“Baigā smirdoņa! No rītiem pilnīgi rauj augšā!” Iedzīvotāji Jaundundagā pamesti neizturamas smakas varā

Pievienot komentāru

Jaundundagā smird. Tik īsi un skarbi esošo situāciju apraksta 1905. gada ielas iedzīvotāji. Un visas smakojošās nelaimes cēlonis atrodas turpat līdzās. Kad uzpūš vējiņš, smird pamatīgi.

“Mēs te priecājamies – Dundagas, Jaundundagas iedzīvotāji, ka tiek ierakts zemē vesels miljons Eiropas nauda. Un visi kungi ir priecīgi, un mums visiem ir jācieš tāda smirdoņa. Uztaisa attīrīšanu, kura vispār praktiski nekad nav darbojusies un nedarbosies,” stāsta Guntis Grīvans, kurš uz Jaundundagu pārvācies pirms pieciem gadiem.

Vietējā pašvaldība vēl pirms desmit gadiem pagrābj saujiņu no sava budžeta un arī no Eiropas Savienības maciņa, lai pagastā ar aptuveni trīsarpus tūkstošiem iedzīvotāju ieviestu notekūdeņu attīrīšanu. Tomēr Jaundundagā atvērtā tipa iekārta tieši šogad kļūst par ļoti lielu traucēkli.

“Visi sūdi pa taisno iet prom uz Dundagu, Pāces upē tiek ielaisti iekšā. [..] Izskatās kā melna “peca”, un baigā smirdoņa, it sevišķi no rītiem – pilnīgi iziet ārā un rauj augšā,” turpina Guntis.

“Man pat atbrauca kursa biedri ciemos, un viņi saka: “Kas te ir – brauc pie tevis, te taču visas malas smird!”. Es saku: “Paskaties, mums ir smirdupīte uztaisīta. Skaisti!”,” atminas Vija, kura dzīvo aptuveni 100 metru attālumā no attīrīšanas iekārtām.

Šobrīd vienīgais glābiņš un palīgs esot māte daba – kad uzpūš vējš, smakas asums samazinās, taču karstās bezvēja vasaras dienās apstākļi esot vienkārši drausmīgi. No iekārtām gan ik pa laikam paņem paraugus analīzēm, taču Guntis to uzskata par bezjēdzīgu procesu. “Un pirms braukšanas vides dienesta pārstāvis zvana uz Dundagas pagastu. Trīs dienas iepriekš zvana. Un tad te skraida vietējie, kas ir sūdbrigāde, kā mēs viņus saucam. Tad viņi sūc šeit visu ārā, vai nu no centrālās attīrīšanas iekārtas, vai no Dundagas dīķa ved iekšā svaigu ūdeni. Un tad tas viss ūdens ir melns, jau nākamajā dienā viss ir melns.”

Iekārtas gala produkts jeb attīrītais ūdens aizplūst pa caurulēm un grāvjiem līdz pat upītei pie tā dēvētā svētavota.

Dundagas un citos Kurzemes novados vides lietas pārrauga Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde.

“Inspektors ir konstatējis, ka šī gada otrajā pusgadā nav nodrošināta pietiekama suspendēto vielu attīrīšana, pieļaujot otrreizējo piesārņošanos. Un tieši tāpēc ir pārbaudes laikā dokumentos ir uzlikts par pienākumu attīrīšanas iekārtu operatoram pastiprināti veikt iekārtu tīrīšanu, nodrošinot to, lai attīrītie notekūdeņi vidē tiktu novadīti ar tādām koncentrācijām, kā to prasa normatīvie akti,” situāciju skaidro pārvaldes direktora vietniece un Kontroles daļas vadītāja Anna Adamsone.

Sūdzība saņemta arī Dundagas novada pašvaldībā, un tās izpilddirektore Janita Vanda Valtere personīgi devusies uz smakas izcelsmes vietu. “Nu, vienu reizi es tā nedaudz jutu, bet tikai tad, kad es esmu pārāk tuvu. Tiešām, ja pagriežas kaut kāds vējš – asāks un stiprāks, tad var just, bet es nevaru simtprocentīgi apgalvot, jo es tur nedzīvoju.”

Izpilddirektore arī uzsver, ka iespējamos risinājumus varētu izvērtēt par iekārtām atbildīgie darbinieki no pašvaldības uzņēmuma SIA “Ziemeļkurzeme”. Diemžēl tās valdes loceklis tieši Bez Tabu ierašanās brīdī atrodas atvaļinājuma pirmajā dienā.

Ievadīts grāvī, viennozīmīgi, tiek attīrīts ūdens no attīrīšanas iekārtām, jo mums tikko bija arī Valsts vides dienesta pārbaude, un tajā ir arī pateikts, ka nekas nav pārkāpts un viss ir normas robežās.

6. augustā veiktajā pārbaudē gan atklājās, ka tomēr ir novirzes no normas.

6. augusta? Tad man jāpārliecinās, jā, tad man jāpārliecinās nedaudz.

“Kad šobrīd ir saņemta informācija, mēs to izvērtēsim un lemsim, kā rīkoties, varbūt veiksim atkārtotu pāraudi,” piebilst VVD pārstāve.

Vienīgais, ko pašvaldības izpilddirektore tuvākajā laikā gan ir gatava noorganizēt, pie attīrīšanas iekārtām izaugušo nātru nopļaušanu.