Kur mātes un bērna tiesības? Tiesa lemj, ka latviešu bērnam, kurš nerunā angliski, jādzīvo Anglijā!

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

20 komentāri

Līga ar draugu iepazinās Latvijā, abi nolēma doties peļņā uz Lielbritāniju, un tur arī pieteicies dēliņš Ivo. Ģimene Anglijā dzīvojuši neregulāri, piemēram, 2014. gadā 8 mēnešus nodzīvojuši Latvijā. Tad visi atkal devušies uz Angliju, un tēvs tur atradis darbu. Vecāku starpā radās nesaskaņas, un Līga ar bērnu atgriezās Latvijā.

Rūpējoties par bērna veselību, māte uzskatījusi, ka viņam labāk būs dzīvot Latvijā. Mazajam puisītim ir bronhiālā astma, un tieši šā iemesla dēļ viņš kādu laiku ārstējās bērnu slimnīcā. Līga nepiekrita ar mazo doties atpakaļ uz Angliju, un tēvs tiesā Latvijas tiesai paziņoja, ka bērns ir nozagts.

Tiesa lēma, ka Līgai jau 4. jūlijā dēls bija jāved atpakaļ uz Lielbritāniju. Turklāt visi trīs ir Latvijas pilsoņi, visi trīs ir deklarēti Latvijā, mazais Ivo nemaz neprot angļu valodu un šobrīd iestājies Viļakas bērnudārzā.

“Kā tas var būt, ka mātei nav teikšanas tiesību? Māte deviņus mēnešus savā klēpī nēsājusi bērnu, vai Latvijas valsts tā rūpējas par saviem pilsoņiem, izsūtot no Latvijas,” sašutumā dalās Līgas krustmāte.

Bērnu psihiatrs, dakteris Jānis Bojārs vairākas reizes ir saticis mazo puisēnu, un uzskata, ka viņa veselības stāvoklis, izbraucot no valsts, varētu pasliktināties.

Ivo ir gan psihiska rakstura traucējumi, gan bronhiālā astma, šie ir psihosomatiska rakstura traucējumi, viens no iemesliem, kāpēc rodas šādas problēmas, ir migrācija.

“Tiesa ir piemērojusi Hāgas konvenciju par bērna prettiesisku nolaupīšanu, nemaz nepārbaudot, vai šī konvencija ir attiecināma uz konkrēto gadījumu,” iesāk Līgas juriste. Viņa piebilst, ka bērns un bērna tēvs ilgstoši, pastāvīgi nav dzīvojuši Lielbritānijā.

Līgas juridiskās pārstāves pastāvīgas dzīvesvietas jēdzienu skaidro ar Eiropas Savienības direktīvu, kas nosaka, ka pastāvīga uzturēšanās tiek kvalificēta, ja persona ārzemēs pavadījusi piecus gadus, šajā gadījumā tā nav bijis.

Tieslietu ministrijas Starptautiskā sadarbības departamenta juriste Anastasija Jumakova skaidro, ka esot dažādi kritēriji, kā noteikt, kura ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta, Hāgas konvencija esot būvēta uz bērna pastāvīgas dzīvesvietas principa, nevis saistībā ar pilsonību un deklarēto dzīvesvietu.

Bērna tuvuma kritērijs paredzot to, ka tikai tās valsts iestādes, kur bērns dzīvo, spēs pieņemt bērna interesēm atbilstošāko risinājumu.

Foto