Brīdina par krāpniecību, no konta pazūd naudas summa, kas it kā ieturēta par “Apple” pakalpojumiem!

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

7 komentāri

“Bez Tabu” skatītāja ziņo, ka kļuvusi par kiberzādzības upuri, turklāt tas noticis laikā, kad viņa gulējusi. No rīta pamodusies un ievērojusi, ka saņemtas divas īsziņas no bankas. “Vispirms es ievēroju paziņojumu no “Swedbank”, tur bija 110 eiro “atvilkti” un maksājuma mērķī “apple.com”, tā bija pirmā ziņa, un otrā bija no “Swedbank” par konta bloķēšanu,” stāsta “Bez Tabu” skatītāja.

“Swedbank” īsziņā brīdina klienti, ka ar viņas kontu veikti aizdomīgi darījumi, un, rūpējoties par drošību, kartes darbība ir apturēta. Sieviete tiek pie jaunas maksājumu kartes, taču norāda, ka noteikti nav iepirkusies “Apple” internetveikalā, turklāt summa (109,99 eiro) šķiet pārāk liela, lai kāds nejauši vai slepeni būtu lejupielādējis lietotnes mobilajā telefonā.

“Bez Tabu” skatītāja

Kā tas vispār fiziski iespējams, ka kāds tiek manā kontā un bez manas ziņas veic kādu pārskaitījumu. Kā to vispār var dabūt gatavu?

“Swedbank” pārstāvis  Jānis Krops apstiprina klientes aizdomas, tā tik tiešām bijusi krāpšana, tāpēc arī karte bloķēta. “Iepriekš ir bijuši veikti kaut kādi darījumi, kas šīs kartes datus ir nodevuši krāpnieku rokās, tie ir dažādi Ķīnā vai tālās zemēs reģistrēti internetveikali, kur piedāvā dažādus pakalpojumus par ļoti zemām cenām, šāds veikals iegūst jūsu karšu datus un mēģina iegūt naudu no šīs kartes,” skaidro Jānis Krops.

Parasti krāpnieki veic testa maksājumu, rezervējot niecīgu naudas summu, lai pārbaudītu, vai karte nostrādā un vēlāk tiek rezervēta jau lielāka naudas summa, piemēram, 49,99 eiro vai 109,99 eiro. Ar tehnoloģiju gigantu “Apple” gan zādzībai nav nekādas saistības, jo nereti krāpnieki apzināti izvēlas atpazīstama uzņēmuma vārdu.

Jānis Krops
“Swedbank” mediju attiecību vadītājs

Krāpnieku platformas nestrādā tikai uz vienu cilvēku, vienu karti vai vienu banku. Tāpēc arī monitoringa un karšu krāpšanas novēršanas daļas eksperti, kas mēģina apturēt krāpniekus, cenšas arī proaktīvi slēgt kartes, jo banka redz, ka kāds karti mēģina izmantot kaut kādiem darījumiem.

Klientiem ieteicams sekot līdzi konta izrakstam un neskaidrību gadījumā sazināties ar banku. Tāpat arī Drošāka interneta centra vadītāja iesaka būt uzmanīgiem, iepērkoties internetā un reģistrējot kredītkarti. “Pirms mēs kādā internetveikalā ievadām kredītkartes informāciju, jānoskaidro viss, ko vien var noskaidrot par konkrēto internetveikalu, tāpat arī jāseko līdzi bankas kontam, vai pēkšņi neparādās kaut kādi mistiski darījumi,” iesaka Maija Katkovska, Drošāka interneta centra vadītāja.