“Es mokos, bet negribu uz pansionātu, jo*tvaimaķ!” Skaudrā Vārves sirmgalvju dzīvesstāsta turpinājums

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

1 komentārs

”Bez Tabu” atkārtoti viesojas Ventspils novada Vārves ciemā, kur pagājušogad pēc iedzīvotāju sūdzībām par sirmgalvju pāra dzīvesveidu dzīvoklī atklājās prātam neaptverama aina. Rubrikas ”Toreiz un tagad” ietvaros raidījums noskaidro, vai un kā atbildīgās institūcijas rīkojušās, lai palīdzētu iedzīvotājiem un sirmgalvju pārim, kura dzīves apstākļi bija gaužām bēdīgi.

Pagājušā gada septembrī ”Bez Tabu” stāstīja par sirmgalvju pāri, dzīvojošu vienā no Vārves ciema daudzstāvu namiem. Kaimiņi sūdzējās par ļoti nepatīkamu smaku, kas vējo no dzīvokļa. Tāpat iedzīvotāji stāstīja, ka sen nav redzējuši nevienu iznākam no šī mitekļa, bažījās par sirmgalvju veselības stāvokli. Sirmgalvji nereaģēja nedz uz policijas, nedz ”Bez Tabu” komandas uzstājīgiem lūgumiem atvērt durvis, tāpēc iesaistījās ugunsdzēsēji-glābēji, kuri iekļuva trešā stāva dzīvoklī, uzrāpjoties uz balkona. Dzīvoklī skatam pavērās briesmīga aina: sirmgalve, nespēdama piecelties, gulēja uz grīdas, turpat nokārtoja dabiskās vajadzības. Aptuveni 70 gadus vecā sieviete sūdzējās par nopietnām veselības problēmām. Savukārt viņas neredzīgais vīrs nespēja pienācīgi gādāt par sievu, sakopt piegānīto, smakojošo dzīvokli. Vairāk par pērn Vārvē atklāto lasi šeit.

Neveselā sirmgalve nogādāta pansionātā, neredzīgais dzīvesbiedrs turpina kaitināt

Šā gada jūlijā ”Bez Tabu” atkārtoti viesojas Ventspils novada Vārvē, kur jau atkal dzīvokļa durvis neatver. Uzklausītie iedzīvotāji stāsta, ka pēc raidījuma vizītes ugunsdzēsēji-glābēji un ātrās palīdzības mediķi vairākkārt viesojušies sirmgalvju dzīvoklī, bet pavasarī sieviete nogādāta sociālās aprūpes iestādē citviet Ventspils novadā. Savukārt viņas dzīvesbiedrs, neredzīgais vīrietis, atsakoties doties pansionātā. Durvis vaļā nevienam neverot, bieži mēdzot doties uz vietējo veikalu pēc grādīgās dziras.

Vārves iedzīvotāja Vija, kura dzīvo dzīvoklī tieši zem sirmgalvju mitekļa, stāsta, ka, lai arī dzīvojot vienatnē, neredzīgais kaimiņš spējot nokaitināt.

Vija
sūdzas par kaimiņu

Viņš naktīs kliedz! Viņam liekas, ka Ļuda [pansionātā nogādātā sieva] aizvien ir turpat blakus. Viņš kliedz: ”Ļuda, maita! Atdod pudeli, kuce!” Pati Ļuda ir pansionātā, viņa ir pateikusies Dievam, ka viņa ir laimīga, jo beidzot ir tīrībā, kārtībā, ir paēdusi. Bet tā smaka aizvien te nepāriet! Ir tikpat nežēlīga. Viņam [neredzīgajam kaimiņam] ir elpas trūkums, sirds aritmija. Viņš ir nodzēries baltajām pelītēm. Dienas laikā viņu nedzird, sajūta, ka miris tur augšā. Savukārt naktī sākas dižā staigāšana, kaut ko gāž, kaut kas krīt! Kad izsaucām ugunsdzēsējus, viņi atkal kāpa caur balkonu tā kā Holivudā. Viens no viņiem, puika, nonāca zemē un bija balts kā ķisenis! Tā tenterēja ārā no dzīvokļa, likās, ka noģībs no tās smakas!

Neredzīgais Pēteris ilgojas pēc sievas, bet no pansionāta atsakās

Dienā, kad Vārvē viesojas ”Bez Tabu”, neredzīgais Pēteris, izrādās, nav ieslēdzies dzīvoklī. Žurnālisti viņu vēlāk satiek nākam no autobusa pieturas. Vīrietis stāsta, ka bijis darīšanās Ventspilī. Lai gan neko neredz, pat ar spieķa palīdzību jau iestaigātus ceļus spējot noiet.

Pēteris
neredzīgs vīrietis, skumst pēc sievas

Es arī te mokos, bet negribu iet uz pansionātu! Es esmu brīvībā! Negribu uz pansionātu, joptvajmaķ! Kaimiņiene man palīdz ar sadzīvi. Iedodu viņai piecus eiro, viņa atnāk, izdara visu, ko vajag: izmazgā drēbes, pagatavo ēst, izvāra zupu, sasmērē maizes.

Pēteris žurnālistiem demonstrē savu dzīvokli, kurā, lai smirdoņa aizvien ir ļoti spēcīga, tomēr telpas ir krietni tīrākas, tomēr tajās būtu nepieciešama labāka uzkopšana. Pēteris stāsta, ka nevēlas sadarboties sociālajiem darbiniekiem, tāpēc ļauj palīdzēt tikai vienai kaimiņienei, kurai uzticējis mitekļa atslēgas.

Pēteris nenoliedz, ka alkohola lietošana iet pie sirds, tomēr neuzskata, ka dzērumā kādam traucētu. Uz grīdas vietām redzami izsmēķi. Iedzīvotāji jau sen baidās, ka neredzīgais kaimiņš smēķējot var izraisīt ugunsgrēku.

Pēteris stāsta, ka ļoti ilgojas pēc pansionātā nogādātās sievas. Abi katru vakaru sazvanoties, bet vēlētos arī satikties.

Pēteris
neredzīgs vīrietis, skumst pēc sievas

Ilgojos pēc sievas. Katru vakaru sazvanāmies. Stāsta, ka tagad viņai ir krietni labāk. Apkalpojot kā nākas. Gribētu aizbraukt pie viņas, bet nav neviena, kas aizved. Sociālie darbinieki arī neved, nepiedāvā aizvest.

Tāpat vīrietis stāsta, ka radinieki īpaši arī par viņa dzīvi neinteresējoties.

Ventspils novada sociālā dienesta vadītāja dienesta direktore Inta Rudbaha teic, ka labprāt piedāvās Pēterim braucienu ciemos pie dzīvesbiedres. Rudbaha cer, ka arī Pēterim pansionāts iepatiksies.

”Lielākā problēma jau ir tā, ka viņš ir “apbižots” uz sociālajiem darbiniekiem un nelaiž sev klāt. Darbinieki kaimiņiem iedevuši savu kontaktinformāciju. Kaimiņi un Pētera uzticības persona zina, ka problēmu gadījumā var ziņot arī sociālajam dienestam. Tad mēs pieslēgsimies un sniegsim nepieciešamo atbalstu,” – tā sociālā dienesta vadītāja Rudbaha.