Atkritumi, izbraukā kāpas, pludmali: tūristu anarhija mierīgajā lībiešu ciemā Sīkragā! Vietējie pieprasa kārtību

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

Pievienot komentāru

Redzētais un piedzīvotais aizvadītajā tūrisma sezonā ļoti nokaitinājis Dundagas novada Sīkraga ciema iedzīvotājus un tos, kuriem šajā lībiešu ciemā pieder īpašumi. Covid-19 krīzes apstākļos, kad Latvijas iedzīvotāji un arī atpūtnieki no tuvējām kaimiņvalstīm krietni lielākā pulkā “šturmēja” Baltijas jūras pludmales, līdz šim rimtā ciema ikdiena tika pamatīgi satricināta ar transportlīdzekļu straumēm, atpūtnieku uzdzīvi piejūras stāvlaukumā un jūras krastā. Neatļauta telšu celšana, ugunskuru un grilu kurināšana, kāpu izbraukšana, dažs pat nekautrējās aizstūrēt līdz pašai jūrai – raugoties uz šo visu, vietējie pret pašu gribu jutušies kā festivālā, kurā valda anarhija.

Pirms 10 gadiem, kad Slīteres Nacionālā parka administrācija grasījās izveidot automašīnu stāvlaukumu klusajā lībiešu ciemā Sīkragā, Dundagas novadā, vietējie iedzīvotāji un tiem, kuriem lībiešu liedagā pieder īpašumi protestēja pret šo ieceri. Jau tad vietējie bažījās, ka rimtā, skaistā apkaime līdz ar stāvlaukuma izveidi kāpu aizsargjoslā varētu kā magnēts pievilkt tūristu straumes. Tolaik iebildumus neuzklausīja, bezmaksas stāvlaukumu izveidoja.

Aicina atpūtniekus ar stāvlaukumu, bet gādāt par kārtību aizmirst

Jo īpaši šogad, kad Covid-19 pandēmijas dēļ daudzu valstu robežas ir slēgtas, un Latvijas iedzīvotāji, kā arī tūristi no kaimiņvalstīm apceļo tuvākas vietas, tai skaitā Baltijas jūras krastu, rāmais Sīkraga ciems siltajos mēnešos pārtapa par sava veida festivāla vietu. Sīkradznieki “Bez Tabu” komandai uzrādīja foto un video liecības, kurās iemūžinātas netīkamas ainas. Uz vienīgā šaurā piebraucamā ceļa gar viensētām ripojošas transportlīdzekļu, tai skaitā lielu treileru, straumes, piecūkots mežs un pludmale, kāpu un pludmales izbraukšana ar automašīnām (dažs pat pamanījies iebraukt līdz teju līdz jūrai), telšu un lielu nojumju celšana, grilu un ugunskuru kuršana neatļautās vietās – to visu pieredzējis lībiešu liedags.

Atis Treimanis
pieder īpašums Sīkraga ciemā

Satiksme ir ļoti intensīva. Izveidotais stāvlaukums neatbilst ciema kapacitātei un mērogam. Līdz ar to tas rada problēmas. Vietējie, pastāvīgie iedzīvotāji, kā arī tie, kuriem Sīkragā ir īpašumi novērojam satiksmi, burzmu. Redzam atpūtnieku interpretāciju par atpūtu. Stāvlaukuma autoru rīcība, izveidojot šo placi, ir absurda. Viņi nespēj to vietu apsaimniekot, kontrolēt notiekošo gan laukumā, gan pludmalē. Slīteres Nacionālajam parkam, droši vien, pietrūkst kapacitātes kārtības nodrošināšanai. Uztaisīja laukumu un atstāja visu pašplūsmā. Tas viss, kas tur notiek kāpu zonā, vairumā gadījumu ir aizliegts. pats stāvlaukums kāpu zonā – tas vien ir absurds. Runājot par satiksmi, jāatzīmē arī braukšanas kultūra. Ciems mazs, ceļš šaurs. Es vairs nejūtos droši ļaut bērnam pastaigāties vienatnē, skriet pie kaimiņu bērniem.

“Bez Tabu”, viesojoties Sīkragā, piejūras stāvlaukumā nemanīja nevienu atkritumu konteineru. Tur izvietota neliela norāde latviešu valodā ar lūgumu “ko atnesi, to aiznes”. Vienā stāvlaukuma galā izvietota “sausā” tualete. Laikam kļūstot vēsākam, tūristu Sīkragā ir krietni mazāk nekā siltajos mēnešos, bet nu jau apkaimē sāk ierasties makšķernieki, kuri cer noķert butes. Uzklausītie vietējie stāsta, ka arī makšķernieki mēdzot atstāt aiz sevis drazu.

Foto: Sīkraga iedzīvotāju foto

Sporta žurnālistam Dāvidam Ernštreitam Sīkragā ir vecāku mājas. Viņš uzsver, ka vietējie ir nevis neviesmīlīgi pret atpūtniekiem, bet uzstāj, ka tūristiem jāciena vietu, kur ierodas, savukārt Slīteres Nacionālā parka administrācijai jānodrošina atbilstoša infrastruktūra, ja reiz lībiešu liedagā aicina tūristu straumes.

Dāvids Ernštreits
pieprasa kārtību vecāku māju apkaimē

Negribas mest ar akmeni visiem. Ir ļoti daudz arī pieklājīgu cilvēku. Viņiem kaut kur un kaut kā pie jūras ir jānokļūst. Cita lieta – kā mēs viņus uzņemam. Ja netiek norādīts, ka braukt kāpās, liedagā nedrīkst, ka celt teltis liedagā nedrīkst, kas mums varbūt ir pašsaprotami, tad iebraucējam no Lietuvas, pat no Vācijas tas ne vienmēr ir skaidrs. Viņš iebrauc liedagā ar kemperi un taisa lielas acis, brīnoties, ka nedrīkst. Cilvēka dabā ir meklēt robežas. Arī tie, kuri brauc ciemos pie mums, pārbauda robežas, bet uzrakstu, brīdinājumu par aizliegto nav. Kāpu izbraukāšana, iebraukšana pludmalē un citas lietas – tas nav kaut kas izdomāts, tie ir reāli piemēri no novērotā. Piemēram, kemperis ar vācu numuriem. Vasarā vienuviet stāvlaukumā bijuši vairāki desmiti automašīnu, no kuriem lielākā daļa ir ar ārzemju numuriem. No tām visām aptuveni 10 automašīnas tur paliek uz ilgāku laiku. Izvelk veļas striķus, izliek gāzes balonu, izceļ grilu. Tā viņi tur dzīvo. It kā forša vieta, kur pavadīt atvaļinājumu. Turklāt par brīvu. Tomēr jūrmala, visa apkaime, tai skaitā meži, kļūst ievērojami piesārņotāki. par to ir jādomā. Skaidrs, ka nevaram aizliegt cilvēkiem braukt pie mums, tāds nav mērķis. Manuprāt, svarīgākais ir apzināties, kā noturēt šo vietu unikālu, tīru, rast kontroles mehānismu.

Slīteres Nacionālais parks, izveidojot stāvlaukumu, iecerēja virzīt atpūtnieku plūsmu vienuviet, lai tūristi pēc iespējas neatstātu spēkratus, kur pagadās un neizbradātu mežus un neatstātu cilvēka “pēdu” nekontrolēti. Tomēr arī stāvlaukuma apkaimē jāievieš kārtība, ar ko acīmredzami, iespējams, resursu trūkuma dēļ atbildīgie netiek galā, teic vietējie.

Dāvids Ernštreits
pieprasa kārtību vecāku māju apkaimē

Jārod kontroles mehānisms. Vienkāršākais veids būtu rīkot ikdienišķas pārbaudes, dabas kontrolieriem katru dienu jāveic maršruts, kurā jābūt vizītēm katrā piebraucamajā ceļā. Manuprāt, uz ieguvumu ieguldījums nebūtu tik liels. Jā, varbūt vajadzētu papildu darba rokas, bet tā alga cilvēkam, degviela, kas tērētos, iebraucot ar kvadraciklu sānceļos, kur kaut kas nelegāls notiek, atmaksātos, jo situācija uzreiz uzlabotos.

Foto: Sīkraga iedzīvotāju foto

Pašvaldībā Sīkraga bēdas svešas, Slīteres Nacionālā parka vadība domā, ko iesākt

Ar sūdzībām par notiekošo Sīkragā iedzīvotāji, tai skaitā Ernštreiti, vērsušies gan pašvaldībā, gan Slīteres nacionālā parka administrācijā.

“Bez Tabu” nesaskaņotā vizītē vērsās Dundagas novada domē, kur gan sastaptais pašvaldības izpilddirektora vietnieks  un Saimnieciskā dienesta vadītājs Andris Kojro atteicās no izvērsta viedokļa paušanas pašvaldības vārdā.

Andris Kojro
Dundagas novada pašvaldības pārstāvis

Nav man šajā lietā viedoklis. Es šo lietu nezinu. Tāpēc, ka tas ir Kolkas pagasta teritorijā. Novads ir viens, un piekrastes man ir svešas. Man nav pilnīgi nekāds viedoklis. Ne šāds, ne tāds. Tas, ziniet, kas ir atbildēts šobrīd.

Dundagas novada domnieks Kojro aicināja vērsties Slīteres Nacionālā parka administrācijā. Sazvanīta, Slīteres Nacionālā parka administrācijas vadītāja Dace Sāmīte atteicās stāties kameras priekšā, vēlāk nosūtīja skaidrojumu rakstveidā. Šo pašu skaidrojumu dabas draugi sūtījuši arī kā atbildi uz sūdzībām iedzīvotājiem.

Slīteres Nacionālā parka administrācijas skaidrojums

Covid-19 krīze radījusi pastiprinātu interesi par [Latvijas] dabas teritorijām, tostarp, Slīteres Nacionālo parku, un rada papildu slodzi gan kontroles, gan apsaimniekošanas jomā, kā arī norāda uz nepieciešamību rast jaunus risinājumus apmeklētāju plūsmas virzīšanai, [..] kā arī izvērtēt nepieciešamos papildierobežojumus esošo stāvvietu izmantošanā. Administrācija apkopo apmeklētāju uzskaiti, konstatēto pārkāpumu veidus [..], lai nākotnē kopsakarībā ar plānoto piekrastes ciemu attīstību plānotu publisko infrastruktūru. Dabas aizsardzības pārvalde nespēj nodrošināt ikdienas klātbūtni Sīkraga ciemā, tādēļ lūdzam būt pretimnākošiem un par pārkāpumiem darba dienās nekavējoties ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei, savukārt nakts laikā un brīvdienās Valsts policijai, lai tos būtu iespējams novērst vai pārtraukt.