Cūcības kalngals! Populārs Rīgas restorāns ilgstoši izlej kanalizācijas saturu privātmāju priekšā

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

12 komentāri

“Bez Tabu” pieķer populāra Rīgas restorāna darboņus nopludinām iestādes kanalizācijas saturu svešā īpašumā. Kā stāsta un ar foto un video fiksācijām apliecina restorāna bijušais darbinieks, piesārņošana notiek ilgstoši.

Kanalizācijas notekūdeņi tiek novadīti pļavā, kur pavisam netālu ir Stopiņu novada privātmājas. Eksperts stāsta, ka šāds piesārņojums nonāk gruntsūdeņos un piesārņo dzeramo ūdeni apkārtnē dzīvojošajiem.

Restorāna ”Mapuche” (Rīga, Lubānas iela 152) priekšnieks un darbinieki priekšnieka uzdevumā ilgstoši nopludina kanalizācijas saturu kaimiņu īpašumā, apkārtējā vidē, ziņo iestādes bijušais darbinieks, kurš vēlas palikt anonīms.

”Tur ir diezgan katastrofāla situācija! Restorānam ir vietējā kanalizācija, akas. Kā jau restorānā, daudz apmeklētāju, virtuvē strādā, līdz ar to ūdens un tualete tiek lietota daudz. Katru dienu aka ir pilnīgi pilna.

Viņš [priekšnieks] izdomājis gudri: ielicis iekšā sūkni, caur zemi izlaista caurule. Tā ir ierakta un iziet kaimiņa teritorijā, un tur tiek izsūknēta visa kanalizācija.

Tas notiek katru dienu no rīta. Grūti pateikt, cik daudz. Pieļauju, ka kādi pieci kubikmetri, varbūt četri. Tas viss nonāk teritorijā blakus. Katru dienu. Tā kā iestādei nav pieslēguma centrālajai pilsētas kanalizācijai, būtu visu laiku jāsauc asenizators, bet viņš uz to taupa. Pelna no apmeklētājiem, bet ieguldīt negrib,” stāsta bijušais restorāna ”Mapuche” darbinieks.

Strauja, strauja zampa tecēj’

“Bez Tabu” ierodas īpašumā, kas atrodas kaimiņos restorānam. Tā ir pļava, kur, tuvojoties restorāna teritorijas žogam, jūt aizvien spēcīgāku smirdoņu.

Žurnālisti pamana arī cauruli, kura ierakta zem zemes un tās gals ”iznāk” virs zemes. Dienā, kad “Bez Tabu” viesojas pļavā, caur to gan kanalizācija netiek novadīta, jo caurule, visdrīzāk, aizsalusi, tomēr smaka apkārtnē ir jūtama.

Par to, ka caurule iepriekš izmantota, liecina nesēdusies zemes virskārta vairāku kvadrātmetru platībā.

10 metrus tālāk cauri žogam izvilkta zaļa caurule, caur kuru kaimiņu īpašumā, pļavā, novada notekūdeņus no restorāna kanalizācijas akas. Pavisam netālu, pļavas otrā galā, ir Dreiliņu privātmājas, kuru iedzīvotāji, domājams, nebūtu apmierināti, ka blakus nopludina kanalizācijas saturu.

Saimnieka taisnošanās

“Bez Tabu” rosību otrpus restorāna teritorijas žogam novēro arī darbinieks, kurš pieaicina ”Mapuche” priekšnieku Mārtiņu Adukoni. Taujāts, vai notekūdeņu novadīšana, viņaprāt, nekaitē apkārtējai videi, viņš atbild, sakot, ka, ”protams, nedaudz smird”.

Sākotnēji restorāna saimnieks gan kūtri komentē vides piesārņošanu, bet interesējas, kurš bijušais darbinieks ziņojis par notiekošo.

”Darbinieki, kurus atlaiž, mēģina sūdus man taisīt,” piebilst M. Adukonis.

Vaicāts, vai, novadot notekūdeņus apkārtējā vidē, saimnieks pats netaisa sūdus, turklāt burtiskā nozīmē, viņš manāmi satraucas.

Žurnālists: Tas nav tīrs ūdens. Vai jūs tādu ”tīru” ūdeni gribētu dzert?

”Mapuche” saimnieks: Varbūt arī nē!

Žurnālists: Jums tas ir jādara nevis šādā veidā, bet gan normālā veidā.

”Mapuche” saimnieks: Mēs arī darām normālā veidā.

Žurnālists: Nedarāt jūs normālā veidā. Es taču redzu, ko jūs darāt.

”Mapuche” saimnieks: Es nevienu brīdi neesmu teicis, ka tas ir smuki. Tā ir bezizeja.

Žurnālists: Cik ilgā laika periodā bezizeja? Mums saka, ka tas notiek regulāri. Jūs varbūt varējāt kaut kā risināt to bezizeju.

”Mapuche” saimnieks: Mēs jau risinām. Mums ir projekts jaunam izklaides laukam. Tas būs. Te viss tiks izrakts, pārrakts, būs jauns noplūdes lauks.

Žurnālists: Cik jūs ilgi šeit darbojaties?

”Mapuche” saimnieks: Mūsu SIA īrē šeit piecus gadus, bet reāli strādājam gadu.

Restorāna teritorijā ir trīs kanalizācijas akas. Pirmajās divās ir cietais saturs, pēdējā, trešajā – šķidrais, kas izfiltrēts no iepriekšējā satura.

Tajā ir gan tualetes, gan virtuves šķidrums, piemēram, ar tīrīšanas līdzekļu piejaukumu. Trešās akas saturs arī ir tas, kas tiek novadīts kaimiņa teritorijā.

Teritorija aiz žoga, kurā konkrētajā dienā novada notekūdeņus, ir Stopiņu novadā, savukārt iestādes teritorija, kur atrodas akas, ir Rīgas ietvaros.

Tāpat Rīgas ietvaros ir arī teritorija, kur no zemes izlien caurule, kura gan konkrētajā dienā netiek izmantota.

Iesaistās divas pašvaldības

“Bez Tabu” piesaista gan Rīgas, gan Stopiņu novada pašvaldības policistus, kuri fiksē pārkāpumus.

”Šāda rīcība nav pieļaujama! Tas ir administratīvs pārkāpums. Saskatāmi pat vairāki administratīvie pārkāpumi. Runa ir par piesārņojumu kā tādu, tiek piesārņota grunts.

Tālāk ir arī iespējami pārkāpumi, kuri ir būvvaldes kompetencē [saistībā ar, visdrīzāk, nelikumīgo izvadu no kanalizācijas akas zem zemes],” teic Stopiņu novada pašvaldības policijas priekšnieks Ainārs Bērcis.

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis informē, ka kārtībsargi vērsīsies būvvaldē ar lūgumu pārbaudīt notekūdeņu izvadu, kas ierakts zemē.

”Ir uzsākta pārbaude, kuras ietvaros izskatīsim, vai ir pamats uzsākt lietvedību par dabas piesārņošanu vai nelikumīgu būvniecību. Viss ir piefiksēts.

Tālākais darbs ir precīzi izvērtēt, kādu pantu ietvaros ir pārkāpumi,” skaidro Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis T. Sadovskis, mierinot, ka fakts, ka pārkāpums izdarīts divās pašvaldībās, neradīs problēmas, jo iestādes savā starpā sadarbojas.

Lai gan pļava, kurā “Bez Tabu” konstatē notekūdeņu nopludināšanu, atrodas Stopiņu novada teritorijā, tā pašvaldībai nepieder.

Stopiņu novada galvenais kārtībsargs A. Bērcis stāsta, ka par piesārņošanu informēts zemes īpašnieks, kuram būs jāizlemj, vai vēlas, lai restorāna darboņi tiktu sodīti.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko uzskata, ka, ja pieslēgšanās centrālajai kanalizācijas sistēmai restorāna darboņiem izmaksā pārāk dārgi, ir citi moderni risinājumi notekūdeņu apsaimniekošanai, kuri, pēc viņas teiktā, lai gan sākotnēji prasa ieguldījumus, tomēr ilgtermiņā būs izdevīgi.

”Protams, tas ir nozīmīgs piesārņojums. Īpaši, ja vidē, gruntī nokļūst notekūdeņi, kas ir ne tikai no sadzīves un fekālijām, bet arī trauku mazgāšanas līdzekļi, dažāda ķīmija.

Jārēķinās ar to, ka visi šie notekūdeņi tālāk nokļūst gruntsūdeņos. Savukārt gruntsūdeņi var piesārņot plašu teritoriju,” viedokli pauž Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko.

Tāpat I. Mutjanko stāsta, ka līdz šim lokālo kanalizācijas sistēmu lietošanu neviens īsti nav uzraudzījis, viss ir pašplūsmā. Dienesti reaģē un soda vien pēc sūdzībām.

Tomēr Eiropas Savienība vides saudzēšanas vārdā uzlikusi par pienākumu līdz 2021. gadam visām pašvaldībām izveidot saistošos noteikumus par lokālo kanalizāciju uzraudzību.

Privātmājas, šādas ēstuves un citi objekti būs iekļauti datubāzē un būs pakļauti kontrolei.

”Atbilstoši saistošajiem noteikumiem tiks ieviesti tādi parametri kā minimālais asenizācijas pakalpojums. Respektīvi, katram objektam būs noteikts minimālais iztīrīšanas reižu skaits. Tālāk pašvaldības kontrolēs, vai šis skaits tiek ievērots,” informē I. Mutjanko.

Rīgas pašvaldības uzņēmuma ”Rīgas ūdens” pārstāvis Artūrs Mucenieks teic, ka notekūdeņu novadīšana apkārtējā vidē ir rupjš pārkāpums, par kuru būtu jāsaņem bargs sods.

Viņš skaidro, ka konkrētā objekta pieslēgšana centrālajai kanalizācijas sistēmai izmaksātu ļoti dārgi, uz ko, visdrīzāk, restorāna saimnieki arī neparakstītos.

Tomēr norāda, ka notekūdeņi jāapsaimnieko pienācīgi, nevis izlejot dabā. A. Mucenieks arī teic, ka ir dažādi notekūdeņu apsaimniekošanas veidi, katram pašam jāizvēlas labākais.

Foto