Kārtējā nejēdzība! Makšķerniekiem nākas zīlēt, kur drīkst un kur nedrīkst copēt no laivas

Alberts Dinters

Autors: Alberts Dinters

Bez Tabu raidījuma žurnālists ar specializāciju kriminālstāstu šķetināšanā. Īpaši ass un nesaudzīgs, aizstāvot vides tīrību un dabas saudzēšanu.

Pievienot komentāru

Ir vai nav jāreģistrē airu laiva. Kādos gadījumos? Vai ar savu peldlīdzekli varu doties, kur vēlos, jebšu ir kādi ierobežojumi katrā Latvijas pagastā? Jautājumi, kuri nodarbina “Bez Tabu” skatītāja prātu, jo viņam ir vēlme ar dēlu vasaras brīvās dienas pavadīt copē.

Raidījuma skatītājs Jānis, kurš līdz šim ikdienā atrodas ārpus Latvijas ir iecerējis iegādāties airu laivu. Noskatītais modelis ir garāks par 2,5 metriem, un tas vīrietim rada virkni jautājumu: ir vai nav šāda laiva jāreģistrē.

Jānis
norūpējies par noteikumiem

”Nav skaidrs, vai laiva, 2.5m gara, ir jāreģistrē. CSDD mājas lapā ir rakstīts, kādi peldlīdzekļi būtu reģistrējami. Tātad, ja es nopērku laivu, kura ir garāka par trīs metriem, lai kopā ar puiku varētu paspiningot, bez motora, vai man tā ir jāreģistrē.”

Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Ieva Bērziņa steidz mierināt, ka peldlīdzekļus, kuras ražotājs definējis kā airu laivas, obligāti nav jāreģistrē.

Ieva Bērziņa
Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve

”Tas ir brīvprātības princips. Airu laivas un laivas, kurām ir motors līdz 5 ZS, īpašnieks, ja izlemj, var reģistrēt CSDD, bet, ja nevēlas, tad var to arī nedarīt un nav nozīmes, cik gara ir laiva.”

Cita lieta, ja laivu ražotājs jau sākotnēji definējis kā motorlaivu. Tad reģistrācija ir obligāta, tās vadītājam ir nepieciešamas arī attiecīgās tiesības. Otrs jautājums, kurš nodarbina potenciālā copmaņa prātu, ir tas, ka nekur interneta dzīlēs nav atrodama kopēja, oficiāla informācija par to, vai tiešām jebkurā Latvijas ūdenstilpnē bez reģistrētas laivas var nodoties makšķerēšanas priekiem. “Bez Tabu” to sāk skaidrot, par šādu datubāzi visupirms jautājot CSDD un Valsts vides dienestam. Vides sargi saka, prasiet pašvaldībām, tās katra savā teritorijā izdod saistošos noteikumus. Sazināmies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, tās pārstāvis mūs sūta uz Satiksmes ministriju vai CSDD. Satiksmes ministrijas pārstāvis “Bez Tabu” neatbild, savukārt CSDD skaidro, ka viņiem šādas informācijas nav.

”Mēs palūkojām Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā, tur ir saraksti, bet nevaram apgalvot, ka šī informācija attiecas uz visu Latviju.”

Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā atrodamā informācija attiecas uz dabas un nacionālajiem parkiem, liegumiem. Arī spēkā esošajā likumdošanā, kura paģēr, kā ar peldlīdzekli būs pārvietoties pa Latvijas ūdenstilpnēm, nav ne pušplēsta vārda par to, kura pašvaldība atļauj savos ūdeņos izmantot nepiereģistrētu laivu. Profesionālais copmanis Arvis Ančevskis, kuru “Bez Tabu” uzrunā kā ekspertu, skaidro, ka informāciju būs skaidrot katrā pašvaldībā atsevišķi.

Arvis Ančevskis
Profesionālais copmanis

”Šobrīd ir tā, ka katram pašam ir jāzvana uz katru pašvaldību, uz kuru viņš iecerējis braukt un laivot un jāskaidro, kādi ir vietējie, saistošie noteikumi.”

Šobrīd nav nekādas indikācijas, ka kāda iestāde varētu uzņemties izveidot šādu oficiālu datubāzi, kurā cilvēks parastais ātri varētu atrast sev nepieciešamo informāciju, un, visticamāk, ka tas tā arī turpmāk paliks.

Foto