“Ierēdņi, atbrauciet, izbaudiet ekstrēmo tūrismu!” Brūkošs Daugavas krasts apdraud Krustpils puses iedzīvotājus

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

8 komentāri

Krustpils novada Prižu ciema iedzīvotāji ilgstoši dzīvo bailēs, viņus apdraud brūkošs Daugavas krasts. Gadiem ilgi uzklausa solījumus stiprināt krastu, tikmēr zemes gabali atdalās, tādējādi cieš īpašumi.

Prižu ciema iedzīvotājs Andris Felss, kurš pats sevi dēvē par apdzīvotās vietas iezemieti, Bez Tabu komandu pavada pastaigā pa vairāku simtu metru garo Daugavas krastu. Piekļūt Daugavai no viņa īpašuma var viegli – pa lēzenu nogāzi, pāri pļavai. Andra īpašumu Daugava neapdraud.

“Bet tur tālāk ir traki. Te ir tāds kā līcis, kurā hidroelektrostacija šūpo ūdeni. Tur tālāk Daugavai vidū ir sala un līkums. Kad ūdens nāk, piemēram, ar ledus gabaliem, tas atspiežas nevis šeit [pie piekļuves Andra īpašumam], bet tālāk, taisni krastā, tā tas krasts tiek brucināts,” stāsta Andris.

Tālāk no Andra īpašuma situācija krietni bēdīgāka: Daugava slīpo krastu pārveidojusi par stāvu nogāzi. Andris stāsta, ka stāvkrasta pamatne tiek izskalota, kā rezultātā zeme no iedzīvotāju īpašumiem virsotnē atdalās.

“Augšā bija augļu dārzi, ēkas. Bet tad tie vienkārši pazuda. Trakākais ir tas, ka nevar zināt, kad un cik daudz zemes nogrūs. Tā nu iedzīvotāji te dzīvo!” bažīgs ir Andris.

Bez Tabu uziet vietu, kur bijis pēdējais nobrukums vairāku desmitu kvadrātmetru platībā. Turpat nu jau tuvu nogāzei ir arī māja. Andris bažījas par kaimiņu drošību. Vairāku simtu metru garā Prižu krasta joslā jau daudzus gadus gan ģeoloģisko īpatnību, gan Pļaviņu HES radīto ūdens svārstību dēļ brūk krasts.

Inta Trokša
“Kalna Prižu” saimniece

“Vienā reizē nobruka 23 kvadrātmetri. Cilvēks var pazaudēt. Visu dzimtas vēsturi mēs turējām ārpus mājas. Gājām gulēt ar lukturīti pie gultas.

Ja gadījumā atkal kritīs kāds lielāks gabals, māja var šķiebties, var notikt īssavienojums un aizdegties māja.

Ar to mēs rēķinājāmies. Kad man prasīja, uz ko jūs vispār cerat, te dzīvojot, atbildēju: “Ceru, ka kāds kaimiņš pirmais iekritīs”.

Iedzīvotāji stāsta, – pirms daudzām desmitgadēm izstrādāts krasta stiprināšanas projekts, tomēr tā realizāciju neuzsāka. Arī ierēdņi, pat vairāku valdību vadītāji esot ciemojušies Prižos, brīnījušies par situāciju un solījuši rast risinājumu, tomēr aizvien ir pamesti likteņa varā. Esot runāts arī par kompensāciju izmaksāšanu, bet arī tās iedzīvotāji nav sagaidījuši.

“Man te ir pļava, kur ir ābelīte. To mēs saucam par Čevera ābelīti, jo pie tās viņš stāvēja un teica: “Jums ir jāpalīdz! Jādod nauda, lai sāk dzīvi citā vietā! Tā te nāca daudzi un stāstīja, solīja,” par augsto ciemiņu viesošanos stāsta “Kalna Prižu” saimniece.

“Cilvēki te dzīvo gadiem un negrib pārcelties par saviem līdzekļiem uz citurieni. Ja atbildīgie to nesaprot, skumji!” piebilst Prižu iezemietis Andris Felss.

Daļa krasta gan nokaisīta akmeņiem, kas aptur eroziju.

Tomēr daļa aizvien pakļauta Daugavas “zobam”. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola stāsta, ka “ka trīs reizes veikti nostiprināšanas darbi [noberot akmeņus], krasts turas, ir stabils. Par to liecina arī izveidojies apaugums.”

Tomēr Prižu iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc daļa krasta nav stiprināta.

Andris Felss

Pie mums kā parasti: kaut ko iesāk, padara, tad pamet. Kamēr nekas globāls nav noticis, kā piemēram, “Maxima” gadījumā, tas nevienu neinteresē. Skumji, bet fakts!

Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs arī uzskata, ka atbildīgajiem būtu jārīkojas: “Vairāk man liekas, ka viņi grib, lai mēs paši to risinām. Te ir vajadzīgs liels finansējuma ieguldījums. Neviens patreiz nav rēķinājis, cik daudz vēl te vajag uzbērt. Vajadzēja ātrāk noreaģēt. Nenoreaģēja, tāpēc šāda situācija izveidojusies. Īsti mūs neviens nesaklausa.”

Iedzīvotāji un VARAM ierēdņi ir viedokļu krustugunīs. Pirmie uzskata – jāstiprina arī stāvkrasts, jo ir bīstamākā vieta. Ministrijā teic, ka nauda tam nav paredzēta, jo līdzekļus atvēl vietām, kuras ietekmē HES. Šī tāda neesot.

“Augšpusē stāvkrastam meliorācijas sistēmas nav īsti atjaunotas, attīrītas. Līdz ar to gruntī uzkrājas papildu ūdens, kas izraisa nogruvumus,” teic VARAM pārstāve A. Ozola.

Uz to Krustpils novada domes priekšsēdis K. Pabērzs atbild: “Jā, bija pārmetumi, ka meliorācijas sistēmas nedarbojas. Bet pārmetums ir nevietā. Ietekmē gruntsūdeņi, kas ir daudz dziļāk. Meliorācijas sistēmas te neietekmē.”

“Gribētu, lai ierēdņi pārlaiž te dažas naktis, piemēram, uz dzegas un izbauda ekstrēmo tūrismu. Mēs esam tie, kuru labā ierēdņiem būtu jāstrādā,” kritisks ir iedzīvotājs Andris Felss.

8 komentāri