“Kas jums tek? “Pipsiks”?” Namu apsaimniekotājs Rīgā netic iedzīvotājam un atsakās novērst avārijas stāvokli dzīvoklī

4 komentāri

Daudzdzīvokļu namu masīvā Salnas ielā, Pļavniekos, apkures sezona rit pilnā sparā. Radiatori karst uz nebēdu, taču vienā no dzīvokļiem baltais siltuma elements ir ledusauksts.

“Tur pamanījām troksni. Istabā maisos stāvēja mantas. Un tad sāka kaut kas tur… Paskatījāmies, bet tur ar lielu strūklu līst ūdens. Ne jau vienkārši pilēja, bet ar strūklu,” iesāk strupceļā nokļuvušais Aleksandrs.

Vīrieša vecākiem piederošajā dzīvoklī notiek remonts. Vienā no istabām šogad jau nomainīti aptuveni 15 gadus vecie un bojātie krāni. Otrā telpā situācija daudz nopietnāka. “Tā ir avārijas situācija. Te ir apkure, karstais ūdens. Uz šejieni brauc mani bērni, vecmāmiņas mazbērni. Sanāk tā, ka kādu te varēja applaucēt ar karstu ūdeni.”

Aleksandrs uzreiz zvana apsaimniekotāju santehniķim, bet saņem atteikumu. Nākamās dienas rītā dzīvokļa īpašniece ar dēlu jau dodas pie nama pārvaldnieka, taču arī tur dzirdīgas ausis neatrod, jo mājas apsaimniekotājs neuzskata to par avārijas situāciju.

Apsaimniekotājs: Kas jums tek? ”Pipsiks”, ar kuru regulē, ja?

Aleksandrs: Nu, krāns.

Apsaimniekotājs: Un kurš tur līda klāt regulēt?

Aleksandrs: Neviens.

Apsaimniekotājs: Pats par sevi sāka tecēt?

Aleksandrs: Jā! Jūs domājat, ka pēc 15 gadiem nekas nevar sākt tecēt?

Apsaimniekotājs: Pagaidiet! Vēlreiz saku – atnesiet man projektu, ka jums ir pēc projekta uzstādīti radiatori, ja, un tad runāsim. Ja nē, tad tiesāsimies un maksāsiet sodu. Viss! Jautājums izsmelts.

Aleksandra dzīvoklis ietilpst dzīvokļu īpašnieku kooperatīva sabiedrībā (DzĪKS) “Biķernieki”, kur atbildīgos par apsaimniekošanu ievēlē paši iedzīvotāji. Tiesa gan, brīdī, kad Aleksandra māte vēršas pēc palīdzības, kooperatīva priekšnieks uzgriež muguru. Tomēr pēc atkārtota iesnieguma dzīvokli apseko komisija.

“Te darba ir pusstundai – noliet stāvvadu, radiatori un krāni jau nopirkti, izolācija, uzlika, viss. Aiztaisa krānus, aiztaisa problēmu. Nē, sanāk, ka viņi pus dienu staigāja turpu šurpu – mēs sabildēsim, sastādīsim aktu un vērsīsimies pret jums tiesā,” piebilst Aleksandrs.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš uzskata, ka šis ir viens no klasiskajiem strīdiem starp dzīvokļa īpašnieku un apsaimniekotāju. “Dzīvokļa īpašniekam ir jāizvēlas, nevis starp labi un slikti, bet gan – starp slikti un ļoti slikti. Ļoti slikti ir, ka būs jātiesājas. Slikti ir varbūt, ka tagad to projektu uztaisīt, un tad varbūt ir cerības, ka sataisīs to apkuri. Nu, viņš – dzīvokļa īpašnieks – tādā gaužām bēdīgā situācijā ir nokļuvis, kur šī vietējā vara [apsaimniekotājs] izmanto savu administratīvo varu un negodprātīgi rīkojas pret saviem dzīvokļa īpašniekiem.”

Bez Tabu nolemj uzmeklēt kooperatīva vadību, lai saprastu, kāpēc nama pārvaldnieks nereaģē uz signāliem par avārijas situāciju. Ventiļa plīšanas gadījumā taču tiks nolieti nevainīgi iedzīvotāji.

“Avārijas situācijā – vispār nav runu! Tur viņa viss ir aiztaisīts, kur tek. Lai pamazītēm ver vaļā un parāda, ka tek. Mēs tā viņam piedāvājām. Kur tek? Nekur, visas baterijas [radiatori] ir nofotografētas, neviena baterija nav avārijas stāvoklī, nekas netek,” uzsver DzĪKS “Biķernieki” priekšnieks Sergejs Dagajevs.

Bez Tabu: Tātad, jums ir aizdomas, ka viņš melo?

Namu pārvaldnieks: Protams!

Santehniķis: Mēs nezinām. Es tā domāju, ka viņi parasti grib nomainīt šos krānus uz jauniem un viss.

Bez Tabu: Un, ja viņš atvērs vaļā, nolies savu dzīvokli un kaimiņus…

Namu pārvaldnieks: Ejam augšā tūlīt, lai daudz nerunātu. Lai viņš lēnām taisa vaļā, ja. Un, ja sāks tecēt, tad mēs runāsim citādāk. Tad mēs varēsim noformēt to kā avārijas… Ja tas krāns sāks tecēt.

DzĪKS “Biķernieka” priekšnieka un santehniķu atkārtotā vizīte Aleksandram ir liels pārsteigums, taču visi uzreiz dodas taisnā ceļā uz pārsprāgt draudošajiem krāniem.

Aleksandrs: Mums tecēja ūdens. Jūs laikam nesaprotat?! Jūs sakāt, ka padevāt apkuri 1. datumā, tikai, nez kāpēc, radiators kļuva silts 22. datumā, vai kurā tur dienā, kad rakstīju iesniegumu, zvanīju. Lūk, šī puse kļuva silta tikai tad. Pēc tā mēs arī pamanījām, uzreiz vērsāmies pie jums. Santehniķis teica, ka nenāks.

Namu pārvaldnieks: Es te kaut ko nesaprotu.

Aleksandrs: Iesniegumu jums atsūtījām, izlasiet, ja reiz neatceraties.

Namu pārvaldnieks: Labi, es izlasīšu.

Aleksandrs: Izlasiet!

Santehniķis: Abi ventiļi ir bojāti.

Aleksandrs: O, Amerika! Un jūs domājāt, ka mums darīt nav ko, lai jūs sauktu te kaut ko pasākt.

Kooperatīva santehniķi visai ātri un tajā pašā dienā novērsa avārijas situāciju un pilnvērtīgi pieslēdza apkuri Aleksandra vecākiem.