bijušas avārijas. Līdz ar to mēs ceļu paplašināsim, lai nodrošinātu normālu izbraukšanu,” teic Rušonas pagasta pārvaldes vadītājs D. Alžāns.

Sandra uzteic pašvaldības vēlmi sakārtot ceļus, bet uzskata, ka notikušais bijis nelikumīgs, jo, kā uzskata, darbi veikti bez saskaņojuma privātīpašumā un koksni strādnieki savākuši.

“Es domāju, ka mums ir tiesības paturēt kokus. Viņiem [pašvaldības nolīgtiem strādniekiem] ir tiesības tīrīt, mēs arī neesam pret to. Tas ir tikai apsveicami, bet viņiem jārēķinās, ka tas ir īpašums. Nevar paņemt to, kas nav viņu.

Līgums ar izcirtējiem

Sandra stāsta – kad ieraudzījuši, ka strādnieki grasās koksni aizvest aizrādījuši viņiem, izsaukuši policiju, kas sastādījusi protokolu par notiekošo.

“Tad mēs zvanījām uz Riebiņu novada domi. Telefonsaruna nebija īpaši laipna. Diez ko runāt ar mums negribēja.

Nākamajā dienā atsākās darbi, strādnieki aizveda tos kokus, bet iepriekšējā vakarā, kad telefoniski runāju ar domes pārstāvi, viņš arī sarunas beigās prasīja, vai tad tomēr mēs paši paņemsim. Saruna ar to beidzās.

Sapratu, ka ļaus paņemt. Bet kā mēs to naktī varējām izdarīt? No rīta jau kokus savāca,” par koksnes savākšanu tumsas aizsegā stāsta Sandra.

Rušonas pagasta pārvaldes vadītājs Dainis Alžāns stāsta, ka darbu veicēji no SIA “Automobilists” nav vēlējušies atstāt visus kokus, tāpēc atstājuši divas priedes. Firmas un pašvaldības sadarbības līgums paredz, ka par darbiem pašvaldība norēķinās ar koksni, nevis naudu.

“Kāpēc mums jātērē pašvaldības līdzekļi, ja mēs varam vienoties barterī, tādējādi ietaupot līdzekļus. Es uzskatu, ka tas ir ļoti labi,” piebilst Rušonas pagasta pārvaldes vadītājs D. Alžāns.

Vēlme savest kārtībā ceļus, protams, apsveicama, bet Sandra un Valdis uzskata – kokus nozaga, jo zeme piederot viņiem. Būtu paši izcirtuši, ja pašvaldība būtu lūgusi, tad arī nebūtu ar jāvienojas barterī ar firmu. Policija veikusi resorisko pārbaudi, bet kriminālprocesu atteikusies uzsākt. Nu iedzīvotāji lūdz palīdzību prokuratūrai.

Pašvaldība piesauc likumu

Rušonas pagasta pārvaldes vadītājs D. Alžāns gan teic, ka zeme gar ceļu, kur veikti darbi, tāpat kā ceļš, pieder pašvaldībai. Likumā “Par autoceļiem” atrunāts, ka ceļiem ir nodalījuma josla blakus brauktuvei, tās platums atkarīgs no brauktuves platuma. Tāpat likuma burtiem rakstīts, ka nodalījuma josla pieder valstij vai pašvaldībai.

Arī Satiksmes ministrijas Autoceļu nodaļas vadītājs Klāvs Grieze teic, ka “nodalījuma joslā ceļa īpašnieks var veikt apauguma noņemšanu (krūmu, koku izciršanu), koku novākšanu. Viņam [ceļa īpašniekam] tas nav jāsaskaņo ar iedzīvotājiem. Šādi gadījumi ir bijuši: cilvēki domā, ka tie ir viņu koki, domā, kur tie palikuši. Bet tie ir pašvaldības īpašums.”

Rušonas pagasta pārvaldes vadītājs D. Alžāns atzīst, ka ceļš būtu paplašināms abās tā pusēs, tomēr otrā pusē citi iedzīvotāji izbūvējuši sētas, dažs pat ēkas nodalījuma joslā. D. Alžāns stāsta, ka, tā kā tās ir būves, tik vienkārši no tām neatbrīvoties. Teic, ka problēma tiks risināta ar būvvaldes starpniecību.

“Žogi izbūvēti vēl padomju laikā, kad nemērīja tik precīzi. Mēs tiksim ar to problēmu galā,” saka D. Alžāns.

Sandra un Valdis uzskata, ka taisnība tomēr ir viņiem. Uzrāda dokumentu, kas apliecina, ka aizsargjosla gar ceļu ir kā apgrūtinājums viņu īpašumam, stāsta, ka par šo zemi ik gadu maksā nodokli. Tomēr Satiksmes ministrijas eksperts norāda, ka aizsargjosla, kas uz privātpersonu zemes ir kā apgrūtinājums, sākas pēc nodalījuma joslas, kas ir pašvaldības īpašumā.