Pirms deviņiem gadiem Holandē Sindija laidusi pasaulē dēlu Kristiānu Kristeru. Pēc māmiņas sacītā, Holandes normatīvie akti paredzot, ka bērna tēva piereģistrēšana notiek pirms dzemdībām. Šo faktu uzzinājusi vien pēc dēla piedzimšanas. Pēc atgriešanās Latvijā nolēmusi papīrus savest kārtībā un tēvu piereģistrēt, taču izrādījies, ka tas neesot iespējams.
Atgriežoties Latvijā, Sindijas attiecības ar dēla tēvu pajukušas. Lai nokārtotu formalitātes un tēvam varētu pieprasīt maksāt alimentus, Sindija nolēmusi lietu ar tēva vārdu piereģistrēšanu dzimšanas apliecībā nokārtot – sazinājusies ar vairākiem juristiem, visi apgalvojuši, ka situācija ir neatrisināma. Iemesls – Latvija neesot tiesīga veikt izmaiņas dzimšanas reģistrā.
Es varu aiziet uz tiesu, uztaisīt DNS un pierādīt, kas ir bērna tēvs, bet paši mūsējie, latvieši, kas sēž pie tiem papīriem, nedrīkst pārrakstīt dzimšanas reģistru. Latvijai nav noslēgts sadarbības līgums ar Holandi.
Tieslietu ministrijas pārstāvei Ingai Upītei nav ne jausmas par kādu līgumu Sindija runā – Latvija esot pilnvarota veikt izmaiņas dzimšanas reģistrā. Kārtība paredzot, ka sākotnēji dēla mātei jāvēršas tiesā ar prasību veikt paternitātes noteikšanu. Pēc tam jāvēršas iestādē, kur bērns piereģistrēts, respektīvi, Holandē. Ja ārvalstu iestāde atsaka veikt izmaiņas dzimšanas reģistrā, Sindijai esot iespēja vērsties jebkurā dzimtsarakstu nodaļā Latvijā.
Tādā gadījumā dzimšanas reģistrs tiks pārreģistrēts Latvijā, dzimtsarakstu iestādē un attiecīgi papildināts ar ziņām par bērna tēvu.
Katrā valstī normatīvie akti atšķiras, taču kopīga iezīme visām Eiropas dalībvalstīm ir vienota sadarbība – arī uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas pārstāve aicina māmiņu nekavēties procesa uzsākšanā, jo alimenti tikšot izmaksāti tikai pēc visu formalitāšu nokārtošanas. Jebkuru neskaidru jautājumu gadījumā Sindija aicināta vērsties pie atbildīgo iestāžu pārstāvjiem, lai situāciju ātrākā laikā atrisinātu.
TOP komentāri
@p_eteris
Benedikts
Pu