“Nesu mājās un baroju bērnus!” Rīgas trūkumcietējiem bail par bezmaksas siltā ēdiena saņemšanu; pašvaldība grasās likvidēt sešas ēstuves

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

8 komentāri

Rīgā ir sešas vietas, kur sociāli vismazāk nodrošinātākie rīdzinieki var bez maksas saņemt silta ēdiena porcijas. Un visas šīs ēstuves 20. februārī nolemts slēgt. Pakalpojuma saņēmējus pārņēmusi neziņa un šausmas par Rīgas domes jaunajiem plāniem.

“Vieni trakumi. Ko tie pensionāri darīs? Radio jau pateica, ka jāiet būs ap miskastēm. Mums pateica tā. Jāiet būs meklēt pārtika pa miskastēm, tā arī pateica,” jau pie ēstuves Brīvības gatvē 399 ieejas durvīm saka sastapta pensionāre.

Uzdoties par trūkumcietēju, “Bez Tabu” gan neizdodas, jo gandrīz visi pēc ēdiena sanākušie cilvēki ir gados krietni vecāki. Skanot radio krievu valodā, viens pēc otra nopīkstina savu “Rīdzinieka karti” un saņem porciju. Šoreiz pasniedza vārītu kartupeļu biezeni, ceptu vistas kāju, skābētus kāpostus un zupu. Bija arī iespēja tikt pie maizes rikas un karstas tējas.

Pensionāre: Piecas porcijas, un nesu mājās. Baroju bērnus.

“Bez Tabu”: Katru reizi piecas porcijas paņemat?

Pensionāre: Jā!

“Bez Tabu”: Un barojat bērnus?

Pensionāre: Mazbērnus. Viena pati viņa netiek galā.

“Bez Tabu”: Bērnu mamma?

Pensionāre: Jā!

“Bez Tabu”: Tad šī ir tā palīdzība, kas ir vajadzīga?

Pensionāre: Ir vajadzīga?

Tikmēr cita pensionāre atzīst, ka pēc ēstuves slēgšanas badā jau nenomirs, taču būs jārēķinās ar jauniem izdevumiem par patērēto gāzi, ūdeni un elektrību.

Savukārt kāda garāmgājēja ‘Bez Tabu” atzina, ka lielai daļai bezmaksas ēdiena izdales vietas klientiem vajadzētu nokaunēties par savu rīcību. “Vajag domāt un strādāt… Te tādi vīrieši staigā, kuri var art. Tā kā vajag iet strādāt. Ja tu vīrietis esi, vari iet pastrādāt, nevis nākt pēc “paikas”. Cik es te eju garām, tad, kad bija rinda, te tādi veči stāv, ziniet, un jauni puikas; ko tad viņi nevar nopelnīt sev ēdamo.”

Sastaptie vēl atklāj, ka pēc siltā ēdiena uz ēstuvi Brīvības gatvē dodas iespaidīgs skaits rīdzinieku. Un tieši šoreiz to būšot daudz vairāk, jo tiek organizēta sapulce par ēdināšanas vietas slēgšanu.

Tieši “Bez Tabu” ierašanās dienā pie sociāli maznodrošinātajiem rīdziniekiem paredzētās siltā ēdiena izdales vietas notiek informatīvā sapulce ar Rīgas domes piedalīšanos. Pirms galvaspilsētas lielkungiem izdodas aprunāties ar ēstuves klientiem.

Jānis
palīdz arī citiem

Tad, kad man nebija konstatēta tik smagā pakāpē epilepsija, es strādāju par apsargu veikalos. Kad nebija tās virtuves, man dienā apmēram kādi 30, 40 zagļu bija, kas bija nabagi, veci cilvēciņi, invalīdi, kas iet zagt, lai viņi varētu paēst. Un tagad viņi visi atgriezīsies, viņiem ēst vajadzēs. Viņi staigās pa veikaliem, zags vai pa “miseni” vandīsies.

Pavāre un ēdiena izdalītāja Nataļja atklāj, ka “Bez Tabu” viesošanās reizē iedotas 150 porciju. Tiesa gan, ēstuvē, kas nestrādā vien trīs dienas gadā, parasti tiek apkalpoti vairāk nekā 220 rīdzinieku.

Par notiekošo šajā un vēl piecās siltā ēdiena izdales vietās Rīgā daudz vairāk zina pensionāre Tatjana, kura arī vāc parakstus pret ēstuvju slēgšanu.

Tatjana
uzņēmīgā pensionāre

Juglā – 232, Bolderājā – 178, Slokas ielā – 124, Ķengaragā – 210, Tvaika ielā – 152, Ziepniekkalnā – 113. Bet tas vēl nav viss. Visi paraksti vēl nav apkopoti. Kopā būs vairāk par 1000!

2. grupas invalīde Laila Lapsa norāda, ka šāda palīdzība no Rīgas pašvaldības puses esot milzīgs atspaids tādiem cilvēkiem kā Laila. “Man nav piederīgo, man neviena nav, mani neviens neizvilks. Man tagad ir nedēļa līdz pensijai šajā brīdī. Ja nebūtu ēdnīcas, būtu jāiet rakāties miskastē. Un tad vēl ir tas, ko dome mums visu laiku norāda, – jums taču vēl ir zupas virtuve [zupas, ko izsniedz pie trim baznīcām Rīgā]. Bet tur ir “bomži”, narkomāni, visādi krimināli elementi, tur ir jāstāv kilometriem garās rindās…”

Iepirkumā uzvarējušās firmas SIA ”Zītari LZ” valdes loceklis Andris Brakovskis atzīst, ka pēc 20. februāra darbu zaudēšot aptuveni 25 cilvēku – virtuves darbinieki, ēdienu izdalītāji, šoferi. “Ja darbs turpinās, mēs turpinām darbu, ja ne, tad man ir jāsagatavo attiecīgi dokumenti ar personālu, ar kuru pārtrauksim darba attiecības. Protams, jāpārstrukturizē savs bizness.”

Irēna Kondrāte
Rīgas domes Labklājības departamenta direktore

Tas pakalpojums, kādā formātā tas ir organizēts pašreiz, beidzas februāra beigās. Tāpēc mēs esam šeit, jo ir vairāk nekā pusotrs mēnesis laika. Tomēr varu pateikt, lai cilvēki nesatraucas, jo iedzīvotāji bez atbalsta nepaliks nekādā gadījumā. Par to vispār nav runas.

Rīgas domes deputāts Andris Bačkurs vēl piebilst, ka pašvaldībai ir trīs scenāriju, kā uzlabot šo palīdzību. Svarīgākais esot uzlabot pakalpojuma kvalitāti un lietderīgāku naudas izlietojumu. “Ja mēs apskatāmies, 2012. gadā tika piešķirti 1,5 miljoni eiro pie 750 000 porciju gadā, tad pagājušajā gadā tas bija pie 513 00 porcijām tā pati nauda, bet kvalitāte slikta.”

Liels pulks rīdzinieku drīz vien atgriezās ēstuves telpās, kur ātri vien radās pirmās domstarpības, proti, uzklausīt informāciju no Rīgas domes pārstāvjiem latviešu valodā, krievu valodā vai abās mēlēs.

Irēna Kondrāte
Rīgas domes Labklājības departamenta direktore

Saku latviski – nekādā veidā un nekādā variantā cilvēki, kuri saņem palīdzību ēdiena veidā, no šīs palīdzības norobežoti netiks un to saņems. Tas ir skaidrs!

Rīdzinieki: Jā!