Kauns un negods! Liepājā rindā pie zobārsta bērniem jāgaida pat divi gadi

Artūrs Špaks

Autors: Artūrs Špaks

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš labi orientējas ceļu satiksmes lietās, apdrošināšanas strīdu un dažādu konfliktu risināšanā.

26 komentāri

Latvijas trešajā lielākajā pilsētā Liepājā ir tikai divi zobārsti, kuri noslēguši līgumu ar valsti par pakalpojumu sniegšanu nepilngadīgajiem. Citi zobārsti savās privātpraksēs pat atsakās bērnus pieņemt.

Nepaskaužamā situācija nonācis liepājnieks Juris un viņa 12 gadus vecais dēls Dāvis, kuram pēkšņi sācis kustēties piena zobs. Ģimene, meklējot iespēju izmantot valsts apmaksāta zobārsta pakalpojumus, apzvanījusi vairākas zobārstniecības prakses Liepājā, taču lielākoties tika atraidīta.

Liepājā ir tikai divas zobārstniecības prakses, kurās ar valsti noslēgts līgums par nepilngadīgo aprūpi. ”Bez Tabu” uzdodoties par liepājniekiem, zvana zobārstiem, taču saņemtās atbildes nepavisam nav iepriecinošas. Ja zobārstniecības kabineta ”Ansis” darbiniece norāda, ka ”rindā var nākties gaidīt līdz augustam, novembrim”, tad krietni sliktāka situācija ir Zobārstniecības poliklīnikā. ”Pie zobārsta rindā jāgaida ilgāk nekā divus gadus. Mums nav bērnu zobārsta. Pieaugušo zobārsts pa kādam bērnam paņem,” atklāj zobārstniecības darbiniece.

Juris
liepājnieks, tētis

Teorētiski valsts bērniem apmaksā vizīti pie zobārsta, bet realitātē tur nemaz nav iespējams tikt. Par ko mēs maksājam nodokļus?

”Bez Tabu” kopumā piezvana deviņām zobārstniecības praksēm Liepājā. Daļā no tām tiekam atraidīti, jo neesam konkrētā zobārsta klienti, citi atbild, ka neapkalpo bērnus, citi norāda, ka rindā nāksies gaidīt vairākus mēnešus. Zobārstniecībā bērni nav priviliģētā stāvoklī, rindā jāgaida kopā ar pieaugušajiem, kā arī visbiežāk par pakalpojumu jāmaksā tikpat cik pilngadīgajiem.

Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga atzīst, ka Liepājas problēmsituācija ir apzināta, taču tuvākajā laikā nevar garantēt pozitīvas izmaiņas. Dienesta darbinieki Liepājā centušies noslēgt līgumus ar vairākiem zobārstiem, taču visos gadījumos saņēmuši atteikumus. Pieprasījums pēc speciālistiem ir tik liels, ka bez līguma ar valsti var nopelnīt krietni vairāk. ”Netālu esošajā Grobiņā ir divas zobārstniecības prakses, kur noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu. Tur rindas nav tik garas,” norāda Štālberga.

Valsts maksājums par bērnu zobu labošanu esot tik zems, ka speciālisti izdevumus var segt, ārstējot pilngadīgo klientu zobus. Bērnu zobārstu trūkums reģionos jūtams arī Stomatoloģijas institūtā, kur nonāk bērni no visas Latvijas.

Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātes profesore Anda Brinkmane norāda, ka izmaiņas var notikt tikai, kad valsts finansējums būs konkurētspējīgs un zobārstiem neradīs zaudējumus.

Zobārstu skaits Latvijā esot pietiekams, kā arī vidēji katru gadu amatbrāļu pulkam pievienojas pat 25 speciālisti.