Luterāņu draudze grasās izzāģēt prāvu apjomu koku; Garkalnes novada iedzīvotāji pikti un protestē

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

5 komentāri

Garkalnes novada Priedkalnes ciematā, kā to vēsta arī nosaukums, aug brangas un pat simtgadīgas priedes. Tomēr drīz vien situācija mainīšoties, kā norāda satrauktie vietējie iedzīvotāji, – uz slikto pusi.

Vietējie iedzīvotāji norāda, ka vienas dienas laikā atbraukuši strādnieki, nolikuši privātīpašuma zīmi pie koka, atzīmējuši cērtamās un atstājamās priedes un devušies nezināmā virzienā. Un tieši tajā brīdī iedzīvotāji noprot, ka meža izciršana ir vien dažu dienu jautājums.

Larisa
Priedkalnē dzīvo kopš deviņdesmitajiem

Līdz ar to, kas te paliks? Skaidrs, ka te paliks tukšs laukums. Es nezinu, cik mums vēl te Baltezerā paliks tādi tukši laukumi.

Koku ciršana paredzēta pat trīs zemesgabalos, un visos aug staltas un arī desmitiem gadu senas priedes. Teritorijas atbrīvošanu no zaļā mantojuma virza īpašnieks – Ādažu evaņģēliski luteriskā draudze.

Nataļja
cer izglābt kokus

Ziniet, te patiesībā ir vien dažu dienu jautājums. Pēc tam, kad mēs divu dienu laikā savācām 100 iedzīvotāju parakstus, varējām pat vairāk, taču bija ierobežots termiņš, īpašnieks pārrunu vietā gluži pretēji – pastiprināja veicamās darbības, kļuva vēl intensīvākas, brauca strādnieki un kaut ko aktīvi atzīmēja. Rodas iespaids, lai tik nesagaidītu kādu lielāku konfliktu. Izcirst, bet pēc tam “post factum” pateikt, ka tā sanāca.

Sazinoties ar Garkalnes novada pašvaldību, tiek uzsvērts, ka konkrētie trīs īpašumi ir paredzēti savrupnamu apbūvei. Savukārt Valsts meža dienesta pārstāvis pa telefonu norāda, ka dienestam neesot likumiska pamata neizsniegt atļauju. Līdz ar to īpašnieks, šajā gadījumā luterāņu draudze, varot bez raizēm pat nolīdzināt līdz ar zemi pilnīgi visas priedes.

Larisa

Bez Tabu: Teorētiski jūs atbalstāt, ka mežu sakopj, bet ne jau pilnībā izcērt?

Tieši tā, sakopt. Bet – ne lielākos kokus iznīcina. Tur tik ļoti daudz, ko tiešām tīrīt, bet mēs, kā redzam, visur atzīmēti tieši lielākie koki, kuriem ir, es nezinu, 60, 70 gadi.

Pēc ilgiem centieniem un dažādu personu iesaistīšanas beidzot izdodas sazināties ar Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes pārstāvjiem. Minēto īpašumu apsaimniekošanas viens no primārajiem mērķiem esot līdzekļu iegūšana, lai attīstītu draudzei nepieciešamo mērķus.

Draudzes pārstāvis Artūrs Veispāls atklāj, ka lielākā daļa no mežizstrādes un arī īpašumu pārdošanas iegūtajiem līdzekļiem tikšot ieguldīti pirms trim gadiem nodegušās Carnikavas baznīcas būvniecībai.

Ja Priedkalnes iedzīvotāji tomēr vēlas saglabāt priežu mežus neskartus, esot viens variants – atpirkt īpašumus. Tikmēr draudze jau gatavojas izsolei, lai noskaidrotu, kas tad veiks meža izstrādi.

Petīciju parakstīja 100 iedzīvotāju. Uz ātru roku sarēķinot, sanāk, ja katrs iedzīvotājs noziedos pa pusotram tūkstotim eiro, tad no baznīcas vienu meža gabalu varēs atpirkt (sludinājumu portālos tiek uzrādīta cena – 185 000 eiro). Tas gan, visticamāk, arī nenotiks un paliks vien kā sarkastisks piedāvājums.

Jāsaka gan, ka draudzei pagaidām nevienu no pieminētajiem īpašumiem neesot izdevies vēl pārdot. Kas attiecas uz koku ciršanu, draudzes pārstāvis akcentē, ka brangākie koki palikšot neskarti, kas arī, visticamāk, būs vājš mierinājums vietējiem iedzīvotājiem.