“Parasti šādus “jokus” pie mums neredzam!” Rīdzinieks “ieskrien” ielas vidū nesen izvietotā stabā; vaino projektētājus

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

2 komentāri

Uz gājēju ietves Dzirciema ielā “uzradies” traucēklis, kas ietekmē gājēju un velosipēdistu pārvietošanos. Un nesen uz savas ādas nepatīkamus mirkļus piedzīvoja rīdzinieks Valters.

Valters
vēlas gājēju ietvi bez šķēršļiem

Tā kā kārtīgam mileniālim pienākas, mans telefons parasti ir degunā. Un savas vakara pastaigas laikā es nonācu pie skaista secinājuma, ka man tieši sejā skatās stabs, kā tur agrāk nebija.

Valters, neatraujot acis no viedtelefona ekrāna, soli pa solim tuvojās krustojumam un dzelzs stabam. Daudz netrūka, lai sekotu blieziens un Valters ar pieri ieskrietu tieši nesen uzstādītajā stabā.

Iespējams arī Latvijā

Valters

vēlas gājēju ietvi bez šķēršļiem

Skatoties uz tā novietojumu, man radās jautājums, kāpēc tam labāk nebūtu, piemēram, 30 centimetrus uz vienu vai metru – uz otru pusi?! Parasti šādus jokus var redzēt kādus 300 kilometrus uz austrumiem. Pie mums, par laimi, tas tik bieži nenotiek. Kāpēc tas stabs ir tieši te, nevis mazliet uz citu pusi.

Apgaismes stabi nomainīti visā Mazās Stacijas ielas garumā. Arī ielas beigās – tuvāk dzelzceļa sliedēm – redzams, ka vairāki stabi atrodas teju vai ietves vidū. Līdz ar to patiešām rodas jautājums, kāpēc laternu nomaiņas laikā tās netika izvietotas ietves malā.

Projektētāju “šedevrs” galvaspilsētā

Biedrības “Pilsēta cilvēkiem” vadītājs Māris Jonovs akcentē, ka šādi un tamlīdzīgi būvniecības šedevri nereti esot neveiksmīgas projektēšanas rezultāts.

Māris Jonovs
Biedrības ”Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs

Šopavasar ir pārsteigumi gan tas gaismas stabs, gan dīvainā kaste [Krišjāņa Valdemāra un Raiņa bulvāra stūrī], kas ir parādījusies tieši gājēju pārejai pretī. Šeit es redzu iespēju mākslas akcijai – aplikt riņķī kādu smuku zonu ar stabiņiem un sarkanām lentītēm un atklāt pieminekli ceļu pārvaldītāju stulbumam.

Ir ļoti nepatīkami redzēt, ka Rīgā 21. gadsimta jau pirmās ceturtdaļas beigās vēl joprojām tādas lietas tiek darītas.

Cits variants izmaksātu vairāk

“Rīgas gaismas” tehniskais direktors Edmunds Krēsle skaidro, ka Mazās Stacijas ielā notika vēl pagājušā gadsimta otrajā pusē uzstādīto betona apgaismes stabu nomaiņa ar jaunām, cinkotām laternām.

Edmunds Krēsle
“Rīgas gaismas” tehniskais direktors

Tie bija morāli un fiziski nolietojušies. Mums nācās tos nomainīt. Tādēļ ekspluatācijas darbu laikā mēs stabus pakāpeniski nomainījām ar jauniem. Parasti balstus mēs pārvietot nevaram, jo ir jāņem vērā citu inženierkomunikāciju turētāju tīkli, kas blakus var atrasties, tādēļ balstus mēs varam atjaunot tikai tajā vietā, kur tie līdz šim bijuši.

Lai rīkotos citādāk un stabus izvietotu ietves malā, ir nepieciešams veikt būvdarbu projektēšanu, saskaņošanu, kas esot laikietilpīgs un arī sadārdzināts process.

Māris Jonovs
Biedrības ”Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs

Bet tas nozīmē, ka ir jāiet, jārāda projekts, jārāda rasējumi, ir jāstāsta, kādas tehnoloģijas tiks izmantotas, lai atraktu, lai aizraktu. Bet – tas viss ir iespējams. Protams, “jāčakarējas”, tas ir ilgi kaut ko rakstīt, ja var izdarīt fiksi – pļiku pļaku, neviens nepamanīs. Bet cilvēki arvien vairāk skatās un seko līdzi tam, kas notiek pilsētā. Un tas ir patīkami kaut vai redzēt sociālajos tīklos, ka cilvēki ieliek, nevis paiet vienaldzīgi garām. Ir cilvēki, kas ir gatavi rakstīt iesniegumus, ir cilvēki, kas ir gatavi klātienē klauvēt pie durvīm un teikt – dariet, labojiet.

Valters uzskata, ka būtu lietderīgi tomēr pārvietot ietves vidū izvietotos stabus, citādi agri vai vēlu “kāds aptīsies ap stabu”.