“Kā devītklasnieks to var atrisināt?” Skolēni ziņo par matemātikas eksāmena grūto uzdevumu

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

47 komentāri

“Tūrists ar ātrumu 3 km/h kāpa kalnā un tikpat garu ceļu veica, kāpjot lejā ar ātrumu 7 km/h. Tūrista kāpiens kalnā un kāpiens lejup kopā ilga vienu stundu. Aprēķini, cik kilometrus kopā nogāja tūrists, kāpjot kalnā un kāpjot lejup.” 9. klašu matemātikas eksāmena uzdevums, kas vairākiem skolēniem sagādājis grūtības, kā norāda viens no skolēniem, kas ziņojis “Bez Tabu”, neviens no viņa klases šajā uzdevumā neieguva maksimālo punktu skaitu.

Devītklasnieki ziņo par matemātikas eksāmena otrās daļas sesto uzdevumu, norādot, ka to nav spējuši izpildīt arī vēlāk aptaujātie pieaugušie. Skolēni pieļauj, ka konkrētais uzdevums neatbilst devītās klases audzēkņu zināšanu līmenim.

9. klases skolnieks

Mans tēvs šo uzdevumu atrisināja, taču viņš ir vienīgais cilvēks no 10 aptaujātajiem pieaugušajiem, kas varēja to atrisināt. Viņš skaidroja, ka tur nekādas formulas nav, bet ir jāizmanto loģika. Tad es aizdomājos, cik lielas prasības ir uzliktas devītklasniekam, lai atrisinātu šādu uzdevumu?

Arī “Bez Tabu” uzrunātie vidusskolēni tā uzreiz uzdevumu nespēj atrisināt, bet pieļauj, ka devītklasniekiem tas ir pa spēkam, jo pirms eksāmeniem norit sagatavošanās darbs. Fizikas un matemātikas skolotājs Toms Akmens no kolēģiem jau dzirdējis, ka viens uzdevums vēl pēc eksāmena aizķēries skolēnu atmiņā, taču neuzskata to par neatbilstošu devītklasnieku spējām.

Toms Akmens
Fizikas un matemātikas skolotājs

Tas, ka uzdevums ir grūts, nenozīmē, ka tas nav atbilstošs. Dažiem uzdevumiem ir jābūt grūtākiem, citādāk mēs apelējam pie mazākā kopīgā dalāmā. Ja mēs dodam uzdevumus, kurus var izpildīt jebkurš, nemācoties, tad kāda jēga? Varbūt tad laižam visus automātiski cauri?

Valsts izglītības satura centra pārstāve Ingrīda Kamarūte uzsver, valsts eksāmens tiek izstrādāts atbilstoši mācību priekšmetu standartam, un visi uzdevumi ir standartizēti. Matemātikas mācību priekšmeta obligātajā saturā ir paredzēta problēmas precizēšana, tās formulēšana, izmantojot matemātisko modeli, un matemātiskā modeļa atrisināšana.

Ingrīda Kamarūte
Valsts Izglītības satura centra pārstāve

Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9. klasi, nosaka, ka skolēns prot risināt praktiskus uzdevumus, kas saistīti ar sadzīves, dabaszinātņu, vides un veselības jautājumiem, sastādot vienādojumus.

Lai atrisinātu šo teksta uzdevumu, skolēnam bija jāzina sakarība (formula) starp ātrumu, ceļā pavadīto laiku un ceļa garumu. Izvēloties, kuru no šiem lielumiem apzīmēt ar mainīgo, šajā gadījumā tas varēja būt vienīgi ceļa garums, tad jāuzraksta algebrisks vienādojums. Pareizā atbilde: tūrists kopā nogāja 4,2 km.

Ingrīda Kamarūte
Valsts Izglītības satura centra pārstāve

Mēs ieskatījāmies dažu Valsts ģimnāziju devīto klašu skolēnu rezultātos, un redzam, ka lielākā daļa skolēnu ir tikuši galā ar šo uzdevumu veiksmīgi. Ieskatījāmies arī vidusskolu rezultātos, un varbūt tie nav tik spoži, bet arī nav slikti, runājot tieši par konkrētā uzdevuma risināšanu.

Sakarība starp ceļu, ātrumu un laiku tiekot apgūta jau sestajā klasē, savukārt no tās izveidotajam vienādojumam līdzīgi tiek risināti septītajā klasē, šis uzdevums netiek uzskatīts par eksāmena grūtāko.