Palīgā sauciens no Kurzemes: dvīnīšu invalīdu māmiņai autobusa šoferis pēkšņi liek maksāt par pavadoni – 13 gadus veco meitu

9 komentāri

Māmiņa ar deviņus gadus vecajām dvīnītēm, kurām ir noteikta invaliditāte, visai bieži mēro ceļu no Tārgales pagasta uz Ventspils pilsētu ar sabiedrisko autobusu, taču viens no braucieniem izvēršas par ļoti nepatīkamu pārdzīvojumu.

Ventspilī Zane ar deviņgadīgajām meitām apmeklē dienas aprūpes centru, dakterus, dziednīcas un citas ārstniecības iestādes. Zanei nav autovadītājas apliecības. Vīrs strādā Liepājā un darba laikā nevar palīdzēt, bet vienīgais dēls vēl ir pavisam jauns, lai paceltu smagos ratus. Līdz ar to ceļu no Tārgales uz Ventspili un atpakaļ māmiņa ar dvīnītēm mēro sabiedriskajā transportā. Tiesa gan, mammai un dvīnītēm palīdz vecākais bērns ģimenē – 13 gadus vecā meita.

“Es braucu jau kādus četrus gadus no vietas, katru mēnesi sanāk braukt, ļoti bieži,” stāsta māmiņa. Līdz šim šoferīši bijuši gana atsaucīgi. Tomēr vienā no braucieniem autobusa šoferim rodas pretenzijas, nevis pret māti un dvīnītēm, kuras atrodas invalīdu ratiņos, bet gan pret pusaudzi, kura ik reizi palīdz mammai iecelt autobusā smagos ratus ar tajos sēdošajām māsiņām.

“Šoferis vēlreiz paskatījās spogulī un teica, ka trīs bezmaksas biļetes, bet tajā pašā brīdī par ceturto nē. Uz manu jautājumu, kāpēc tā, viņš atbildēja, ka viņai nav 15 gadu,” situāciju izklāsta Zane.

Konkrētais autobusa vadītājs tobrīd pastāv uz savu, sakot, ka pavadošā persona nedrīkst būt jaunāka par 15 gadiem, tāpēc mātei nekas cits neatliek, kā pirkt biļeti par braucienu jeb maksāt 75 centus.

Ja es ļoti ilgstoši esmu braukusi, tad, tā teikt, mani šoferi un kontrolieri kaut kā žēlo vai arī viņi līdz ar mani arī pārkāpj likumu,” neizpratni pauž četru bērnu māmiņa.

Zani pārsteidz šofera pēkšņā attieksmes maiņa, jo viņš nebūt nav kāds tikko darbā pieņemts vadītājs. Arī pirms tam dvīnīšu māte braukusi konkrētā šofera vadītajā transportlīdzeklī. Un šī esot jau ir otrā reize, kad viens un tas pats šoferis liek maksāt par 13 gadus veco meitu.

Nepatīkamais brauciens un nevēlamā vārdu apmaiņa notiek uzņēmuma “Ventspils reiss” autobusā. Firmas pārstāvis gan uzskata, ka šoferis šajās situācijās rīkojas pareizi. “Šos noteikumus viņiem mēs esam uzstādījuši, vadoties no Autotransporta direkcijas sniegtās informācijas. [..] Kamēr nav cita informācija, cita skaidrojuma par šo situāciju, nu, diemžēl šāda situācija tāda ir,” norāda pašvaldības SIA “Ventspils reiss” pārstāvis Andris Otto.

“Autotransporta direkcijas ieskatā 15 gadi būtu tas vecums, kad persona pilnvērtīgi var uzņemties pavadoņa pienākumus un pavadīt personas ar invaliditāti. Praksē šādas situācijas līdz šim nav biežas, bet, atsaucoties uz šo gadījumu, esam vērsušies arī Labklājības ministrijā, lai veidotu šo vienoto viedokli, un ierosinām pavadoņa vecumu atrunāt arī tiesību aktos,” atzīst Autotransporta direkcijas pārstāve Lilita Pelčere.

Savukārt Labklājības ministrijā Bez Tabu noskaidro, ka pavadošās personas vecums gan ir pavisam cits.

“Patlaban normatīvajos aktos tieši nav pateikts, cik vecs var būt pavadonis, taču Labklājības ministrija uzskata, ka tas ir ne jaunāks par 13 gadiem. Un šis te minētais nosacījums izriet no Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta 6. punkta, kas nosaka, ka vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz 7 gadu vecumam bez pieaugušo vai personu – ne jaunāku par 13 gadiem – klātbūtnes,” precizē Labklājības ministrijas pārstāve Ruta Veidliņa.

Labklājības ministrijas ieskatā pavadīšana sabiedriskajā transportā ir pielīdzināma pieskatīšanai. Līdz ar to autobusa šofera rīcība, pieprasot maksu par biļeti Zanes 13 gadus vecajai meitai, kura tobrīd palīdz pieskatīt vienu no dvīņumāsām, ir nepareiza. Zane tagad cer, ka šādas situācijas vairs neatkārtosies un brauciens uz dvīnītēm nepieciešamajiem rehabilitāciju seansiem būs bez pārdzīvojumiem.

9 komentāri