“It kā jau medību laikā teica, ka nošaus tos divus!” Dubultslepkavību Madonas novadā bija iespējams nepieļaut?

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

7 komentāri

Pēc dubulslepkavības Madonas novada ”Zosu purvā”, kur ieradās kūdras ieguves vietas bijušais darbinieks un nošāva savus bijušos kolēģus, aktualizējies jautājums, kāpēc noziegumu pastrādājušajai personai bija ieroču atļauja, ņemot vērā informāciju par alkohola atkarības problēmām, ar kurām sirdzis šāvējs.

Upuri un šāvējs bijuši savstarpēji pazīstami, jo agrāk kopā strādāja ”Zosu purvā”, kā arī ar vienu no nogalinātajiem viņš uzaudzis Aizpurves ciemā Madonas novadā. “Bez Tabu” uzrunātie Aizpurves iedzīvotāji stāsta, ka noziegumu pastrādājušais vīrietis darba vietā – ”Zosu purvā” – mēdzis lietot alkoholu, esot sirdzis ar alkohola atkarību. Citi darbinieki ar šādu attieksmi pret darbu nav bijuši apmierināti, tāpēc ziņojuši par pārkāpumiem priekšniecībai, pēc kā vīrieti atbrīvoja no darba.

Tiek pieļauts, ka vīrietis par to nīdis kolēģus, tāpēc šā gada septembrī ieradies ”Zosu purvā” un atriebies nošaujot. Ātri vien policijai izdevās atrast šāvēja automašīnu, kurā krietnā alkohola reibumā snauda arī pats vīrietis. Šāvējs policijas iecirknī izgulēja dzērumu, pēc kā sniedza detalizētu liecību par notikušo un īslaicīgās aizturēšanas izolatorā izdarīja pašnāvību pakaroties, ziņoja Valsts policija.

Vai traģēdiju varēja nepieļaut?

Aizpurves iedzīvotāji stāsta, ka skaidrā prātā noziegumu izdarījušais vīrietis bijis rāms un izpalīdzīgs, bet viņu vajājusi alkohola ēna, savulaik esot pat kodējies.

Policija jau ziņoja, ka slepkavība tika izdarīta ar medību ieročiem, kuri bija reģistrēti uz aizturētā vārda. Viņš bija arī mednieks, medību kolektīva biedrs. Aizpurvē dzīvojošie ir neizpratnē, kāpēc personai ar noslieci uz apreibinošām vielām netika anulēta ieroču atļauja; kāpēc medību kolektīvs neziņoja uzraugošajām institūcijām, kuras varētu atļauju anulēt.

Inga
Aizpurves iedzīvotāja

It kā arī medību laikā no viņa esot izskanējusi frāze, ka tos divus nošaušot.

Jānis
Aizpurves iedzīvotājs; “Zosu purva” strādnieks

Protams, vajadzēja reaģēt [medību kolektīvam]. Vajadzēja ziņot policijai, kas atņemtu ieroci un licenci. Kad nedzēra, bija sakarīgs, bet, kad “uzkāpa uz korķa, tad “aizgāja širmis”!

Līdzīgās domās ir arī apkaimes iedzīvotājs, mednieks ar daudzu gadu pieredzi, kurš gan vēlas palikt anonīms.

Apkaimes mednieks
vēlas palikt anonīms

Ja tik traki lieto, tas nav normāli. Vajadzēja kolektīva vecākajam varbūt izskatīt valdē, aktīvistu kolektīvā, varbūt vajadzēja ziņot. Varbūt pietika medīt. Galvenais jau ieroči. Var jau iet uz medībām par dzinēju, bet ierocis ir ierocis.

Valsts policija dodas pārbaudēs gan ieroču turēšanas vietās, gan medību norises vietās, kurās pārbauda, vai medību laikā medīts alkohola reibumā; tāpat arī ieroču pārvadāšana alkohola reibumā nav atļauta, informē Lauris Arājs, Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks.

VP pārstāvis Arājs aicina ziņot arī par personām ar ieroču atļauju, kuras aizraujas ar alkohola lietošanu ārpus medībām.

Lauris Arājs
VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks

Ja mums ir ienākušas ziņas un tās ir patiesas, ka persona ieroci var izmantot pret sabiedrisko kārtību, pret citu personu, tiek pieņemts lēmums atļauju anulēt. Aicinājums sabiedrībai: ja jūt, ka cilvēks var kaut ko ne tā izdarīt, ir jāziņo. Mēs pieņemam lēmumu anulēt atļauju. Tad jau persona var doties uz tiesu. Jāatzīmē, ka neviena tiesa teju nekad neatdod atpakaļ atļauju, jo tiesa uzskata, ka sabiedrības drošība ir daudz augstāka prioritāte nekā viena indivīda tiesības glabāt ieroci. Ja cilvēks pastiprināti dzer un līdzcilvēki jūt, ka kaut kas nebūs labi, protams, labāk ir informēt. Mēs, protams, apjautāsimies vienam, otram, trešajam, lai nesanāk, ka tas ir divu kaimiņu kašķis. Pārbaudīsim informāciju un pieņemsim lēmumu par atļaujas anulēšanu.

“Bez Tabu” sazinās arī ar apkaimes medību kolektīva, kura biedrs bija šāvējs, vadītāju Aivaru Stradiņu.

Aivars Stradiņš
medību kolektīva vadītājs

Medībās viņš bija disciplinēts, kā visi mūsu kolektīva biedri. Es viņam nebiju tuvs, lai zinātu, ka viņu nomoka šādas problēmas. Ir iestādes, kas ar to nodarbojas. Ir medicīniskās komisijas, kas to izvērtē. Ar to nodarbojas arī iecirkņu inspektori, kuri ievāc ziņas pirms šaujamieroča atļaujas izsniegšanas. Ir speciāla veidlapa. Iecirkņa inspektors aptaujā kaimiņus, pašvaldību un tā tālāk. Dod saskaņojumu, ka kopā dzīvojošajiem ģimenes locekļiem, kaimiņiem ir vai nav iebildumu, ka persona iegādājas un uzglabā šaujamieroci.