Alberts Dinters

Autors: Alberts Dinters

Bez Tabu raidījuma žurnālists ar specializāciju kriminālstāstu šķetināšanā. Īpaši ass un nesaudzīgs aizstāvot vides tīrību un dabas saudzēšanu.

14 komentāri

Komunistu vadītie padomijas laiki, pat pēc tik ilgiem neatkarības gadiem, Latvijā ir atstājuši pamatīgas sekas. Kaut vai piesārņotās vietas, kuras mūsu zemē ir pietiekami daudz. Inčukalna gudrons, Rumbula un citas. Nupat savu ”uzvaras” gājienu iespējams ir sācis naftas produktu piesārņojums pie Daugavas, kurš, ja nonāks likteņupē, beigsies ar dabas katastrofu.

Reti kuram Latvijas iedzīvotājam, ja vien viņš nav no Aizkraukles, prātā varētu ienākt, ka zeltīto lapu koku vieta, kura atrodas pie paša Pļaviņu HES, sevī slēpj dabai nāvējošas briesmas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

No malas lūkojot manām, ka starp rudenīgajiem kokiem ir paslēpušās vairākas, pamestas un izdemolētas ēkas, paliels baseins, kurš piepildījies ar lietus ūdeni. Nezinātājs pat nenojautīs, ka savulaik te pazemē izplūdušas aptuveni 75 tonnas naftas produktu.

”Padumjijas” (padomijas) mantojums.

Te kādreiz atradās dzelzsbetona rūpnīca, kurā ražoja materiālus hidroelektrostacijas būvniecībai. Pirms astoņpadsmit gadiem, kad teritorija nonāk pašvaldības īpašumā te veic izpēti kurā secina, ka teritorija ir bīstami piesārņota.

Salīdzinājumam – vismazākajai uz dzelzceļa izmantojamajai cisternai, ar kādu pārvadā naftas produktus, ietilpība ir 60 tonnas. Tātad, nedaudz vairāk par vienu cisternu. Jau tolaik, astoņdesmito gadu beigās, pētījumā prognozēts, ka naftas produkti var vai nu iekapsulēties, vai arī tie Daugavā ieplūdīs pēc 25 gadiem. Nupat Pļaviņu HES atslodzes galerijas apsekošanas laikā pamanīti mazuta pleķi kas liecina par to, ka piesārņojums ir sasniedzis spēkstaciju.

Māris Kuņickis
Latvenergo ražošanas daļas vadītājs

Mēs paņēmām naftas produktu paraugus gan no piesārņojuma vietas, gan rūpnīcas teritorijas. Rezultāti apliecina, ka lai arī ar nelielām izmaiņām sastāvā, jo naftas produkts sūcies cauri pazemes slāņiem, tas ir viens un tas pats.

Pēc piesārņojuma atklāšanas mēs momentā par to informējām gan Aizkraukles pašvaldību, jo tā ir pagasta zeme, gan Valsts vides dienestu.

Naudas nav un nebūs.

Pašvaldībā Bez Tabu no Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos Eināra Zēberga uzzina, ka līdz šai baltai dienai teritorija uzmanīta. Izveidoti vairāki monitoringa urbumi, kuros lūkots, vai neparādīsies naftas piesārņojums. Nekas nav manīts.

”Iespējams ir mainījusies gruntsūdeņu plūsma, tā ir nobīdījusies citā virzienā, vai arī tas ir mainījis atrašanās dziļumu. Kontrolurbumi bija konkrētā dziļumā. Tas kas ir parādījies HES, ir no viņu drenāžas urbumiem.”

Pašvaldība jau no 1998.gada ir prasījusi valsts finansējumu, lai teritoriju sakoptu un likvidētu piesārņojumu, bet vienmēr saņēmuši atbildi – naudas nav. 2000.gadā aprēķināts, ka darbu izmaksas varētu būt aptuveni 6 miljoni latu.

Viss vides sargu rokās.

Šobrīd tiek gaidīts priekšlikums vai darbu plāns, kura izstrādē piedalīsies gan elektrības ražotāji, gan pagasts, gan vides sargi.

Jevgēnijs Sobko
VVD Madonas reģionālās pārvaldes vadītājs

Šobrīd ir skaidrs tikai tas, ka steidzami jāizstrādā plāns, ko darīt tālāk. Kā veicama sanācija un cik tas izmaksās.

Vides dienestā dzirdam, ka līdz jaunajam gadam darbu plānam ir jābūt gatavam. No kurienes šoreiz ņems finansējumu, jo tas būs jāatrod, nav skaidrs. Skaidrs ir tikai tas, ka kārtējo reizi sanāk cīņa nevis ar cēloni, bet ar sekām, jo vides aizsardzības joma jau daudzus gadus Latvijā ir atstāta nabadzīga pabērna lomā.

TOP komentāri

  • Janis Rieksting
  • Janis Jersovs
    +6 +6 0

    Janis Jersovs

    Tas nav padotības bet gan korumpēto Latvijas politiķu radīts apdraudējums, jo par to bija zināms jau sen, bet Latvijas Republika izlikās neko neredzam.
  • Enrigue Enrigue Duglass

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Elegants glamūrs un stilīgs roks! Kā “X Faktora” talanti Edgars Kreilis un Aivo Oskis veidoja savu skatuves tēlu?

Elegants glamūrs un stilīgs roks! Kā "X Faktora" talanti Edgars Kreilis un Aivo Oskis veidoja savu skatuves tēlu?

Pasaules slavenajā mūzikas šovā “X Faktors” sevi spilgti pieteikuši vairums Latvijas dziedošo talantu. Kāpt uz skatuves, visnotaļ, palīdz ne vien draugu un ģimenes atbalsts, bet arī drosme un pārliecība – šajā jautājumā dziedātājiem atbalstu sniedz iepirkšanās centrs “Domina Shopping”, kā arī stiliste un modes dizainere Indra Salceviča.

Lasi vēl