“Lai kaut ko dara ar viņiem, tas nav normāli!” Elektroskrejriteņa notriekta rēzekniete par OCTA nepieciešamību braucamrīkiem

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

23 komentāri

Rēzeknē bērns, braucot ar elektroskrejriteni pa ietvi un esot neuzmanīgs, notriecis sievieti, kā rezultātā cietusī guvusi nopietnas traumas. Sieviete sašutusi par šo braucamrīku lietotāju uzvedību, braukšanas manieri pilsētas ielās, tāpat ir neizpratnē, kāpēc elektroskrejriteņiem, kuru pilsētvidē ir ļoti daudz, nav paredzēta obligāta civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA), kas kāda notriekšanas vai īpašuma sabojāšanas gadījumos cietušajam ļautu saņemt kompensāciju par nodarīto skādi.

Ar raidījumu “Bez Tabu” sazinājās Inta, kuras roka nesen ieģipsēta. Dakteris viņai nesola tik drīzu atlabšanu. Nopietno traumu viņai sagādājis bērns, pēc Intas sacītā, aptuveni 10 gadus vecs puisis, kurš, esot neuzmanīgs, notriecis viņu Rēzeknes centrā, braucot ar elektrisko skrejriteni.

Inta
rēzekniete, elektroskrejriteņa notriektā

Gāju pa ietvi. Nodomāju: neko sev! Tad jau viņš man uzskrēja virsū, es nokritu. Šausmas! Bija šoks! Pataustīju roku, viss kustējās, it kā nekas nebija noticis. Nodomāju, ka sasitums. Puika piedāvāja izsaukt ātro palīdzību. Es pateicu, ka jāskatās, kur brauc! Arī vīrietis, garāmgājējs, kurš man palīdzēja piecelties, puiku nedaudz palamāja.

Pēc notriekšanas konstatē nopietnas traumas! Kāpēc braucamrīkiem nav paredzēta OCTA?

Pēc audzinoša rakstura pārrunām Intas un neuzmanīgā puiša ceļi šķīrās. Pārrodoties mājās, sieviete sapratusi, ka roka tomēr traumēta nopietnāk, nekā sākotnēji šķita. Vēlāk vizītē pie ārsta tika konstatēts elkoņa galvas lūzums. Pēc iznākšanas no ārsta kabineta sieviete vērsās Valsts policijā (VP), pieprasot meklēt zēnu un viņa vecākus, lai par nodarīto sauc pie atbildības.

Pēc šādiem notikumiem policija jāpiesaista uzreiz, visiem iesaistījumiem jāpaliek notikuma vietā, atgādina VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis. Viņš informēja, ka likumsargi uzsākuši kriminālprocesu, jo ceļu satiksmes negadījuma rezultātā gūti vidēji smagi miesas bojājumi. VP šobrīd meklē pārgalvīgo puisi.

Pat ja braucēju vai viņa vecākus sauks pie atbildības par sadursmes izraisīšanu, cietusī ir neziņā, vai un kā var pretendēt uz “sāpju naudu”, piemēram, ārstēšanās izdevumu kompensēšanu. Ja kaitējumu veselībai, īpašumam nodara, piemēram, auto vai motocikla šoferis, skādi kompensē OCTA apdrošinātājs, tomēr elektriskajiem skejriteņiem, tāpat kā velosipēdiem, OCTA  nav paredzēta, informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes loceklis Juris Stengrevics.

Juris Stengrevics
LTAB valdes loceklis

Attiecībā uz šiem braucamrīkiem nav paredzēta OCTA, jo zaudējums, ko nodara elektroskrejritenis, ir mazāks, nekā automašīna un motocikls. Mēs [LTAB] neesam iniciējuši neko tādu, bet diskusijas par šo jautājumu ir bijušas. Pašlaik diskusija apstājusies pie tā, ka šādu apdrošināšanu nav jāveic. Tomēr, raugoties no sabiedrības ieguvuma viedokļa, varbūt jārunā par uzņēmumiem, kas veido biznesu, izīrējot šos skrejriteņus. Varbūt būtu jānosaka, ka tiem būtu jānosaka OCTA iegādi, lai, ja gadījumā, kad kāds cieš, atlīdzību varētu saņemt vienkāršākā veidā, nevis tiesas ceļā. Arī citās valstīs notiek diskusijas par to, kā varētu atlīdzināt zaudējumus.

Pašreiz Inta un citi cietušie var pieprasīt “sāpju naudu”, vēršoties tiesā ar civilprasību. VP pārstāvis Jančevskis raidījumu informēja, ka atsevišķās Eiropas valstīs elektroskrejriteņiem ir nepieciešams iegādāties OCTA polisi. Ja šādu kārtību noteiktu Latvijā, būtu nepieciešams ieviest arī šo braucamrīku reģistrēšanu.

Pārgalvjus cenšas savaldīt ar noteikumiem

VP informēja, ka šogad (līdz 30. maijam) reģistrēti 37 negadījumi ar elektroskrejriteņu braucēju līdzdalību. 22 gadījumos bijuši cietušie, no kuriem divi ievainoti smagi. Sešos gadījumos elektroskrejriteņu vadītāji brauca alkohola reibumā. Savukārt pagājušajā gadā fiksēti 88 negadījumi, kuros iesaistīji elektroskrejriteņu braucēji. Cietušas 62 personas, divas – gājušas bojā.

Notriektā rēzekniete Inta uzskata, ka eletroskrejriteņu braucēji nereti ir liels drauds citiem satiksmes dalībniekiem, tai skaitā gājējiem, jo mēdz braukt neapdomīgi un neuzmanīgi, arī pa ietvēm.

Inta
rēzekniete, elektroskrejriteņa notriektā

Lai kaut ko domā, ko ar tiem skrejriteņiem darīt. Tas nav normāli! Viņi pārāk klusu brauc! Nedzird [tuvošanos]!

Ar mērķi nodrošināt ceļu satiksmes dalībniekiem drošību šī gada maijā apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos (CSN), kuros noteikts regulējums elektroskrejriteņiem. Normatīvais regulējums paredz elektroskrejriteņu pārvietošanos gan pa gājēju ietvēm, gan veloceļiem, gan brauktuvēm, vienlaikus nosakot stingras prasības, kas jāievēro elektroskrejriteņu vadītājiem, lai pārvietošanās neapdraudētu pašus un citus ceļu satiksmes dalībniekus. Piemērotas infrastruktūras neesamība pagaidām ir vienīgais šķērslis, lai no CSN izņemtu normu par iespēju velo un elektroskrejriteņu braucējiem pārvietoties pa ietvēm, ieviešot striktāku kārtību pauda Satiksmes ministrijā.

Saskaņā ar jauno CSN regulējumu ar elektroskrejriteņiem drīkst pārvietoties pa ietvēm, veloceļiem, atsevišķās vietās pa sabiedriskā transporta joslu (ja tas atļauts riteņbraucējiem) un arī pa brauktuvi (atsevišķās vietās). Ja ar elektroskrejriteni pārvietojas pa ietvi, ir jādod priekšroka gājējiem un ir jāizvēlas ātrums, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Tāpat jāņem vērā, ka ar elektroskrejriteni var pārvietoties tikai pa tām brauktuvēm, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h. Jāievēro, ka ar elektroskrejriteni jābrauc vienā rindā un pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai. Tāpat ir jāievēro, ka pirms gājēju pārejām un sabiedriskā transporta pieturām ir jāsamazina ātrums.

Elektroskrejritenim ir jābūt labā tehniskā stāvoklī, aprīkotam ar bremzēm, braukšanas laikā priekšpusē ir jādeg baltas gaismas lukturim, aizmugurē – sarkanas krāsas lukturim. Ja iespējams, vadītājam jābūt tērptam gaismu atstarojošā vestē. Ar elektroskrejriteni aizliegts braukt, neturot stūri, vest pasažieri, braukt, turoties pie cita transportlīdzekļa, un pārvadāt kravu, kas apdraud citus.

Tāpat noteikts, ka eletroskrejriteņu maksimālais ātrums nedrīkst pārsniegt 25 kilometrus stundā un ar to drīkst pārvietoties tikai viens cilvēks vecumā no 14 gadiem. Nepilngadīgai personai, lai pārvietotos ar elektroskrejriteni, ir nepieciešamas riteņbraucēja tiesības. Savukārt par pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem tiek piemēroti tādi paši administratīvie sodi kā riteņbraucējiem.

Vairāk par jauno CSN regulējumu var uzzināt šeit.

23 komentāri