“Nesanāk to tvertni piepildīt!” Kāpēc jāmaksā par atkritumu izvešanu arī tad, ja nav ko izvest?

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

36 komentāri

Līgums ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “Clean R” nosaka, ka atkritumus izved divas reizes mēnesī. Tomēr Aleksandras ģimene sapratusi, ka tik daudz atkritumu nesaražo, jo privātmājā šobrīd dzīvo viens pensionārs. Vēlējušies nosacījumus mainīt, taču “Clean R” tādu iespēju nepieļauj.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Clean R” konsultanti ieteikuši pasūtīt mazāku konteineru, lai to varētu izvest divas reizes mēnesī. Jāpiemin, ka jāmaksā ir par katru reizi, kad tiek savākti sadzīves atkritumi. Par konteinera iztukšošanu, kāds ir Aleksandrai, jāmaksā 3,65 eiro.

Aleksandra
vēlas mainīt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju

“Ja es pasūtītu mazo konteineru, un tas tiktu iztukšots divas reizes mēnesī, būtu jāmaksā 3,65 eiro, tas pats vien sanāktu. Bet kāpēc man savā privātā dzīve jāpakārto miskastes izvešanas grafikam?”

Uzņēmuma pārstāvji norādījuši uz Rīgas domes sasitošajiem noteikumiem Nr. 90, kuru 25. punktā atrunāti atkritumu apsaimniekotāja pienākumi, bet ne izvedamo reižu skaits. Savukārt 26. punktā teikts:

26. Atkritumu apsaimniekotājs nodrošina:

26.2. nešķiroto sadzīves atkritumu tvertņu iztukšošanu, ņemot vērā īpašumā radīto atkritumu daudzumu (apjomu), bet ne retāk kā:

26.2.3. individuālās dzīvojamās mājās – 2 reizes mēnesī.

20. maijā Aleksandra uzjautrinājusi “Clean R” darbiniekus, nododot precīzi pusotru maisiņu ar atkritumiem. Zvanījusi uz informatīvo tālruni atkārtoti, administratore savienojusi ar līgumu daļas speciālisti, kura situāciju saprotot, bet palīdzēt nevarot, jo tādi ir uzņēmuma iekšējie noteikumi.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments un atkritumu apsaimniekotājs ir vienisprātis – atkritumi jāizved vismaz 2 reizes mēnesī, prasības pamatojums esot rīdzinieku dzīves kvalitāte un sanitāro normu ievērošana.

“Jūs varat iedomāties, šobrīd ārā ir +26 grādi, un pārsvarā atkritumos nonāk bioloģiskas dabas atkritumi, kas pūst, kas izdala smaku, nevienam nav patīkami atrasties tur, kur nav patīkams aromāts, tas noved pie antisanitāriem apstākļiem,” skaidro SIA “Clean R” izpilddirektors Valerijs Stankevičs.
Edīte Pūķe
RD Mājokļu un vides departamenta direktora padomniece

“Tas piesaista kaitēkļus un grauzējus, tādēļ nav vēlams, ka atkritumi tik ilgi tiek turēti vienuviet. Lauku teritorijās ir dažādas iespējas, kā utilizēt atkritumus, var ierīkot kompostu kaudzes, krāsnīs kurināt, bet pilsētās šīs iespējas ir ļoti ierobežotas.”

Turklāt statistika rāda, ka viena mājsaimniecība Latvijā saražo pat divas reizes vairāk atkritumu, nekā nosaka minimālās prasības. Protams, var būt izņēmumi, taču apsaimniekotājs tādus pieļaut nedrīkst, lai citi izvēles tiesības neizmantotu ļaunprātīgi. Rīgas domē ir noslēgti līgumi, un sadzīves atkritumus apsaimnieko četri uzņēmumi.

Foto