Izvairās no alkometra, dodot pūst “čomam”! Tiesa ”atpestī” Ventspils kārtībsargu, kurš izraisījis avāriju

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

55 komentāri

Kurzemes rajona tiesa attaisnojusi Ventspils pašvaldības policistu Normundu Rudņiku, kurš ārpus darba laika, braucot ar savu automašīnu, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus un izraisīja avāriju ar sabiedrisko mikroautobusu, kurā sadursmes dēļ cieta viens cilvēks. Tiesnese Inga Macpane nav ņēmusi vērā vairāku Valsts policistu ziņoto, ka N. Rudņiks pēc sadursmes izvairījās no pūšanas alkometrā, centies pat ierīci pūšanai pasniegt savam avārijas vietā piesaistītajam kolēģim.

“Bez Tabu” jau stāstīja par avāriju Ventspilī pagājušā gada nogalē, ko, braucot ar savu ”BMW” automašīnu, izraisīja Ventspils pašvaldības policists Normunds Rudņiks. Policists neizpildīja ceļazīmes ”Dodiet ceļu” prasības, kā rezultātā ietriecās sabiedriskajā mikroautobusā, kurā braucošais pasažieris guva miesas bojājumus. Pēc avārijas, kā ziņoja liecinieki, Normunds Rudņiks licies esam alkohola reibumā. Lasi šeit!

Valsts policijā tolaik stāstīja, ka Rudņiks atteicās no alkohola pārbaudēm. Par to tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta, kas paredz, ka, ja šoferis atsakās no alkohola pārbaudēm, viņam piespriežams bargākais dzērājšoferiem piemērojamais sods: četri gadi bez autovadītāja apliecības un bargs naudas sods, kas, visdrīzāk, pārvilktu svītru pašvaldības policista karjerai.

Valsts policija: Ventspils kārtībsargs nepūta alkometra, blēdīgi piespēlējot pūšanu kolēģim

Pēc vairākiem mēnešiem “Bez Tabu” rīcībā nonāk informācija no Valsts policijas lietas materiāliem. Materiālos viens no Valsts policistiem, kurš ieradās avārijas vietā, stāsta, ka ”kad ceļu satiksmes negadījumu izraisījušais automašīnas “BMW” vadītājs [Normunds Rudņiks] uzaicināts uz dienesta automašīnu, viņš paskaidrojis, ka ir lietojis alkoholiskos dzērienus un lūdzis alkohola testu viņam neveikt. No viņa izelpas bijusi jūtama alkohola smaka.”

Likumsargi tomēr norādījuši, ka būs jāpūš alkometrā. Kā minēts lietas materiālos, Rudņiks iekāpis Valsts policijas dienesta automašīnas aizmugurē, kur viņam piebiedrojies kolēģis, kuru piesaistījis pats Rudņiks, lai atvestu brilles, lai viņš labāk varētu salasīt protokolu.

Divi Valsts policijas darbinieki, kuri ieradās notikuma vietā, ziņo, ka Rudņiks negodprātīgi devis pūst alkometrā šai otrai personai.

”Alkometrā pūtienu izdara [Normunda Rudņika] kolēģis. Viņš tika izraidīts no automašīnas. Pēc tam [Normundam Rudņikam] piedāvāts veikt alkohola ekspertīzi uz vietas, uz ko viņš atbildējis ar lūgumu atļaut otro pūtienu izdarīt kolēģim.

Saņemot atteikumu, [Normunds Rudņiks] atteicies veikt pārbaudi uz vietas, tāpēc izsaukta otra ekipāža, kas [Normundu Rudņiku] nogādāja medicīnas iestādē ekspertīzes veikšanai,” tā ziņo viens no Valsts policistiem.

Soda Valsts policijas amatpersonas

Lai gan Valsts policisti lietas materiālos godprātīgi aprakstījuši pašvaldības policista izvairīšanos no alkohola pārbaudēm, ierīci pat pasniedzot savam kolēģim, Valsts policijā uzsāka dienesta pārbaude.

Valsts policijas Ventspils iecirkņa vecākais inspektors Gatis Putniņš stāsta, ka, ”veicot dienesta pārbaudi, konstatēts, ka darbinieki pieļāvuši kļūdas, jo atļāvuši citai personai iesēsties dienesta automašīnā, kas nav pieļaujams. Arī nav pārliecinājušies, ka dod pūst alkometrā transportlīdzekļa vadītājam. Šis viss ir izvērtēts, darbinieki saņēmuši disciplinārsodus.”

Valsts policijas pārstāvis Gatis Putniņš, komentējot pašvaldības policista izvairīšanos no pūšanas alkometrā, aizvien pieturas pie pārliecības, ko Valsts policijā teica arī uzreiz pēc avārijas: ja nav ko slēpt, tad varētu iepūst alkometrā pat vairākas reizes; nepūš ierīcē, jo, visdrīzāk, ir alkohola reibumā.

Normatīvajos aktos atrunāts, ka, ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes veikšanai, likumsargi attiecīgo personu divu stundu laikā nogādā tuvākajā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.

To arī Ventspils iecirkņa Valsts policisti izdarīja: nogādāja Rudņiku Ziemeļkurzemes slimnīcā Ventspilī. Tur medmāsa ievākusi analīžu paraugus no Rudņika. Bet tikai pēc tam medmāsa paskaidrojusi, ka uz vietas nav ārsta ar atbilstošu sertifikātu, kas ļauj veikts paraugu pārbaudes. Līdz ar to paraugi Ventspils ārstniecības iestādē iznīcināti.

Zaudējusi dārgo laiku, Valsts policijas ekipāža nogādājusi Rudņiku slimnīcā Kuldīgā, kur medicīniskās pārbaudes bijis iespējams veikt, tomēr no tām Rudņiks atteicies.

Konstatējot šo faktu, Valsts policijā uzsāka administratīvā pārkāpuma lietu, kas paredz, ka, ja šoferis atsakās no alkohola pārbaudēm, viņam piespriežams bargākais dzērājšoferiem piemērojamais sods: četri gadi bez autovadītāja apliecības un bargs naudas sods, kas, visdrīzāk, pārvilktu svītru pašvaldības policista karjerai.

Policistam paveicas – paliek nesodīts

Izskatot lietu Kurzemes rajona tiesā, Ventspilī tiesnese Olga Macpane attaisnojusi Ventspils pašvaldības policistu Normundu Rudņiku. Tiesas spriedumā teikts, ka, pirmkārt, lai gan Rudņiks atteicies no pūšanas alkometrā notikuma vietā, viņš nodevis analīžu paraugus slimnīcā Ventspilī, kur to pārbaude nav notikusi no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ. Savukārt slimnīcā Kuldīgā Rudņiks nogādāts, neievērojot likumā noteikto divu stundu termiņu, pat ja tur veiktu pārbaudes, tās nebūtu atbilstošas likumā noteiktajam.

Tiesnese Olga Macpane spriedumā gan atsaucas arī uz Valsts policijas darbinieku liecībām par Rudņika rīcību notikuma vietā, kur viņš ne vien izvairījies pats pūst alkometrā, bet arī devis ierīci kolēģim. Tomēr tiesā vērtēts, vai viņš atteicies no galējām – medicīniskajām – pārbaudēm.

Tiesnesei Olgai Macpanei neatrodas laiks, lai stātos Bez Tabu kameras priekšā. Bez Tabu uzzina, ka viņas vīrs, kurš aizgāja aizsaulē 2012. gadā, bija Ventspils pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks.

Kurzemes rajona tiesas pārstāve Dace Grauziņa netieši norāda, ka pašvaldības policistam Normundam Rudņikam ir paveicies palikt nesodītam, jo, ja slimnīcā Ventspilī, kur Rudņiks nogādāts, ievērojot likumā noteikto divu stundu termiņu, būtu bijis ārsts, kurš tiesīgs rīkoties ar analīžu paraugiem, iespējams, alkohola klātesamība organismā pierādītos.

”Tiesa ir vairākkārt rakstījusi informāciju slimnīcai un lūgusi novērst šo situāciju, jo šī nav pirmā lietvedība, kas tiek izbeigta, jo slimnīcā neatrodas ārsts ar sertifikātu un tiesībām veikt alkohola pārbaudi. Mēs esam vairākkārt lūguši slimnīcai sakārtot sistēmu, bet atbildes no tās aizvien nav. Šī ir ļoti nesakārtota sistēma. Tiesa nevar bez pamata saukt pie administratīvās atbildības. Ja slimnīca nevar nodrošināt atbilstošus speciālistus, uzskatām, ka tā nav normāla situācija,” teic Kurzemes rajona tiesas pārstāve Dace Grauziņa.

Arī Valsts policijas pārstāvis Gatis Putniņš izsaka nožēlu par Ziemeļkurzemes slimnīcas personāla nolaidību: ”Medmāsa sākotnēji teica, ka varēs veikt pārbaudes, veica visas darbības [ievāca analīžu paraugus] tā it kā ārsts būs, bet tad pēkšņi paziņoja, ka nav sertificēts ārsts. Vairāk nekā stundu pavadījām slimnīcā. Tur tas laiks arī tika zaudēts. Ja medmāsa būtu pateikusi uzreiz, ka nav ārsta, būtu veduši personu uz Kuldīgu vai Liepāju, būtu iekļāvušies divu stundu termiņā.”

Ziemeļkurzemes slimnīcas galvenā ārste un valdes locekle Linda Mičule stāsta: ”Mums ir speciālistu trūkums, kas ir valstiskā līmenī. Ārsti arī nav motivēti iegūt šo sertifikātu, jo tas ir nepatīkams process. Tā nav slimnieka ārstēšana, tā ir cilvēka izmeklēšana uz vielu klātesamību. Ļoti bieži šis viss saistās ar tālāku tiesvedību, kas nozīmē, ka bieži ārstiem jāiet uz tiesām, bet to negrib darīt, jo samaksa par šo darbu ir niecīga. Diemžēl kādam laimīgajā, kādam nelaimīgajā vakarā mums nebija uz vietas speciālists, bet medmāsa to nezināja, tāpēc uzreiz nepateica policijai, lai brauc uz citu iestādi.”

Taujāta, vai māsiņai jau sākotnēji nebija jānoskaidro, vai pārbaudes būs iespējams veikt, lai nevilcinātu laiku, slimnīcas pārstāve atbild, ka bija jānoskaidro, piekrīt, ka, noskaidrojot situāciju slimnīcā, nebūtu iekavējies laiks.

”Tā bija pavisam jauna māsiņa, kura bija tikko uzsākusi strādāt. Varbūt tā viņai bija pirmā medicīniskā ekspertīze. Protams, mēs instruējam personālu, bet nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara,” ar nožēlu teic Ziemeļkurzemes slimnīcas galvenā ārste un valdes locekle Linda Mičule.

Slimnīcas pārstāve L. Mičule arī norāda, ka medmāsa nedrīkstēja iznīcināt analīžu paraugus, jo tos speciālists varēja pārbaudīt arī vēlāk, jo normatīvajos aktos teikts, ka persona divu stundu laikā ir jānogādā ārstniecības iestādē analīžu veikšanai, nevis jābūt zināmiem rezultātiem. To likumsargi bija ievērojuši.

Kurzemes rajona tiesā informē, ka tiesnese O.Macpane gatavo vēstuli Veselības ministrijas Veselības inspekcijai, lai informētu par radušos situāciju SIA ”Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā”.

Kārtībsarga priekšniekam “godīgi sakot, vienalga”

Bez Tabu uzrunā arī Ventspils pašvaldības policijas priekšnieku Jāni Arāju, lai lūgtu skaidrojumu, vai, viņaprāt, divu Valsts policijas darbinieku liecības par notikušo avārijas vietā (atteikšanos pūst alkometrā, ierīces pasniegšana citai personai) nemet ēnu uz policiju. Turpinājumā piedāvājam pilnu interviju ar kārtībsargu priekšnieku.

– Lai gan ir attaisnojošs spriedums, jo nepaspēja veikt medicīniskās pārbaudes divu stundu laikā, tomēr vairāki Valsts policijas darbinieki liecina par negodprātīgu rīcību avārijas vietā. Kā to varat komentēt?

– Man ir diezgan liela pieredze. Ir bijuši vairāki gadījumi, kuros cilvēki alkst ”asinis”. Latviešiem ļoti patīk, ka kādam nolaiž asinis, tad viņi ir gandarīti. Šie cilvēki, acīmredzot, nekad nav vadījuši iestādi. Viņi nekad nav atbildējuši par darbiniekiem. Tomēr viņiem ir viegli runāt. Demokrātija to, protams, atļauj. Savukārt amatpersona ir kaut kas cits. Amatpersonai ir jāatbild par savu rīcību. Runājot par šo darbinieku, viņš arī ir amatpersona, viņam arī jāatbild par savu rīcību. Šajā gadījumā esmu sagaidījis tiesas spriedumu. Tas ir tāds, kāds tas ir. Es atbilstoši spriedumam izdarīju secinājumus. Man lēmums nebija jāpieņem.

– Es atkārtoju, divi Valsts policijas darbinieki ziņo, ka šis cilvēks [Normunds Rudņiks] devis pūst alkometrā citam cilvēkam, pēc tam šis otrs cilvēks ir izraidīts no automašīnas, pēc kā policisti likuši pūst vēlreiz, bet tāpat nav piekritis. Kā to varat komentēt? Vai šāds darbinieks nemet ēnu uz policiju?

–  Pēc tiesas sprieduma bija 10 dienas, lai pārsūdzētu to. Kāpēc Valsts policija to nepārsūdzēja? Man to nejautājiet.

–  Atkārtošu vēlreiz: divi policisti liecina par to, ka jūsu padotais atteicies pūst alkometrā, turklāt deva to darīt citai personai. Jūsuprāt, tas nemet ēnu uz policiju kā tādu?

–  Es jums vēlreiz saku: ir tiesas spriedums. Ko nozīmē ”mest ēnu”? Saprotiet, nav jau tādu kritēriju. Es šo darbinieku [Normundu Rudņiku] zinu. Visus savus darbiniekus zinu. Tie, kuri met ēnu, šeit nestrādā. Tā tas ir bijis 25 gadus. Dažādu iemeslu dēļ manā laikā atbrīvoti 50, varbūt pat vairāk darbinieki. Tas ir rādītājs vai nav? Jūs man uzticāties vai nē? Es tur [avārijas vietā] neesmu stāvējis klāt.

–  Es atkārtoju: ir divu policistu liecības. Vai tas nav pietiekošs iemesls, lai aizdomātos?

–  Man ir svarīgs tiesas spriedums. Un tas ir attaisnojošs.

– Iekšējā izmeklēšana ir notikusi?

–  Par ko? Nē. Kāpēc? Kas tur ir tāds, ko vajadzētu izmeklēt? Pie tam cilvēks bija brīvdienā. Viņš atbild pats par sevi. Tas nenotika darba laikā. Ja tas notiktu darba laikā, es neko neteiktu.

–  Tātad ārpus darba laika policists var atteikties pūst alkometrā un dot pūst citam viņa vietā?

–  Es neesmu bijis klāt, nevaru komentēt.

–  Es vēlreiz atkārtoju: to norāda divas Valsts policijas amatpersonas.

–  Es vēlreiz saku, es nezinu. Neesmu bijis klāt. Un neviens ziņojumu, ka tur tā ir bijis, nav iesniedzis. Ok, es to izlasīju spriedumā, bet man ir svarīgs sprieduma gala rezultāts.

–  Valsts policijas nostāja ir tāda, ka amatpersonas nevar atteikties no pārbaudēm nevienā no etapiem, arī no pārbaudes ar alkometru. Kāda ir pašvaldības policijas nostāja?

–  Būtībā tādas tiesības ir [atteikties no pārbaudēm ar alkometru].

–  Bet cik tas ir ētiski, ņemot vērā, ka policists rāda priekšzīmi pārējiem?

–  Es cita cilvēka vietā nelemju, es nevaru viņam norādīt, ja tas neskar manas pilnvaras. Šajā gadījumā es tur nebiju uz vietas. Es nezinu, kas tur notika. Es vēlreiz saku: ja pat spriedumā ir aprakstīts tas viss, man ir svarīgs rezultāts. Kā tas viss notika, tika pieļauts? Es nezinu. Man, godīgi sakot, tas arī neuztrauc. Par to atbild cits dienests.

– Bet jūs taču piekritīsiet, ka policistam arī ārpus darba laika tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.

–  Cilvēks pēc sadursmes atnāca pie manis un izstāstīja, kā tas viss notika. Es uz viņu paskatījos un nepazinu. Acs bija piepampusi, lūpa bija sadauzīta. Saprotiet, viņam bija smadzeņu satricinājums. Viņam bija slimības lapa, vairākas nedēļas nestrādāja. Tur toreiz vajadzēja saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, lai pārliecinātos, vai ar viņu viss ir kārtībā. Par tādām lietām neaizdomājamies. Mani mulsina, ka tas vispār neparādās spriedumā. Es domāju: kā tas vispār tā var būt? Svarīgāk, redz, ir, vai viņš pūta vai nē.

–  Bet tas arī ir nozīmīgi, ka nepūta.

– Bet dzīvība nav svarīgāka? Gadīties jebkuram var. Policijas darbinieks ir tieši tāds pats cilvēks kā visi. Tāds pats kā žurnālisti. Jebkuram var gadīties. Tā tas ir. Es šeit nekādu traģēdiju nesaskatu. Manā pieredzē pierādījies, ka, jo policijas darbinieks ir stingrāks un prasīgāks, jo viņam ir vairāk nelabvēļu.

–  Mēs neatsaucamies uz nelabvēļu spriedumiem. Mēs atsaucamies uz divu Valsts policijas amatpersonu liecināto.

–  Es to nevaru komentēt. Es tur klāt nebiju. Kāpēc tas tā notika, es nevaru komentēt.

– Vai Valsts policijas darbinieki ir ieinteresēti nomelnot kolēģus no pašvaldības policijas?

– Nezinu. Dzīvē visādi gadās.

Ventspils pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Arājs nekomentē, kurš ieradās avārijas vietā. Bet, kā jau iepriekš minēts, lietas materiālos pausts, ka tas bija Rudņika kolēģis.

Foto

55 komentāri