“Neviens nedomā par tādiem kā es!” Jēkabpils jaunās ielas ņirgājas par invalīdiem ratiņkrēslā

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

10 komentāri

Ģimene no Jēkabpils, kurā cilvēks piekalts ratiņkrēslam, šokēta par absurdajiem risinājumiem Jēkabpils ielu remontdarbos – jaunās ielas, kurām būtu jāatvieglo pārvietošanos, daudzviet ir ļoti nedraudzīgas cilvēkiem ratiņkrēslā un vecākiem ar bērnu ratiem.

Jēkabpilietim Mārcim ir smaga invaliditāte. Pārvietošanās bez mīļotās sievas Sandras vai citu cilvēku palīdzības nav iespējama. Mārcis un Sandra ir ļoti neapmierināti ar Jēkabpils ielu remontdarbiem vecpilsētas zonā. Daudzviet ietvēm ir absurdi sašaurinājumi, citviet ietves aizšķērso māju noteku caurules, vēl citur – namu lieveņu un pamati. Šāda infrastruktūra nav draudzīga cilvēkiem ratiņkrēslā un vecākiem ar bērnu ratiem, ar nožēlu saka Sandra.

Sandra un Mārcis uzskatāmi demonstrē, ar kādām grūtībām jāsaskaras, stumjot vīru ratiņkrēslā pa Jēkaba ielas ietvi, ietve, tuvojoties krustojumam, tiktāl sašaurinās, ka rati pārgāžas pāri apmalei te uz vienu, te uz otru pusi.

Sandra
ikdienas palīdze vīram ar invaliditāti

Ja būs sniegs, kupenas, vispār nebūs iespējams pārvietoties. Te ejot, man ir ļoti jāmanevrē. Tūlīt viens ritenis būs lejā (rati noslīd no apmales; Mācis ratos ietriecas sētā). Tagad man jāvirzās lēnā garā atpakaļ, jo pa ietvi tālāk netieku. Mums tad jāpārvietojas pa brauktuvi, kas nav droši. Vēl man jātiek uz brauktuves, bet daudzviet apmales ir augstas. Es jau esmu iemanījusies, bet, ja brauktu cilvēks ratiņkrēslā viens pats, kuram rokas kustas un kurš pats it kā var pārvietoties, viņam būtu ļoti grūti.

Ietve Jēkaba ielas brauktuves otrā pusē atduras pret kādas vecas, nojauktas ēkas pamatiem. Arī citviet vietu, kur pārvietošanās cilvēkiem ratiņkrēslā vai vecākiem ar bērnu ratiem ir ļoti apgrūtinoša, netrūks. Vienā vietā traucēklis uz ietves ir ceļazīmes stabs, citviet elektrokomunikāciju skapis, vēl kādā vietā – mājas lievenis. Arī citviet ietves ir šauras.

Piemēram, Akmeņu ielā, lai gan ietve posmā ir gana plata, uz tās iestiepjas cits traucēklis – mājas notekcaurule.

Sandra
ikdienas palīdze vīram ar invaliditāti

Šai notekai mēs nevaram tikt garām. Es palieku stāvam. Tālāk redzu vēl vienu noteku. Arī tā man traucē. Sanāk, ka no šejienes līdz ielas galam man jāiet pa braucamo daļu. Vēl es varu iet pa ietvi ielas otrā pusē, bet tur arī problēma: priekšā ceļazīmes stabs. Mums šī iela regulāri jāizmanto, jo ir tuvākais ceļš līdz fizioterapeitam.

Daudzviet ietves arī nemet loku uz šķērsielām, kas nozīmē, ka ar ratiem, lai pagrieztos, jebkurā gadījumā jānobrauc uz brauktuves.

Mārcis veselības problēmu dēļ nespēj arī skaidri sarunāties, tomēr viņa teikto raidījumam ”Bez Tabu” iztulko sieva Sandra.

Mārcis
Cilvēks ar invaliditāti, pārvietojas ratiņkrēslā

Neviens nedomā par tādiem kā es!

Apkaimē notiekošo ielu remontdarbu izmaksas ir ļoti lielas – vairāk nekā divi miljoni eiro, no kuriem 85 procentus līdzfinansē Eiropas Savienība.

Gan pašvaldībā, gan ielu projektētājs nenoliedz, ka risinājums nav perfekts.

Vadims Semoņenko
ielu projektētājs, SIA “Ceļu inženieri”

Tā ir vecpilsēta. Te ir vecā apbūve, vietas ir maz, visur ir šaurs. Agrāk šī infrastruktūra nebija paredzēta tik lielai kustībai. Mēs nedrīkstam būvēt svešā īpašumā, visa izbūve tiek iespiesta tikai pašvaldības īpašuma robežās. Tāpēc arī ietves ir šauras, nosacītas. Citos īpašumos mēs nevaram ielīst.

Raits Sirmovičs
Jēkabpils Pilsētvides departamenta direktors

Nepārprotami, normālā situācijā ietvēm nevajadzētu būt tik šaurām. Pēc standarta tām būtu jābūt vismaz līdz pusotru metru platām. Tomēr mums nav kur tādas ietves izbūvēt.

Ielām vai to posmiem, kur ietves ir šauras, tikšot noteikts dzīvojamās zonas statuss, informē Jēkabpils Pilsētsaimniecības departamenta direktors Raits Sirmovičs. Līdz ar to gājējiem, cilvēkiem ratiņkrēslā, vecākiem ar bērnu ratiem un citiem būs atļauts pārvietoties pa brauktuvi ar priekšrocību attiecībā pret autovadītājiem, savukārt autovadītāji nedrīkstēs braukt ātrāk par 20 km/h. Pēc Sirmoviča domām, šāds risinājums ļaus justies drošāk.

Mārcis un Sandra gan ar šādu risinājumu nav mierā.

”Mēs nevaram paļauties, ka visi [autovadītāji] dos mums priekšroku un tiešām brauks lēni aiz mums, ja redzēs, ka mēs pārvietojamies pa šo ielu,” tā Sandra.