Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

5 komentāri

Balvu pievārtē apgānīti ebreju kapi, ziņo satraukts iedzīvotājs. Lai gan 20. gadsimta sākumā konkrētā kapsēta ierādīta ebrejiem, mūsdienās Balvu novada domnieki to vairs par tādu neatzīst un ļauj aiziet nebūtībā.

1941. gadā nacisti zvērīgi iznīcināja Balvu ebreju kopienu, aptuveni 300 cilvēku. Pilsētā, kur noziegums pastrādāts, uzsliets piemineklis nogalināto piemiņai. Savukārt Balvu pievārtē ebreju kapsēta, kurā pirmie apbedījumi veikti 19. un 20. gadsimtu mijā, ir apgānīta, tā uzskata Kārlis. Gadiem ilgi ap apbedījumiem zeme nosēta ar nocirstiem kokiem, krūmiem un celmiem.

”Tā ir šausmīga apbedījumu apgānīšana! Tā jāuzskata kā svēta vieta. Uz kurieni mēs šodien ejam, latvieši? Otrajā pasaules karā ebreju tauta cieta visvairāk, bet tagad mēs atļaujamies apgānīt viņu mūža mājas!” dusmīgs ir Kārlis, kurš pats jaunībā pazina dažus Balvu ebrejus.

Vēstures skolotāja: Pagātni nevajadzētu aizmirst

Pēdējā apbedīšana kapos veikta aizvadītā gadsimta 60. gados, vēlāk piekļuve tiem no ceļa aizaugusi. Kapsētu ar lielām grūtībām 90. gados atrada Balvu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Ināra Šaicāne. Viņa stāsta, ka jau tolaik ebreju apbedījumi bija nosēti ar koku un krūmu atliekām, un tos neviens nevīžo savākt līdz pat šodienai.

”Ir jābūt sakoptai kapsētai. Šeit ir pieminekļi. Ir jābūt sakoptākam, tas tomēr būtu cilvēciski. Manuprāt, tā ir daļa no pagātnes un to nevajadzētu aizmirst.”

Balvu novada domes izpilddirektore Imanta Serdāne, komentējot, kāpēc pieļauta šāda situācija, skaidro, ka konkrētā teritorija un zeme ap kapsētu ir privātīpašums. Pašvaldībai šī zeme nekad neesot piederējusi. Pēc neatkarības atgūšanas tā atdota likumiskajam īpašniekam bez apgrūtinājuma (kapsētas), vēlāk viņš to pārdevis citai personai, kura neesot zinājusi, ka kaut kur iekārtota kapsēta.

”Mēs varam tikai lūgt privātīpašniekam to visu novākt. Tā ir viņa privātā teritorija. Viņam arī tur nav apgrūtinājums. Ja tie būtu kapi, kuros aizvien notiek apbedīšana, varbūt mēs varētu tos kopt. Mūsu novadā ir daži kapi, kas atrodas privātā vai baznīcas teritorijā, tur viss notiek. Tā kā apbedīšana konkrētajā teritorijā nenotiek, mēs nevaram nekādi iejaukties,” skaidro Balvu novada pašvaldības izpilddirektore I. Serdāne.

Par kapiem dome nerūpēsies, zemes īpašniekam nav naudas

Lai gan pirmskara kartē teritorija atzīmēta kā kapi, šodien tie par tādiem netiek uzskatīti, skaidro domes pārstāve. Līdz ar to gādāt par ebreju mūža mājām vai nē – tā ir zemes īpašnieka izvēle.

Jānis Pušpurs
zemes īpašnieks

Visu var, bet tas ir naudas jautājums. Par velti es to nedarīšu. Kur man to naudu ņemt? Labs jautājums. Es nopirku zemi. Kapi tur bija, bet es pat nezināju, ka tie tur ir. Kapi nemaz nerādījās plānā.

Vienojoties ar zemes īpašnieku, pašvaldība pirms dažiem gadiem rīkoja talku, izveidojot taku, kurā tika izveidota taka līdz kapiem. Talkā tika izcirsti krūmi, tomēr arī tie, tāpat kā gadiem ilgi nesavāktās koku un krūmu atliekas, nav savākti. Tāpat ceļa malā izvietota norāde, kas vēsta par kapu atrašanās vietu.

”Ja reiz tie nav kapi, kāpēc pašvaldība par tiem informē? Kāpēc iekārto taku? Kāpēc aicina staigāt pa privātīpašumu? Nesaprotami. Par to norādi mums laikam domei jāpateicas, jo vairāk jau neko tā nevar! Tā ir vislielākā necieņa! Uzliek norādi, bet atstāj koku atliekas kapos!” dusmīgs ir Kārlis.

Foto

TOP komentāri

  • Valts Dalbins
    0 0 0

    Valts Dalbins

    Esmu pārliecināts, ka neviens viņiem netraucē to darīt.
  • Ērika Krimska
    0 0 0

    Ērika Krimska

    Pareizi! Redz,par īpašumiem cīnīties Rīgā,šiem laiks un līdzekļi gana,bet aizbraukt un sakopt.....to lai dara citi!
  • Valts Dalbins

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl