Kapakmens un jūra citu drazu; Ziepniekkalna mežiņā paveras drūma aina

Oļegs Visockis

Autors: Oļegs Visockis

Pievienot komentāru

Rīdzinieks Juris, pastaigājoties pa Ziepniekkalnu, vienā no mežiņiem pie Staburaga ielas atradis izmestu kapakmeni. Uzreiz arī radās jautājums, vai nelaiķa radiniekus iespējams sodīt par apkārtnes piemēslošanu.

Nokļūstot Jura norādītās vietas tuvumā, jau pēc dažiem soļiem kļūst skaidrs, ka šī ir viena no piedrazotākajām vietām Rīgā. Atrodot “Bez Tabu” redakcijai iesūtītajās bildēs redzamo kapakmeni, nākas šaubīties, vai aizgājušā dvēseli mierina šāda rīcība.

Pavisam netālu atrodas Ziepniekkalnu kapi. Pārzine “Bez Tabu” apstiprina, ka uz piemiņas plāksnes minētā persona patiešām guldīta šīs kapsētas zemes klēpī. Ar norādēm kabatā un kapsētas darbinieka palīdzību mēģinājām uzmeklēt interesējošo kapavietu.

kapsētas darbinieks

Bez Tabu: Viņi maina tos kapakmeņus, kur viņi tālāk tos liek? Ir kaut kāda atsevišķa vieta?

Nav, vietas. Ir noteikumos rakstīts, tie, kas apņemas to darīt, tātad saimnieks vai kas, viņam pašam tas ir jālikvidē. Un tad, kad viņus paņem…

Bez Tabu: Pie dziesmas, ja?

Jā! Tad viņi saka, ka – vai, es nezināju, kāpēc man te miskaste mētājas.

Atrast meklētās personas atdusas vietu gan neizdodas, taču kapu pārzine vēlāk jau piebilst, ka līdzās nesen apglabāts vēl viens cilvēks, iespējams, radinieks. Iekārtojot kapu kopiņu, acīmredzot paši vai arī kādam uzticēts atbrīvoties no vecā pieminekļa.

Tikmēr Staburaga ielas iedzīvotāji atklāj, ka netālu esošajā mežiņā mēdz uzturēties cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas. Turpat arī esot vairākas dārza būdiņas.

Mežiņa vienā malā atrodas betona mūris, aiz kura ir leģendārā kosmētikas ražotāja “Dzintars” fabrika. Tikmēr šaipus sētai savu “ražotni” iekārtojuši elektrības kabeļu dedzinātāji.

Turpinot ceļu cauri biezoknim, pamanām vēl lielākus atkritumu krājumus. Kādā gravā tikko kā samestas vairākas riepas. Drīz vien speram soļus uz vietējā iedzīvotāja norādītā ceļa un nokļūstam pie pamestām dārzu būdiņām. Rejošie suņi apliecina, ka te, iespējams, kāds arī dzīvo, taču nevienu sastapt neizdodas.

Inese Meiere
Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāve

Šis ir viens no mūsu sāpju bērniem, jo ap “Dzintara” ēku – Māla iela, Kazdangas iela, Ozolciema iela – ir nomaļas teritorijas. Gadiem ritot, diemžēl negodprātīgi iedzīvotāji sākuši izmest arī savus atkritumus. Pērn mēs no turienes izvedām aptuveni 800 riepu un aptuveni 1700 kubikmetru visādu sadzīves atkritumu.

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis atzīst, ka pērnajā rudenī kārtības sargiem Ziepniekkalnā izdevies pieķert likumpārkāpuma brīdī kādu autovadītāju, kurš izgāza būvgružu kravu. Par to likumsargiem ziņoja kāds iedzīvotājs. “Kopumā šādus piegružošanas un piemēslošanas pārkāpumus ir ļoti grūti konstatēt, jo lielākā daļa pārkāpēju izvēlas dienas tumšās stundas, lai visu izmestu.”

Ziepniekkalnā esot izvietotas videonovērošanas kameras, ar kuru palīdzību izdevies fiksēt arī pārkāpumus un, protams, saukt vainīgos pie atbildības. Pašvaldības policijas pārstāvis vēl arī norāda, ka katra piemēslošanas situācija jāvērtē individuāli. Arī kapakmens izmešanas gadījumā var atrast vainīgo. Iepriekš jau esot bijuši gadījumi, kad atkritumu kalnos atrasti, piemēram, čeki vai dokumenti, ar kuru palīdzību izdevies noskaidrot piemēslotāju.

Tikmēr Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāve gan akcentē, ka pavasarī paredzēts šo mežiņu Ziepniekkalnā sakopt un labiekārtot.