“Esmu ārsts, tāpēc neklusēšu!” Eksperts brīdina krāslaviešus par piesārņotu ūdeni; aizdomas, ka pašvaldība neapdomīgi iztērējusi 17 miljonus

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

6 komentāri

Krāslavas iedzīvotāji uzturā lieto sliktas kvalitātes ūdeni, kas var kaitēt veselībai, apgalvo iedzīvotājs, kurš ir ārsts, agrāk bijis arī galvenais ūdens kvalitātes kontrolieris vietējā ūdenssaimniecības uzņēmumā. Bažīgu dara pirms vairākiem gadiem veiktā ūdenssaimniecības modernizācija par vairāk nekā 17 miljoniem eiro, kas, iespējams, nav novērsusi problēmas.

Krāslavietis Sergejs Kritenko ir ārsts, atsakās maksāt par ūdeni, ko viņam un vairākiem tūkstošiem krāslaviešu jālieto uzturā. Ūdens esot sliktas kvalitātes, kam būtu piemērojams nevis dzeramā, bet gan netīrā (tehniskā) ūdens tarifs, teic Sergejs.

Zinošs iedzīvotājs ceļ trauksmi

Sergejs demonstrē, kā izskatās ūdens daudzdzīvokļu mājā, kurā Sergejs dzīvo. Ievāc paraugus nama pagrabā pirms mājas kopējā ūdens filtra, no kurienes arī ievācis ūdeni vešanai uz laboratoriju. Ūdens ir duļķains, tumšs kā kafija. Vīrietis teic, ka pēc ilgas tecināšanas tas var kļūt gaišāks vai pavisam caurspīdīgs, tomēr ne vienmēr. Pat ja tas vēlāk tekot caurspīdīgs, ūdenī dzelzs koncentrācija daudzkārt pārsniedzot pieļaujamās normas.

Sergejs
Ārsts, Krāslavas iedzīvotājs

”Man kā vīrietim un ārstam ir jābrīdina iedzīvotāji un medicīnas darbinieku kopiena! Tā tas nevar turpināties! Es sūtīju šo sliktās kvalitātes ūdeni uz laboratoriju. Tur atklājas paaugstināta dzelzs koncentrācija.”

Sergejs uzrāda sertificētas laboratorijas ekspertīžu rezultātus, kuros fiksēts, ka dzelzs koncentrācija ūdenī pat 10 reizes pārsniedz pieļaujamo normu. Vēlāk veiktas bioloģiskā piesārņojuma pārbaudes, kurās konstatēts bioloģiskais piesārņojums – baktērija klostrīdija, kurai tīk ”dzelžaina” vide.

Sergejs
Ārsts, Krāslavas iedzīvotājs

”Baktērijas barojas ar dzelzi. Medicīniski klostrīdija ir kaitīga tikai ar sporām. Ministru kabineta noteikumi normē sporu skaitu. Pēdējā pārbaudē vienā no mājām atrastas sporas. Bīstamība ir tad, ja šīs sporas iekļūst rētā. Ja šis ūdens iekļūst vaļējā rētā, var būt nepatīkamas saslimšanas.”

Modernizēja par 17 miljoniem eiro, bet – vai ir rezultāts?

Pirms vairākiem gadiem Krāslavā pabeigts projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, II kārta (Krāslavas pilsēta)”. Kopējās attiecināmās izmaksas ir 17,47 miljoni eiro, no kuriem 14,85 miljonus latu finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

Projekta ietvaros izbūvēti divi dzeramā ūdens pazemes rezervuāri un dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija.

Starp citu, Sergejs agrāk strādāja par ūdens kvalitātes uzraugu uzņēmumā ”Krāslavas Ūdens”, kas apsaimniekoja ūdensapgādes sistēmas pilsētā. Tāpēc uzskata sevi par kompetentu šajos jautājumos. Pēc uzņēmuma likvidēšanas pirms dažiem gadiem viņš zaudēja darbu, ūdenssaimniecību pārņēma pašvaldības SIA ”Krāslavas Nami”.

Kā norāda Sergejs, kopš daudzmiljonu eiro vērtā projekta īstenošanas situācija nav uzlabojusies, kas rosina bažas, vai nauda iztērēta saprātīgi.

Sergejs norāda, ka atbildīgie par projekta īstenošanu, tērējot naudu, lai gan izbūvējuši dažnedažādas ūdensapgādes infrastruktūras vienības, tomēr, viņaprāt, nav padomājuši par svarīgāko: ūdens caurules aizvien esot vecas, sarūsējušas; tā kā Krāslavā sarucis iedzīvotāju skaits, arī caurteces intensitāte esot samazinājusies, arī cauruļu diametri esot par lielu, ūdens vairākās vietās stāvot, tai skaitā strupceļu vietās. Kā norāda eksperts, šādā vidē ūdens uzņem dzelzi, apstākļi esot draudzīgi baktērijām.
Sergejs
Ārsts, Krāslavas iedzīvotājs

”Mums zināma problēma, tā ir jārisina visā pilsētā. Ūdens nostājas strupceļos, caurulēs. Agrāk ūdenstornī baktērijas neizdzīvoja, tās nenonāca līdz lietotājiem. Pēc modernizācijas radusies baktērijām draudzīga vide. Uzbūvēja divus rezervuārus, uz kuru sienām vairojas šie mikroorganismi. Rezervuāri ir slēgta tipa, baktērijām draudzīga temperatūra. Viss nonāk ūdensapgādes sistēmā. Pirms projekta īstenošanas bija nepieciešams urbumos ievākt paraugus, lai konstatētu baktērijas. Ja mēs tās konstatētu, daudzmiljonu projektā paredzētu jaunu urbumu izveidi, iztīrītu ūdens sagatavošanas sistēmu. Tā mēs likvidētu baktērijām draudzīgu vidi. Un nomainītu iekārtas [caurules].”

Atbildīgie par ūdensapgādi: Problēmas ir, cenšamies risināt

“Bez Tabu” sazinās ar ”Krāslavas Namu”, kas uzrauga pilsētas ūdenssaimniecību, valdes priekšsēdētāju Valēriju Maslovu. Viņš nenoliedz, ka, pārņemot infrastruktūru no likvidētā ”Krāslavas Ūdens”, sastopas ar problēmām.

Valērijs Maslovs
”Krāslavas Nami” valdes priekšsēdētājs

”Es nevaru komentēt Eiropas Savienības programmu, jo to veica cits uzņēmums. Mēs nenoliedzam, ka, pārņemot šo ūdens saimniecību, nosauksim tā, tiešām saskārāmies ar to, ka ūdens reizēm bija ar piesārņojumu, acīmredzamu piesārņojumu. Protams, ka ūdenim nav jābūt tādam. Tur tiešām var veidoties arī bioloģiskais piesārņojums [baktērijas]. Mēs aizslēdzam ciet, faktiski likvidējām vairākus tādus posmus, kur ūdens stāv. Cilvēki ūdeni lieto mazāk. Tādi posmi, protams, eksistē, tāpēc bioloģiskais piesārņojums veidojas. Mēs strādājam ar to, kas mums ir. Neviens, protams, tagad neveiks tā projekta ekspertīzi. Pat bez tehniskā novērtējuma [cauruļu] diametri ir par lielu.”

Arī Veselības inspekcija saņēmusi sūdzības par ūdens kvalitāti Krāslavā. Pamatojoties uz savu un Sergeja pasūtīto ekspertīžu rezultātiem, arī šī kompetentā iestāde secinājusi, ka problēma ir jārisina.

”Noteikumos noteikts, ka klostrīdijām nevajadzētu būt dzeramajā ūdenī. Ūdens piegādātājam, konstatējot neatbilstību, nekavējoties jāveic korektīvā rīcība, arī papildus jāinformē iedzīvotāji, ka šo ūdeni no krāna nevārītu nedrīkst lietot,” teic Sanita Nagle.

”Krāslavas Namu” priekšnieks Maslovs norāda, ka ūdens caurules tiekot dezinficētas ar hloru, pēc kā tiekot likvidēts piesārņojums, tostarp bioloģiskais. Arī Veselības inspekcijā norāda, ka pēc hlorēšanas par ūdens kvalitāti neesot pretenziju.

Tomēr Sergejs norāda, – pašvaldība, šādi tīrot ūdensapgādes infrastruktūru, cīnās sekām. Viņaprāt, vajadzētu pārbūvēt, uzlabot ūdens komunikācijas. Tāpat Sergejs norāda, ka hlora pārmērīga pielietošana kaitējot veselībai.

Veselības inspekcijā atzīmē, ka to, vai hlors tiek lietots veselībai nekaitīgā koncentrācijā, jāuzrauga atbildīgajiem par ūdens apgādi. ”Krāslavas Namos” mierina, ka lietotais hlora daudzums nekaitē iedzīvotāju veselībai.

Foto

6 komentāri