“Izliekas, ka invalīdu nav!” Cietsirdība Rēzeknē: kaimiņu tumsonība invalīdei liedz piekļuvi dzīvoklim

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

26 komentāri

Rēzeknieti Anitu smaga slimība piekalusi ratiņkrēslam. Centienus dzīvot cilvēka cienīgu, no citiem neatkarīgu dzīvi ierobežo tumsonīgu līdzcilvēku cietsirdība: vairums daudzdzīvokļu nama (kopīpašuma) kaimiņu, piesaucot absurdus argumentus, nedod piekrišanu uzbrauktuves uz sievietes pirmā stāva dzīvokli izveidei. Izplūstot asarās un esot bezspēcīgai kaimiņu tumsonības un stūrgalvības priekšā, sieviete ratiņkrēslā pauž neizpratni arī par likumdošanu, kas viņai pieprasa lūgt svešiniekiem atļauju izkļūt ārpus četrām sienām.

Rēzekniete Anita gadiem ilgi bijusi teju ieslodzīta četrās sienās dzīvoklī augstu virs zemes. Pirms kāda laika viņai pavērās iespēja iegādāties mitekli pirmajā stāvā, daudzdzīvokļu namā Rēzeknē, Dārzu ielā 37a. Anita pateicas tuviniekiem, kuri palīdzējuši ar dzīvokļa iegādi un izremontēšanu, pielāgojot mitekli viņas ikdienas prasībām.

Anita
rēzekniete ratiņkrēslā

15 gadus nodzīvoju trešajā stāvā. Ārā izkļuvu ļoti reti. Kad atbrauca vecāki vai māsa, palīdzēja nokļūt veikalā, poliklīnikā, frizētavā. Izkļūt no tā dzīvokļa bija kā svētki. Kad nopirku dzīvokli šeit, pirmajā stāvā, nodomāju – nu tik būs svētlaime, pati tikšu ārā, būšu neatkarīga.

Anita velta pateicības vārdus Rēzeknes Sociālajam dienestam, kur darbinieki izstrādājuši speciālas uzbrauktuves uz pirmā stāva dzīvokli projektu. Risinājumu, ko varētu izbūvēt pie nama fasādes, par drošu un derīgu atzina būvvalde un apsaimniekotājs. Projekts paredz dažu ķieģeļu rindu nelielā platībā izņemšanu, durvju līdz dzīvoklim ierīkošanu loga vietā. Īpašas infrastruktūras izbūve kāpņu telpā nav iespējama, jo kāpņu telpa ir pārāk šaura, šāda izbūve būtu pretrunā ar ugunsdrošības noteikumiem.

Līdzcilvēku tumsonība iesloga četrās sienās

Lai izbūvētu uzbrauktuvi, nepieciešama 3/4 dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Lai gan Rēzeknē daudzviet ir šāda veida uzbrauktuves, ierīkotas gan līdz dzīvokļiem, gan veikaliem, piemēram, daudzdzīvokļu namu pirmajā stāvā, turklāt arī Anitai nepieciešamo uzbrauktuvi Būvvalde atzinusi par derīgu un nekaitīgu mājai, vairums dzīvokļu īpašnieku nobalsojuši pret. Iedzīvotāju nostāja ir tumsonīga un argumentācija absurda. Vieni uzskata, ka uzbrauktuve sabrucināšot namu, citus satrauc zaļās zonas pleķīša nomaļā mājas galā atņemšana. Īpaši sparīgs uzbrauktuves un līdz ar to kaut cik pilnvērtīgas Anitas dzīves pretinieks ir kaimiņš Leonīds, vīrietis gados, kurš esot pierunājis balsot pret arī citus, pārsvarā gados vecus iedzīvotājus.

Anita
rēzekniete ratiņkrēslā

Lai nomierinātu iedzīvotājus, bija ieradušies no apsaimniekotāja, būvvaldes. Teica, ka viss būs droši. Visi papīri ir kārtībā. Viņiem neinteresē. Daži kaimiņi te aģitēja, ka būs plaisas, pārmeta man, prasot, kā es skatīšos pārējiem acīs, ja māja sāks plaisāt. Tas viens kaimiņš aģitēja pret mani. Uzbrauktuvi atbalstīja 18 dzīvokļu īpašnieki, 23 bija pret. Tā tas viss apstājās. Te ir daudzi veci cilvēki. Jaunie nevar zināt, kā būs, bet, piedodiet, vecam cilvēkam vispār viena diena var atnest nopietnas veselības problēmas. Neviens nekad nevar zināt, vai pašu arī kādreiz nevajās nopietnas veselības problēmas. Vēl kāds absurds. Tajā mājas pusē, kur vajadzētu to uzbrauktuvi, kaimiņienei jasmīna krūms aug. Viņa teica, ka tas esot piemiņa no kaut kā. Viņa nevarot pieļaut, ka traucēs uzbrauktuve un ka būs jārok ārā tas krūms. Es viņai prasīju, kas ir svarīgāks – cilvēks vai jasmīna krūms? Ciniski. Šķiet, ka daudzi te vēl dzīvo kā PSRS laikos, izliekoties, ka invalīdu nav, bet viņi bija. Bija ieslēgti savos dzīvokļos, jo nebija infrastruktūras. Vai viņi grib, lai arī turpinu būt ieslēgta? Viņi laikam nespēj pieņemt kaut ko jaunu. To, ka ir tādi cilvēki, kā es.

Anita atzīmē, ka viņas intereses, nobalsojot par, atbalstījuši gados jaunāki iedzīvotāji, kuriem pateicas par atbalstu.

“Bez Tabu” izdevās sastapt vairākus nama iemītniekus, gados vecākus iedzīvotājus, kuri nedeva piekrišanu uzbrauktuves izveidei, tai skaitā īpaši sparīgo “viedokļa līderi” Leonīdu. Turpinājumā sarunu ar šie iedzīvotājiem fragmenti.

saruna ar Anitas kaimiņu Leonīdu

Anitas kaimiņš Leonīds: Klausos!

Žurnālists: (stiepj roku sveicienam) Labdien! Vai Leonīds?

Anitas kaimiņš Leonīds: (ignorē žurnālista vēlmi sarokoties). Sveiki!

Žurnālists: Roberts no raidījuma “Bez Tabu”. Mēs par kaimiņieni no pirmā stāva…

Anitas kaimiņš Leonīds: Puiši, kā jūs man esat apnikuši. [..] Šis nams var sabrukt. Sienas ir vājas. Māja ir 55 gadus veca.

Žurnālists: Bet, ja pat eksperti teikuši, ka uzbrauktuve nekaitēs. Mēs zinām, ka šādas uzbrauktuves ir daudzviet.

Anitas kaimiņš Leonīds: Varbūt, bet māja ir veca. Viss! (Aizver durvis)

Saruna ar vēl vienu uzbrauktuves pretinieku

Žurnālists: Jums kāds teica, ka var sabrukt?

Mājas iedzīvotājs, viens no Anitas interešu pretiniekiem:  Tam ir vairāk, nekā 50 gadu. Tā it kā runāja sapulcē.

Žurnālists: Jūsuprāt, normāli, ka kaimiņienei šādi jāpārvietojas?

Mājas iedzīvotājs, viens no Anitas interešu pretiniekiem: Vajadzēja meklēt dzīvokli citur!

Žurnālists:  Ja eksperti saka, ka viss būs normāli…

Mājas iedzīvotājs, viens no Anitas interešu pretiniekiem: Tie ir stulbi cilvēki! Tie arhitekti! Nošaut, maitas.

Izplūstot asarās, Anita atminējās kaimiņa absurdo mutes palaišanu, sakot, ka viņas draugs, kungs arī ratiņkrēslā, kuram ir vēl smagāka slimība, esot Anitas mīļākais un ka, viņaprāt, Anita uzbrauktuvi vēloties uzsliet, lai šī persona varētu iekļūt pie viņas miteklī.

Anita
rēzekniete ratiņkrēslā

Viņš nav nekāds mīļākais! Viņš man ir vienkārši draugs, kurš palīdz. Mūs vieno sēdēšana ratiņkrēslā. Mēs vienkārši kopā pārvietojamies pa pilsētu. Tas kaimiņš ir divkosīgs. Viņš man aiz muguras liek šķēršļus, bet, kad satiekamies kāpņu telpā, saka: “Sveicināti, Anita! Tu tikai uzmanies! Nenokrīti! Uzmanīgi, uzmanīgi!”

Rēzeknes Sociālajā dienestā raidījumam arī pauda neizpratni par līdzcilvēku attieksmi.

Gunārs Arbidāns
Rēzeknes Sociālā dienesta vadītājs

Ir projekts, ko veidojuši speciālisti. Nekādas bīstamības nebūtu. Diemžēl cilvēciņi tādi ir. Ir arī gadījumi, kad negrib, lai arī bērnu laukumus būvētu. Mēs mēģināsim arī skaidrojošo darbu veikt un izskatīsim citu variantu – pacēlāju.

Apvienība “Apeirons”: “Šādu gadījumu ir simtiem”. Absurdā likumdošana: invalīdam jālūdzas citiem izkļūt svaigā gaisā

Tāpat kā Anita, arī invalīdu un viņu draugu apvienībā “Apeirons” uzskata, ka likumdošana, kas paredz lūgšanos kaimiņiem izkļūt no dzīvokļa, ir absurda.

Ivars Balodis
invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs

No invaliditātes nav pasargāts neviens. Nav tādas potes, kas garantēs, ka invaliditātes nebūs. Neviens nevar zināt, kurā brīdī būs nepieciešama vides pieejamība. Nav normāli, ka cilvēki netiek savā īpašumā tikai tāpēc, ka mājas iedzīvotāji ir iespītējušies vai ir grūti savākt parakstus. Šajā gadījumā pat nav runas par augstāku stāvu. Tomēr šādas situācijas ir ļoti bieži. Tādu situāciju ir simtiem. Tā ir bezizeja. Nevajadzētu būt nepieciešamībai vākt parakstus no mājas iedzīvotājiem. Ne 50+1 formātā, 3/4 formātā vai vēl kaut kādam daudzumam cilvēku parakstu vākšanas. Būvvaldei būtu jāļauj pieņemt lēmumu, ja risinājums ir drošs un akceptējams, ja tam ir sertifikāts. Tādā gadījumā šis jautājums jārisina caur pašvaldības attiecīgajām institūcijām. Skaidrs, ka tā ir nepieciešama lieta, nevis kaut kāda iegriba. Latvijā nevar būt tāda situācija, ka, nokļūstot ratiņkrēslā, dzīve apstājas tikai tāpēc, ka kāds kaimiņš ir izbraucis, līdz ar to nav iespējams dabūt parakstu. Šāda attieksme, iespītēšanās ir kaut kādas paliekas no aizgājušajiem laikiem, jo agrāk nedomājām, kas notiek ar kaimiņu. Trūkst iecietības vai izpratnes. Runa ir par cilvēktiesībām, kas ietvertas starptautiskos līgumos. Esam par to daudz rakstījuši, runājuši, Saeimā esam uzklausīti. Tomēr vienmēr ir aizbildinājums ar Civillikumu, apelē pie dzīvokļu īpašnieku kopīpašuma, īpašuma tiesībām. Mēs uzskatām, ka cilvēktiesības ir augstākas. Tās paredz, ka tu drīksti iekļūt dzīvoklī un izkļūt no tā. Nekad varas gaiteņos nav bijusi atsaucība. It kā visi uzklausījuši, sapratuši problēmu, bet neviens nav tā īsti pieķēries problēmas risināšanai.

Arī Saeimas deputāte, Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētāja Regīna Ločmele-Luņova uzsver, ka problēma ilgi “muļļāta” varas gaiteņos, tomēr cer, ka nu likumdevējs ir soli tuvāk likuma grozīšanai par labu cilvēku ar invaliditāti interesēm.

Regīna Ločmele-Luņova
13. Saeimas deputāte, Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētāja

13. Saeimā ir mainījies deputātu sastāvs, klāt nākuši liberāli spēki, kuri kopā ar kreisajiem spēkiem cer panākt šīs tēmas atrisinājumu. Pašlaik paralēli pirmajā lasījumā tiek skatīti divi likumprojekti. Pirmo iesniedza Ekonomikas ministrija. To iesniedza tikai tāpēc, ka steidzami jāpieņem Eiropas Savienības direktīva attiecībā uz elektromobiļiem. Tās kontekstā atcerējās, ka ir taču arī problēmas ar invalīdu autostāvvietām. Otru likumprojektu iesniedza deputātu grupa. Šajā likumprojektā konkrēti pausts, ka invalīdiem jābūt piekļuvei mājoklim, videi, kas nodrošina iekļūšanu dzīvoklī un izkļūšanu no tā. Mājokļu jautājumu apakškomisijā tika pieņemts lēmums, ka virzīsim abus likumprojektus vienlaikus. Iestājamies par to, lai šo problēmu beidzot atrisinātu. Vienīgā izšķiršanās deputātu priekšā ir par to, vai vispār atteikties no nepieciešamības citiem dzīvokļu īpašniekiem dot piekrišanu. Tas nozīmētu sekojošo: ja esi invalīds, kuram mājā pieder īpašums, tev ir tiesības aprīkot vidi tā, lai vari iekļūt dzīvoklī un izkļūt no tā, kā arī novietot savu automašīnu. Otrais priekšlikums paredz samazināt 3/4 dzīvokļu īpašnieku balsu uz 50+1 balsi. Manuprāt, šis priekšlikums nav pieņemams, ja mēs vēlamies ko risināt. Cilvēkam, kurš tāpat vājāks attiecībā pret citu sabiedrību, nebūtu jācieš to dēļ, kuriem vienkārši nav sirds.