“Mēģināsim uzkāpt, bet visiem bail no augstuma!” 215 metru augstā “Kuldīgas adata” aizvien vilina nelegālos kāpējus

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

8 komentāri

Karstgalvji aizvien turpina riskēt ar dzīvību, kāpjot Kuldīgas pievārtē esošajā 215 metrus augstajā ”Kuldīgas adatā”. “Bez Tabu” tiekas ar padomju laiku mantojuma, kādreizējā sakaru torņa uzraugu, kurš pauž sašutumu par jauniešu izpriecām privātīpašumā, kā arī stāsta, kā tornis tiek izmantots mūsdienās.

Šoruden interneta vietnē ”Youtube.com” izvietots video, kurā jau kārtējo reizi iemūžināta kāpšana Kuldīgas pievārtē esošajā ”Kuldīgas adatā”. Kāpienu iemūžinājis ”Youtube.com” pašmāju aktīvists Edgars Aivars. Video ir vairāk nekā 24 tūkstoši skatījumu. Ceļā līdz torņa smailei viņu pavada divi draugi, no kuriem viens pārtrauc kāpšanu, jo nevēlas riskēt. Edgars video stāsta, ka baidās, bet pusceļā negrasās apstāties, komentē arī torņa kāpņu un konstrukciju slikto stāvokli.

“Bez Tabu” jau iepriekš stāstījis par karstgalvju bīstamajām izpriecām. Internetā atrodami daudzi video, kuros sevi ”Kuldīgas adatas” smailē iemūžinājuši nepilngadīgie; jaunieši, kuri cilā stiprā alkohola pudeles un izpilda bīstamus trikus.

Daudzi Kuldīgas ielās uzrunātie iedzīvotāji šausminās par trakulīgajām izklaidēm, citi stāsta, ka ”Kuldīgas adatā” uzkāpuši vien dažus desmitus metru un atgriezušies uz zemes, jo bijis pārāk bail. Vēl kāds stāsta, ka zina ekstrēmistus, kuri arī nokļuvuši līdz smailei.

Gita

Gita
Kuldīgas iedzīvotāja

Tā ir ļoti ekstrēma izklaide! Tas nav labākais, ko darīt! Jādomā ne vien par sevi, bet arī par saviem tuvākajiem, ja kaut kas notiks.

“Kuldīgas adata” amatieru radio sakariem, nevis dzīvības apdraudēšanai

Kuldīgas novada pašvaldība nosoda kāpšanu tornī, tomēr pašvaldības policijas maršrutā torņa apsekošana neietilpst, arī izsaukumus par ”Kuldīgas adatas” ”iekarotājiem” kārtībsargi nesaņem, stāsta Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve Kristīne Duļbinska.

Duļbinska informē, ka augstais tornis un zeme ap to ir privātīpašums. Sazinoties ar torņa īpašnieku, pašvaldība noskaidrojusi, ka, lai atturētu karstgalvjus kāpt lielā augstumā, torņa īpašnieks ”Kuldīgas adatu” apjozis ar žogu un noslēdzis līgumu ar apsardzes firmu, kuras darbinieki, nostrādājot signalizācijai, izbrauc uz objektu.

“Bez Tabu” noskaidro, ka ”Kuldīgas adatas” īpašnieks ir Valmieras pusē dzīvojošais Juris Pētersons. Telefonsarunā Pētersons stāsta, ka, ieraudzījis internetā video, kurā iemūžināta iekļūšana viņa īpašumā, vērsies ar iesniegumu Valsts policijā. Pētersons likumsargiem lūdzis sodīt kāpējus un izdzēst video, lai tas nekalpotu kā slikts piemērs citiem.

Torņa īpašnieks Pētersons stāsta, ka ir radio entuziasts. ”Kuldīgas adatu” pieskata viņa draugs un domubiedrs no Kuldīgas Viktors Fiļippovs, kurš Kuldīgā vada radio pulciņu. Pulciņā Fiļippovs radio lietās apmāca bērnus un jauniešus. Ķerot radio signālus Kuldīgas radio, entuziasti piedalās pašmāju un starptautiskās amatieru sacensībās. ”Kuldīgas adata” lieti noder iemaņu attīstīšanā: tornī izvieto antenas un ar īpašu aparatūru raida signālu tālu ārpus Latvijas robežām, un sazinās ar citiem domubiedriem.

Bez Tabu sastop kuldīdznieku Fiļippovu torņa pakājē.

Viktors Fiļippovs

Viktors Fiļippovs
radio entuziasts, “Kuldīgas adatas” uzraugs

Agrāk šī teritorija ar septiņiem torņiem piederēja karaspēka daļai, Padomju Savienībai. Te bija tālo sakaru centrs. Agrāk te bija septiņi torņi, tagad ir trīs. Viens no tiem pieder mums, amatieriem. Agrāk tos izmantoja, lai sazinātos ar laivām un zemūdenēm Atlantijas okeānā. No Maskavas līdz Kuldīgai bija kabelis. Mēs [radio entuziasti] te vasarā atbraucam ar teltīm un strādājam kā amatieru radio. Uzkāpjam aptuveni 100 metru augstumā, izliekam antenu un strādājam. Tas ir unikāls tornis. Nevienam citam amatierim ne Latvijā, ne pasaulē tāda nav. Citiem ir 80 metru augsti torņi, bet tik augstu amatieriem nav.

Fiļippovs stāsta, ka, spītējot 71 gada nastai, radio entuziasma vārdā pats mēdzot kāpt tornī, dažkārt līdz pat augšai.

Viktors Fiļippovs

Viktors Fiļippovs
radio entuziasts, “Kuldīgas adatas” uzraugs

Es tagad esmu nedaudz apslimis, tāpēc nekāpju, bet esmu daudz reižu kāpis. Pat ziemā esmu kāpis. Visas kāpnes apledojušas. Pašā augšā tornis kustas kādu metru šurpu-turpu. Viss vibrē tur augšā. Pēdējoreiz kāpu pusgadu atpakaļ. Man nav bail. Es arī lidoju ar planieri.

Ekstrēmistiem ļauj kāpt arī legāli

Torņa uzraugs Fiļippovs stāsta, ka, saskaņojot ar īpašnieku, tornī ļauj kāpt pavisam legāli. Pirms tam gan esot jāparaksta dokuments, kurā pats kāpējs apliecina, ka pats uzņemas atbildību, ja notiks kāda nelaime. Fiļippovs atzīmē, ka 215 metru augstumu, lai legāli lēktu ar izpletni, izmanto slavenā ”Aerodium” aktīvists.

Vairāk gan esot nelegālo kāpēju, kuri, ignorējot privātīpašumu, tiecas pēc asām izjūtām. Lai atturētu karstgalvjus no kāpšanas, par līšanu pāri sētai apsardzes firmai agrāk ziņojusi signalizācija, tomēr vandaļi signalizāciju un žogu, lienot tam pāri, sabojājuši. Cita signalizācijas iekārta ziņojot arī, ja tiek aiztikta sešus metrus virs zemes esošā torņa lūka, kurai jātiek cauri, lai turpinātu kāpšanu. Tomēr arī šo signalizāciju un lūku kāpēji esot iemanījušies apiet.

Viktors Fiļippovs

Viktors Fiļippovs
radio entuziasts, “Kuldīgas adatas” uzraugs

Bija te viena grupa, kurā bija meitene. Viņa nevarēja nokāpt lejā, jo baidījās. Bija arī gadījums, kad kāpa augšā uz netālu esošā torņa. Trīs cilvēki kāpa. Atbrauca policija, bļāva megafonā, lai kāpj lejā. Šie nekāpa. Vēlāk nokāpa. Vienam no viņiem bija mugursoma, kurā bija 32 kilogramus smaga svaru bumba. Izrādās, viņi to nesa augšā, lai pēc tam mestu lejā un skatītos, kā krīt.

Viktors stāsta, ka torņa īpašnieka Jura Pētersona mērs ir pilns, viņš vērsies policijā, ziņojot par karstgalvju aktivitātēm.

Valsts policija

Valsts policija

Oktobra sākumā Valsts policijā saņemts iesniegums par to, ka, pamatojoties uz sociālā vietnē redzēto, vairāki vīrieši ir uzkāpuši tornī. Šādi izsaukumi Valsts policijā netiek saņemti bieži – vidēji viens līdz divi gadā. Atšķirība ir tāda, kad šoreiz ir saņemts iesniegums par to, ka tāds fakts ir bijis šobrīd vēl nezināmā laika periodā, taču iepriekšējos gadījumos personas jau aizturētas notikuma vietā. Pēdējais šāds gadījums ar piefiksētām personām reģistrēts 18.augustā, kad vairāki vīrieši no Rīgas izlēmuši uzrāpties tornī. Notikuma vietā ierodoties Valsts policijai un apsardzes darbiniekiem, vīrieši jau kāpuši lejā no torņa, pēc kā tikuši nogādāti Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirknī. VP tika uzsākta administratīvā lietvedība un vīriešiem noformēti administratīvo pārkāpumu protokoli. Vīrieši paskaidroja, ka nav zinājuši to, ka tornī nedrīkst kāpt, jo ir redzēts, ka vairāki cilvēki sociālā vietnē ievieto video, kur redzamas tādas pašas darbības. Tāpat viņi paskaidroja, ka izskatoties, ka žogs ir novecojis un jebkurš tur var tikt iekšā – gan izlīst caur to, gan pārkāpt pāri, tāpēc šķēršļi tam neesot. Šobrīd Valsts policija lemj par materiāla (saņemtā iesnieguma) tālāku virzību un ir pieprasīta informācija no apsardzes, kuri apsargā konkrēto objektu, vai viņiem ir bijis šāds izsaukums. Tāpat Valsts policija norāda, ka īpašnieks ir atbildīgs par savu īpašumu un jebkurš īpašums – māja, objekts ir jānodrošina tā, lai tajā nevarētu brīvi iekļūt nepiederošas personas.