Basketbola spēlē neielaiž līdzjutēju ar Sēlijas karogu. Vai rīkotāji diskriminē lokālpatriotus?

Alberts Dinters

Autors: Alberts Dinters

Bez Tabu raidījuma žurnālists ar specializāciju kriminālstāstu šķetināšanā. Īpaši ass un nesaudzīgs, aizstāvot vides tīrību un dabas saudzēšanu.

12 komentāri

Pauls Stradiņš, Aleksandrs Grīns, Jānis Jaunsudrabiņš, Jānis Pliekšāns – Rainis, Ārija Elksne, Jānis Akuraters, Arvīds Žilinskis un vēl daudzu Latvijas dižgaru vārdi ir saistīti ar Sēliju, jo no turienes nākuši. Arī mūsdienās ir jaunieši, kuri ar lepnumu nes tās puses vārdu, bet viņu sarūgtina pasākuma rīkotāju un apsargu rīcība.

Basketbola spēli starp Latvijas un Zviedrijas valstsvienībām apmeklēt dodas puisis, kuram uz pasākumu līdzi ir izgatavots Sēlijas novada karogs. To pamanījuši, apsargi liek karogu atritināt, apskata un paziņo, ka ar to puisis arēnā ielaists netiks.

”Jautāju, vai viņš zina, kas šis ir par karogu? Kāpēc aizliedz ar to iet atbalstīt Latvijas izlasi? Atbilde bija noraidoša: “Man ir vienalga, iekšā tu ar to netiksi.”

Tika pieaicināts kolēģis Juris Š., kuram jautāju, kāpēc netieku ielaists arēnā ar Sēlijas karogu? Apsarga Jura Š. atbilde: “Es esmu sēlis, šis nav Sēlijas karogs.”

To uztvēru kā aizvainojumu un diskrimināciju, jo esmu Sēlijas un Latvijas patriots, un joprojām netika paskaidrots iemesls.”

Kārtības uzraugi neklausās skaidrojumos bet paziņo, vai nu tu karogu atstāj laukā, vai arī iekšā netiksi. Tas šķiet dīvaini, jo uz līdzi atnestā priekšmeta nav nekā provocējoša. Sarunā ar basketbola spēles rīkotājiem noskaidrojam, ka lēmums par to, ka spēlē varēs ienest tikai Latvijas vai Zviedrijas valstu karogus, pieņemts īsi pirms pasākuma, vienojoties ar apsargiem. Tas esot nelāgs misēklis.

”Patiesībā šis atgadījums ir aktualizējis svarīgu tematu. Mēs ņemsim to vērā, un pat aicinām līdzjutējus izrādīt savu lokālpatriotismu. Izlasē ir spēlētāji no visas Latvijas, un es domāju, ka viņiem tas būtu patīkami.”

Apsargiem, ja katrs nāktu ar savas pilsētas vai novada karogu, sākotnēji bez špikera neiztikt. Katrai Latvijas pilsētai ir savs karogs, ar novadiem gan švakāk. No 110 novadiem savi apstiprinātie karogi ir 77. Kā izrādās, padziļināti šo tēmu, kā senatnē radušies novadu karogi, neviens nav pētījis.

Šis sarkani balti zaļais karogs ir Sēļu asociācijas karogs, jo Sēlijas novada kā tāda nav. To apstiprināja 2000. gadā. Paši sēļi karogu iesvētīja gadu iepriekš kā Sēļu novada karogu.

19. gadsimtā Latvijā uzplaukst lokālpatriotisms. Franču revolūcijas iespaidā daudzi reģioni sāk lietot trīs krāsu karogus. Tie gan nav oficiāli apstiprināti, tie vairāk simbolizē patriotismu.

1895. gada liecībās ir redzams, ka ar saviem triju krāsu karogiem lepojas Vidzeme un Kurzeme. Tie parādās dažādos pasākumos uz noformējumiem. Novadu krāsas redzamas studentu korporāciju ģerboņos.

”Piemēram, korporācija “Selonija”, kura nodibinās 1880. gadā. To dibina vairāki Sēlijas iedzīvotāji. Viņi noteica, kādas krāsas būs redzamas korporācijas ģerbonī. Tamdēļ tajā ir Sēlijas karoga krāsas.”

Jācer, ka atgadījums tiešām bija tikai pārpratums un turpmāk Latvijas sporta izlašu spēļu laikā tiks ļauts tos atbalstīt, izmantojot Latvijas novadu, pilsētu karogus.

12 komentāri