Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

37 komentāri

Vīrietis vaino Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) ārsti apzinātā operācijas novilcināšanā. Rezultātā pacientam ar veselības likstām, kuras varēja izdziedēt ar valsts apmaksātas operācijas palīdzību, vēlāk piedāvā veikt procedūru par saviem līdzekļiem. Slimnīcas vadība atklāj nopietnas problēmas komunikācijā ar pacientu.

Vīrietis, kurš vēlas palikt anonīms, ar spēcīgām sāpēm paribē oktobra vidū nogādāts PSKUS. Slimnīcā atklāts, ka pacienta žultspūslī ir akmeņi. Esot informēts, ka būs jāveic operācija, pēc kā pacients uzreiz interesējies par izmaksām. Slimnīcas personāls informējis, ka operācijas akūtos gadījumos, kāds bijis arī šis, kompensē valsts. Pacientam jāsamaksā tikai pacienta iemaksa – 31 eiro.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pacientu pārsteidzis tas, ka ārstējošā ārste, kā pats to uzskata, esot vilcinājusi laiku – vairākas dienas neveica operāciju.

“Mani ārstēja ar medikamentiem, teju nevarēju ēst. Un tā vairākas dienas. Pēc tam pienāca ārste un teica, ka ieplānos mani operācijai. Es teicu, ka, ja reiz esmu slimnīcā, lai mani operē, jo man jātiek ātrāk uz kājām,” teic vīrietis.

Operācija atlikta vēl vairākas dienas. “Atkal pienāca ārste un pateica, ka operāciju neveiks. Sanāk, ka mani “izbīdīja” ārā no bezmaksas pakalpojuma un pateica, ka operācija būs 31. datumā – divas nedēļas pēc nonākšanas slimnīcā. Kad interesējos, vai par to būs jāmaksā, man pateica, ka ap 300 eiro.

Sapratu, ka tādu summu es nevarēšu savākt. Sanāk, ka mani “nomarinēja” līdz kaut kādam brīdim, lai es pats jau būtu pie kaut cik ciešamas veselības un lai slimnīca gūtu kaut kādu samaksu. Kļuvu par maksas pacientu, kaut gan sākotnēji teica, ka operēs kā akūtu gadījumu par valsts līdzekļiem,” sašutis ir vīrietis.

Lāsma Sīle, PSKUS pārstāve, atzīst, ka nauda, ko pacienti samaksā paši par maksas medicīniskajām manipulācijām nonāk slimnīcas kasē un “zināma daļa nonāk arī ārsta atalgojumam, bet nauda tiek izdalīta uz tajā [ārstēšanas] brīdī iesaistīto komandu”.

Uzreiz nebija jāguļas uz operāciju galda

Pēc sūdzības PSKUS vadība izmeklējusi, vai konkrētā pacienta ārstēšana noritējusi, kā pienākas. Un speciālisti atzinuši, ka tūlītēja ārstēšana neesot bijusi nepieciešama.

Lāsma Sīle
PSKUS pārstāve

Ne tikai šim, bet arī citiem pacientiem šķiet, ka, ja reiz viņi atrodas slimnīcā, tad uzreiz jāoperē. Bet ne vienmēr tā ir. Situācijas ir dažādas. Konkrēto pacientu sākotnēji ārstēja medikamentozi, sāpes mazinājās, stāvoklis uzlabojās.

Tad jau tālāk bija iespējams ieplānot plānveida operāciju [nevis operāciju akūtā, steidzamā kārtā]. Nozīmēt plānveida operāciju nekavējoties nebija iespējams, jo operāciju galdi bija aizņemti ar ļoti akūtiem pacientiem.

Komunikācija ar pacientu – neapmierinoša

Kā stāsta L. Sīle, paskaidrojumos slimnīcas vadībai ārste norādījusi, ka pacientam piedāvājusi pieteikties gan uz valsts apmaksātu plānveida operāciju, gan iepazīstinājusi ar izmaksām, ja par operāciju būtu ar mieru maksāt pats. Paskaidrojumos noliegusi, ka piedāvājusi tikai maksas pakalpojumu.

Savukārt pacients apgalvo, ka par iespēju pieteikties valsts apmaksātai operācijai ārste nav informējusi.

PSKUS pārstāve L. Sīle atzīst, ka komunikācija no ārstes puses neesot bijusi apmierinoša: “Komunikācija noteikti nav bijusi veiksmīga, jo pacientam, iznākot no slimnīcas, jābūt skaidrībai, kas ar viņu notika, ko viņš var darīt tālāk, kādā secībā darīt un kāda veida palīdzību saņemt. Tas, ka pacientam ir papildus jautājumi, tai skaitā jautājumi ar skatu atpakaļ, vai viss notika, kā vajag, protams, mūs neiepriecina.”

Kad pacients, iespējams, pārlieku uzstājīgi vēlējās, lai operāciju veic pēc iespējas ātrāk, kā stāta vīrietis, ārste viņu pat biedējusi. Proti, ja piekritīs operācijai vēlāk, viņu operēs pati, bet, ja vēlas uzreiz, pie skalpeli rokā ņems rezidents.

“Viņa man prasīja: “Tu taču negribi, lai tevi operē rezidents.” Es ieturēju pauzi un teicu, ka, protams, nē. Viņa atbildēja, ka, ja tā, ieplānos operāciju vēlāk. Man laikam bija jājūtas pagodinātam,” atminas sasirgušais vīrietis.

Veselības ministrijā pārstāvis Oskars Šneiders pauž, ka, “ja šāda situācija bija, tā noteikti nav pieļaujama. Tāpēc ārstniecības iestādē tā jāizvērtē. Pacientu nedrīkst biedēt, vēl jo vairāk nepamatoti. Ārstniecības iestādē acīmredzot jāpārrunā ar darbiniekiem, kādā veidā jākomunicē ar pacientiem.”

TOP komentāri

  • Sanita Piča
  • Ērika Krimska
  • Normunds Liepins
    +33 +29 -4

    Normunds Liepins

    bet ta tas notiek..... Pašam pieredze. Itka valsts apmaksata operacija. Tikai majiens lai labi sanak tikpat dakterim..
    Piebilde. Tas viss notika vectēvam. Vajadzeja nopietnu operāciju. Nozīmēja uz valsts vietu un par valsts naudu. Tad ārsts uz lapiņas uzrakstīja summu ko vajag viņam ar piebildi ka viņš nav viens. Un ja mēs mīlam un gribam redzet vectēvu pēc oprācijas tad bitu labāk samaksāt. Māte ar vecmammu šokā.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl