”Liek maksāt parādu, bet nesaka, par ko tas ir!” Ogres iedzīvotāja neizpratnē par parādu piedzinējiem

Artūrs Špaks

Autors: Artūrs Špaks

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš labi orientējas ceļu satiksmes lietās, apdrošināšanas strīdu un dažādu konfliktu risināšanā.

9 komentāri

Ogrēniete Smaida savā telefonā saņēmusi īsziņu no parāda piedzinēju biroja ”Paus Konsults”, tajā norādīts, ka sievietei ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas izdevumus. Tas sievieti pamatīgi izbrīnījis.

Smaida nekavējoties sazinājusies pa norādīto tālruni, tur atbildēts, ka runa ir par parādu no 2013. gada. Smaida parādu piedzinējiem lūgusi atsūtīt informāciju, kā šis parāds radies, taču uzņēmums vairāku nedēļu garumā to tā arī nav izdarījis. Tā vietā turpina sūtīt īsziņas, ka nāksies stāties tiesas priekšā.

“Paus Konsults”

Nekavējoties veiciet piedziņas izdevumu maksājumu. Aprīlī tiks iesniegta lieta tiesā iztiesāšanai brīdinājuma kārtībā.

Parāda piedzinēji norādījuši, ka centušies ar Smaidu sazināties, taču nesekmīgi. Kā norāda Smaida, viņa dzīvesvietu nav mainījusi ilgāk nekā divdesmit gadus, arī e-pasts un telefona numurs ir nemainīgs, tādēļ sieviete izbrīnīta par tādu novēlotu reakciju.

Smaida
It kā parādniece

Jābūt kaut kādam papīram, kas pamatotu manu parādu. Viņi saka, ka tas saistīts ar ”Oriflame”. Es tiešām esmu bijusi saistīta ar šo kompāniju, bet nu nevaru atcerēties, vai tā bija arī 2013. gadā. Ja es būtu parādā kompānijai, viņi man šo gadu laiku jau neskaitāmas reizes būtu atgādinājuši. Esmu it kā parādā 17 eiro un dažus centus. Tā nav milzīga summa, esmu gatava to apmaksāt, ja man parādīs, kā parāds radies, taču viņi to nedara. Tad jau rīt man sūtīs jaunu ziņu, ka nu esmu parādā 117 eiro!

”Paus Konsults” pārstāvji atsakās tikties ar raidījumu “Bez Tabu”, kā arī rakstveidā neizskaidro, kādēļ Smaidai netiek sniegta informācija, kā izveidojies viņas parāds. Redakcijai tiek atsūtīts šāds e-pasts: ”SIA Paus Konsults nerisina jautājumus, kas saistīti ar parādu ārpustiesas atgūšanu, ar masu mediju starpniecību. Vienmēr aicinām parādniekus vērsties pie mums,  lai vienotos par labprātīgu saistību izpildi. Ja risinājums netiek rasts, parāds tiek atgūts tiesas ceļā normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.”

Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lukaševskis norāda, ka ar iesaistīto uzņēmumu pārrunās komunikācijas stilu gan ar iespējamo parādnieci, gan arī “Bez Tabu”. Ja uzņēmuma rīcībā ir informācija par parādu, ar to jāiepazīstina Smaida.

Jānis Lukaševskis
Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Gan labā prakse, gan tas, ko nosaka Ārpustiesas parādu atgūšanas likums, uzsākot ārpustiesas parāda atgūšanu, parāda atguvējam ir jānosūta parādniekam vēstule, kur tiek informēts par attiecīgo parādu, kā tas ir radies, uz kādu dokumentu pamatu. Parāds paliek parāds. Tas ir jānokārto. Normatīvie akti Latvijā paredz parāda noilgumu. Tas iestājas tajā brīdī, ja par to nav atgādināts trīs gadu laikā.

Šajā gadījumā gan noilgums nevar iestāties, jo tas esot par parāda piedziņas izdevumiem, ne pašu parādu.

Ja parādu piedzinēji joprojām nesūta nepieciešamo informāciju un draud parādu atgūt tiesas ceļā, ikvienam ir tiesības vērsties patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas ir uzraugošā iestāde ārpustiesu parādu piedzinējiem.