Jaunmārupē jezuītus vaino “acu aizmālēšanā”, ar viltu izbīdot baznīcas projektu, būvvalde iedzīvotājus sauc par tumsoņām

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

Pievienot komentāru

Mārupes novada Jaunmārupes iedzīvotāji vaino katoļu organizāciju “Jezuīti Latvijā” sabiedrības maldināšanā, uzskatot, ka jezuīti kultūras iestādes aizsegā grasās būvēt baznīcu Jaunmārupē, apstādījumu un dabas teritorijā, kur vērienīga būvniecība nemaz nav atļauta. Tāpat iedzīvotāji uzskata, ka Mārupes novada būvvalde izdabā jezuītiem: neinformējot sabiedrību izsniegusi būvatļauju. Esot ignorēts arī  iedzīvotāju teju vienprātīgais “nē”, ko pērn pauda publiskajā apspriešanā.

Šā gada augustā tiekoties ar “Bez Tabu”, iedzīvotāji uzrāda žurnālistu komandai dokumentu, kas tapis 2017. gadā. Tajā var iepazīties ar jezuītu sākotnējo ieceri. Dokumentā uzmodelēts “Saieta nams”, liela ēka, kas rotāta ar lielu krustu, vizuāli atgādina baznīcu. Dievnams bija iecerēts īpašumā, ko reiz katoļu baznīcas kūrija saņēma dāvinājumā. Garīdzniekiem piederošais īpašums daļēji sastāv no meža ar staltiem kokiem (pārējā daļa ir pašvaldības īpašumā), zemesgabals ietilpst plašākā dabas un apstādījumu teritorijā.

Ieva
Jaunmārupes iedzīvotāja

Dievnama ieceri mēs, tuvāko māju īpašnieki, noraidījām, iesniedzot iesniegumu Mārupes novada domē. Jau toreiz izteicām savu viedokli. Lūdzām te nebūvēt pilnīgi neko. Dabas un apstādījumu teritorijā nedrīkst būvēt tik pamatīgas ēkas, neko praktiski nedrīkst būvēt. Galvenā te ir daba, tomēr te iecerēja izbūvēt milzīgu ēku ar krustu. Jau toreiz ar šo baznīcu jezuīti parādīja, ko šeit vēlas izbūvēt, ar kādu mērķi.

Sapratuši, ka baznīca konkrētajā vietā “neies cauri”, jezuīti pērn publiskai apspriedei pasniedza citu ieceri – izbūvēt mazāku ēku bez krusta, nodēvējot to par kultūras un sociālā garīguma centru “Kairos”.

Ieva
Jaunmārupes iedzīvotāja

Koncepts bija tas pats, bet nu jau citā izpildījumā. Domājams, lai cilvēkus ieinteresētu un piesaistītu. Te solīja visām iespējamām grupām dažnedažādu piedāvājumu.

Pret iedzīvotāju skaidro “nē” ar “papīru sakārtošanu”

Rezultātā pērn 604 jaunmārupieši bija pret ”Kairos” celtniecību, bet par – tikai 125 iedzīvotāji. Mārupes novada dome noraidīja centra būvniecības ideju, uzsverot, ka ”centru par kultūras iestādi domei nav pamata uzskatīt, jo vārds ”kultūras” centra nosaukumā minēts tikai tāpēc, lai radītu piesaisti apbūves noteikumos minētajai konkrētās zonas izmantošanai”. Toreiz lēmumā arī norādīja, ka ”ēkai, kas klasificēta kā “kulta ēka””, būvniecība neatbilst Mārupes novada domes noteikumos atļautajam apbūves veidam. Proti, dabas un apstādījumu teritorijā šāda būvniecība nav atļauta. Tāpat tika ņemti vērā iedzīvotāju iebildumi par ēkas izbūves vajadzībām iecerēto koku nogāšanu.

Liels bija iedzīvotāju pārsteigums šovasar, kad Mārupes novada dome sociālajos tīklos paziņoja, ka jezuītiem būvatļauja tomēr izsniegta, jo būvniecības ierosinātājs ir mainījis ēkas izmantošanas koncepciju, liekot uzsvaru uz kultūras iestādi, nevis kulta ēku. Mainīts arī ēkas novietojums, tādējādi skarot mazāku skaitu koku.

Ieva
Jaunmārupes iedzīvotāja

To, ka lūdzām te neļaut būvēt jebko, neviens nav ņēmis vērā. Mēs neesam pret baznīcu vai jezuītiem. Mums arī kultūras celtni nevajag, jo te ir mežs, klusa vieta. Šādā dabas un apstādījumu teritorijā normālā situācijā varētu atļaut tikai kaut ko labiekārtot.

Arī pērn publiskajā apspriešanā iedzīvotāji, atsaucoties uz apbūves noteikumiem, akcentēja, ka dabas un apstādījumu teritorijās apbūve nav primārā izmantošana. Saskaņā ar apbūves noteikumiem šādās teritorijās tiek izmantots dabas potenciāls un būvēm ir vien pakārtota nozīme.

Ieva
Jaunmārupes iedzīvotāja

Kas tā ir par dabas un apstādījumu teritoriju, kur mēs varam būvēt ko šādu – kultūras namu, kā viņi to sauc, vai baznīcu?

Jāatzīmē gan, ka attiecīgās teritorijas apbūves noteikumi pieļauj kultūras iestādes būvniecību un pie atļautās izmantošanas neparedz publiskās apspriešanas nepieciešamību. Ar to skaidrojama būvatļaujas izsniegšana bez saskaņošanas ar iedzīvotājiem. Mārupes novada būvvalde rīkojoties normatīvo aktu ietvarā. Izsniegto būvatļauju ir tiesības apstrīdēt viena mēneša laikā no izsniegšanas dienas, iesniedzot iesniegumu Mārupes novada domē.

Iedzīvotāji gan uzskata, ka, nosaucot plānoto ēku par kultūras iestādi, jezuīti “sakārtojuši tīrus papīrus” un “aizmālē acis”. Patiesais nodoms, pēc iedzīvotāju domām, ir dievnams un sekotāju piesaiste, ko apliecina sākotnēji kārotais dievnams ar krustu.

Ieva
Jaunmārupes iedzīvotāja

Viņiem ir ļoti daudz cilvēku, kuri domā, kā to virzīt līdz galam. Tās droši vien ir viņu tiesības, jo grib te attīstīties. To visu var saprast. Šobrīd notiek acīmredzama vārdu spēle, birokrātijas paraugs. Nevienam, domāju, nav ilūziju, ka dome arī nav ieinteresēta. Redzam arī nepilnības normatīvajos aktos, kas paredz kaut kur, kaut kā to visu virzīt izdevīgā gultnē.

Ilgvars
Jaunmārupes iedzīvotājs

Kopš krustnešu laikiem nekas nav mainījies. Vispirms ar labu, pēc tam ar viltu, kas ir šis gadījums. Proti, izmantojot likuma nepilnības, maina nosaukumus, ēku formālos statusus, lietojumus. Cerams, – beigās tas viss nebūs ar varu. Varbūt naudas vara jau ir, nezinu, kāpēc tāda ieinteresētība Mārupes domei.

Foto: publicitātes attēls

Dziedēs atkarīgos?

Iedzīvotājus satrauc arī, kā paši stāsta, dzirdētais no projekta attīstītājiem pagājušā gada publiskajā apspriešanā par iestādes izmantošanu rehabilitācijas nolūkam.

Viens no galvenajiem un eksperimentālajiem darbības veidiem, kurus viņi plāno veikt, ir sociālais darbs un atbalsta grupas nelabvēlīgām personām (personas, kuras ir atkarīgas no psihotropiskām vielām (alkohols, narkotikas un citas apreibinošās vielas), interneta atkarīgiem, kā arī personām ar seksuālām atkarībām).

Ilgvars
Jaunmārupes iedzīvotājs

Es negribu, lai mani bērni staigā turpat, kur garām staigā ar narkotiku vai kādu citu atkarību slimi cilvēki. Ir daudz citu vietu, kur to var darīt. Iespējams, tepat netālu. Kāpēc tas ir vajadzīgs šeit, kur apkārt ir dzīvojamā zona, skola, skeitparks, bērnudārzs?

Projekta īstenotājs, jezuītu priesteris Jānis Meļņikovs teicis, ka iestāde ieplānota kā diecēzes kultūras, sociālais un garīguma centrs un baznīca. Viņš pārmetumus par nelabvēlīgo ietekmi noraida un uzskata, ka iedzīvotāji “sabiezina krāsas”.

Projekta īstenotājs,  jezuītu priesteris Jānis Meļņikovs
projekta īstenotājs, jezuītu priesteris

Es personīgi to nedaudz interpretēju kā tādu iemeslu, lai radītu vajadzīgo skandālu un negatīvu reakciju. Tas sociālais aspekts izraisīja asociācijas, ka tur būs rehabilitācijas, ārstniecības vai izmitināšanas iestāde. Tā nekādā gadījumā nav paredzēta. Tas nav mūsu mērķis, mums nav kompetences ar tādām lietām nodarboties. Bija pārpratums, klasifikatorā bija ielikts ”kulta celtne” jeb baznīcas celtne, ko manas kļūdas dēļ labojām. Pamatā notiks kultūras un izglītojoši pasākumi, vienlaikus dodot telpu garīgām aktivitātēm, piemēram, starpkonfesionālajiem dievkalpojumiem. Cilvēkiem varbūt ir kādi aizspriedumi pret jezuītiem, bet tā ir katoļu baznīcas mūku kopiena, kas tieši orientējas uz kultūru, garīga rakstura izglītošanu, kas nav ierobežota sektantiskā baznīcas vidē. Gluži otrādi – esam atvērti sabiedrībai.

Mārupes novada būvvalde: “Iedzīvotāju izpausmes ir kā viduslaiku tumsonība”

Mārupes novada būvvaldes vadītāja Aida Skalberga norāda, ka pašvaldībai nav juridisku iemeslu, lai neakceptētu jezuītu iecerēto būvniecību. Iedzīvotāju pretestība ir pielīdzināma “viduslaiku tumsonībai”, uzskata Skalberga.

Aida Skalberga
Mārupes novada būvvaldes vadītāja

Agrākos plānus mēs noraidījām, jo tad runa bija par kulta celtni. Tā bija būvniecības iecere, kurai bija daudz lielāks apjoms. Manuprāt, divreiz lielāks. Tolaik piedāvāja pilnīgi citas telpu grupas, citu funkciju un koncepciju. Savukārt tagad esam izdevuši būvatļauju kultūras iestādei, kura ir uz pusi mazāka. Tur būs multifunkcionāla zāle, kafejnīca, zāle plenēriem, kā arī palīgtelpas un kabinets. Kā uzskata Būvvalde, šī brīža iedzīvotāju izpausmes ir kā viduslaiku tumsonība. Vai tiešām tagad karosim pret katoļu ticību? Pēc teritorijas plānojuma un noteikumiem, tur drīkst būt kultūras iestāde. Protams, tur ir dabas un apstādījumu teritorija, kur, protams, primāri ir uzsvars uz parku. Vēsturiski problēma ir šāda: tur esošie četri zemesgabali privatizācijas laikā ir atdoti privatizācijai. Tātad tie ir privātīpašumi. Pilnīgi skaidrs, ka neviens privātīpašnieks nekad neveidos parku, publiskus zaļumus. Zemes reformas gaitā pieļauta kļūda, šo parka daļu vajadzēja paturēt pašvaldības īpašumā. Savukārt tagad, ja privātīpašniekam ir tiesības no īpašuma gūt labumu normatīvo aktu ietvaros, kāpēc to nevarētu apbūvēt? Arī citi privātīpašnieki, kuriem ir zemes teritorijā ar šo statusu, var būvēties normatīvo aktu ietvarā. Plānotā apbūve nav pretrunā ar apbūves noteikumiem. Ja tā būtu, Būvvalde nekad nebūtu izdevusi būvatļauju. Ja man vaicā, kā es varu pārliecināties, kādam nolūkam patiesībā izmantos ēku, tad man jebkuram, kurš vēlas būvēt privātmāju, būtu jāprasa: “Vai jūs kādā savā istabā nelūgsiet Dievu?” Jums nešķiet, ka tā ir tumsonība? Manuprāt, tie ir kaut kādi reliģiskie kari. Mums ir skola, kur katoļu draudze notur dievkalpojumus tās zālē. Vai kādam bērnam nodarīts kāds ļaunums? Viņi ir uzbrukuši bērniem? Man nav neviena fakta, ka katoļu draudze būtu bīstama sabiedrībai.

Jezuītu kontā gan ir viens pārkāpums. Proti, pēc būvatļaujas izsniegšanas būvtāfele pie teritorijas jāizvieto piecu dienu laikā, savukārt Jaunmārupē to izvietoja krietni vēlāk, līdz ar to iedzīvotāji laikus nevarēja iepazīties ar informāciju, un būvatļaujas apstrīdēšanas periods ir krietni saīsinājies.

Aida Skalberga
Mārupes novada būvvaldes vadītāja

Viennozīmīgi tas ir būvniecības ierosinātāju pārkāpums. Būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir mēnesis no tās izsniegšanas brīža. Mārupes novada domes vietā es pieņemtu apstrīdējumus no brīža, kad parādījās būvtāfele.