“Pašvaldība mani maldināja!” Daugavpils pusē izsolē iegādājoties īpašumu, pamatīgi “ieberžas”
Uzņēmējs no Daugavpils puses izsolē no pašvaldības iegādājies īpašumu – zemi un ēku –, ko izmanto uzņēmējdarbībai, tomēr pēc izsoles īpašumā atklājies būtisks apgrūtinājums, par ko pašvaldība pirms pārdošanas nav informējusi.
2013. gadā Lauris izsolē par 3600 latiem no Daugavpils novada pašvaldības iegādājās īpašumu – zemi un bēdīga paskata ēku – Daugavpils novada Silenes ciemā. Īpašumu izmanto savas mazās alus darītavas vajadzībām.
Kad nopirkām īpašumu, nedz pirkuma līgumā, nedz izsoles noteikumos nebija rakstīts par apgrūtinājumiem vai servitūtiem.
Kad īpašumu Lauris iegādājās, bet faktiski tajā vēl nebija sācis saimniekot, tajā tika izveidotas kanalizācijas komunikācijas ar akas vāku virszemē un pārējām komunikācijām zem zemes. Komunikācijas tapušas Daugavpils novada Skrudalienas pagasta īstenota projekta ietvaros, ko līdzfinansēja Eiropas Savienība. Projekta īstenošana izmaksāja vairāk nekā 600 tūkstošu latu. Komunikācijas ir būtiskas Silenes ciema iedzīvotājiem, un pašvaldības darbiniekiem iekārta regulāri jāapseko.
Gadu pēc īpašuma iegādes gribēju būvēt žogu ap savu īpašumu, sākotnēji pagasts man to neļāva, jo tādējādi ierobežotu šīs komunikācijas, bet notekūdeņu izsūknēšanas iekārta uzbūvēta uz manas zemes, bez manas piekrišanas. To, ka tāda šeit top, kā izrādījās, jau izsoles laikā, mani neinformēja.
Lauris uzskata, ka Daugavpils novada pašvaldība, pārdodot īpašumu, bet neinformējot par topošo apgrūtinājumu, viņu maldinājusi. Ja būtu zinājis, ka teritorijā būs šāds apgrūtinājums, iespējams, nebūtu īpašumu iegādājies.
Vēlāk gan pašvaldības Būvvalde atļāvusi iežogot visu īpašumu, tai skaitā arī kanalizācijas komunikācijas, jo visa zeme pieder Laurim. Lauris uzskata, ka ir tiesīgs nelaist savā teritorijā pašvaldības strādniekus, kuru uzdevums ir regulāri apsekot iekārtu.
Es nelaižu viņus, jo uzskatu, ka tas ir mans. Viņi bija rakstījuši iesniegumu policijā, jo gribēja tikt iekšā manā īpašumā. Policija atbildēja, ka viņi nav tiesīgi nākt manā īpašumā.
Daugavpils novada domes Juridiskās nodaļas vadītājs Andris Pļaskota nenoliedz, ka iekārta kā īpašuma apgrūtinājums tika reģistrēts pēc tam, kad īpašumu iegādājās Lauris, tomēr Pļaskota neuzskata, ka jaunais teritorijas īpašnieks ticis maldināts.
Iegādājās zemesgabalu 2013. gadā, kad faktiski ūdenssaimniecības projekta darbi šajā zemesgabalā bija pabeigti. Varēja vizuāli visu redzēt, nevarēja nemanīt, ka virszemē ir ūdenssaimniecības daļa, akas. Arī līgumā bija punkts, ka pircējs ir iepazinies dabā ar šo objektu, viņam nekādu pretenziju pret to nav. Nebūtu pareizi teikt, ka viņš nebija informēts.
Zemes īpašnieks Lauris, komentējot domes pārstāvja Pļaskotas pausto, teic, ka, pirms iegādes apskatot teritoriju, redzējis lūkas, bet tobrīd nebija apgrūtinājuma, tāpat viņš uzsver, ka nav eksperts un nav spējis novērtēt, kas ir tas, kas top. Neesot zinājis, kā iekārtas paredzēts apsaimniekot.
Taujāts, vai Lauris pirms teritorijas iegādes skaidrā valodā tika informēts par to, kas top un ka iekārtai būs nepieciešams regulāri piekļūt, lai to uzturētu, domes jurists Pļaskota atbild: ”Jā, uzreiz tas netika tādā veidā izklāstīts, tomēr vizuāli bija redzams, ka kaut kādi darbi notikuši.”
Daugavpils novada Skrudalienas pagasta pārvaldes vadītāja Betija Ivanova sūkstās, ka konflikts starp pašvaldību un Lauri, kurš liek šķēršļus piekļuvei komunikācijām, ietekmē Silenes iedzīvotājus, jo iekārtu nevar pilnvērtīgi apsaimniekot.
Ir apgrūtināta visa mūsu dzīve, darbība. Ir arī neapmierināti iedzīvotāji. Mums vienkārši nāksies iet viņa īpašumā un veikt mums nepieciešamos darbus.
Lauris un pašvaldības pārstāvji diskutējuši par iespēju iznomāt vietvarai daļu zemes – ap 65 kvadrātmetriem –, tomēr diskusijas nonāca strupceļā, jo Lauris nebija apmierināts ar pašvaldības piedāvājumu nomāt zemi par, viņaprāt, neadekvāti zemu cenu.
Pašvaldībā uzskata, ka, pieprasot sev vēlamo nomas maksu, Lauris cenšas izspiest pašvaldības līdzekļus. Daugavpils novada pašvaldība vērsusies tiesā, pieprasot brīvu piekļuvi komunikācijām ar servitūta izbūves risinājumu. Pirmā tiesu instance pašvaldības prasību apmierinājusi. Tiesa lemto pamatojusi, norādot, ka piekļuve komunikācijām ir daudzu Silenes iedzīvotāju interesēs.
Lauris gan pārsūdz pirmās instances tiesas spriedumu, jo uzskata, ka servitūts apgrūtinās saimniekošanu īpašumā.
TOP komentāri
HA
nu bet
Wtf