“Atkal būs jāvelk “loterijas biļetes” – būs vai nebūs karstā ūdens!” Mārupē teju 200 dzīvokļu paliek bez apkures

Pievienot komentāru

Slēgtā pagalmā Mārupē, Lielajā ielā 37 un 39, atrodas divas daudzstāvu dzīvojamās mājas ar aptuveni 80 dzīvokļiem katrā. Avārijas situācijas dēļ iedzīvotāji paliek bez karstā ūdens un apkures. Izrādās, šādas problēmas Lielajā ielā nav retums.

“Pagājušonedēļ, pirmdien, tika saņemta ziņa, ka tiek atslēgts karstais ūdens. Pirmdienas vakarā ūdens vispār pazuda. Otrdienā tika noslēgta apkure. Tad visi kaimiņi kreatīvi piegāja tēmai mazgāties un trauku mazgāšana. Šobrīd darbi ir vienkārši apstājušies,” atklāj iedzīvotāja Liene.

Arī “Bez Tabu” ierašanās brīdī rosību nemanām. Apkārt mētājas lāpsta, ķerra, betona urbis un cauruļu atgriezumi, tostarp viens no avārijas iespējamajiem cēloņiem – pamatīgi izrūsējis caurules līkums.

Aktīvākie iedzīvotāji naski fiksē pagalmā notiekošo. Tostarp – sekas pēc 39. nama pagraba nopludināšanas. Izrādās, avārija notiek neilgi pēc apkures sezonas sākšanas. Tagad arī Lienes prātu pārņēmušas domas – būs šoziem pienācīga apkure vai ne. Bažām ir pamatots iemesls, jo iepriekš piedzīvotas regulāras avārijas abu namu katlumājā.

Liene Vilciņa

Liene Vilciņa
apbēdinātā iedzīvotāja

Piemēram, pagājušogad mums bija “loterijas biļetes” gandrīz vai jāvelk – vai šodien būs mums karstais ūdens, vai šodien mums būs vēss ūdens, vai šodien mums vispār būs tikai auksts ūdens.

Savukārt šogad iedzīvotāji saņēmuši īsziņas, ka avāriju likvidē un apkuri pieslēgs 22. oktobrī, taču jau todien nama apsaimniekotājs “Civinity” noliedz šādu solījumu. “Bez Tabu” nolemj Lienes klātbūtnē sazināties ar apsaimniekotāju, lai precizētu, kad tad avārijas seku likvidēšanas darbi tiks pabeigti.

“Civinity” uzziņu dienesta darbiniece

Diemžēl mums nav nekādas sīkākas informācijas vairāk par to. Tātad – attiecīgi šie remontdarbi vēl aizvien turpinās.

Bez Tabu: Bet, kad varētu kaut ko izdarīt līdz galam, kad varētu beigties tā situācija?

Nav tādas informācijas pagaidām. Viņi arī paši nevar… jau pagājušonedēļ viņi teica, ka nevar zināt, cik ilgi, cik precīzs laiks būs, kad tur nolīdzināsies, jo darbi tiešām ir apjomīgi. Tā rezultātā arī tas viss ilgst ļoti ilgu laiku.

Attālums no katlumājas līdz 39. namam nav liels, taču zem zemes slāņa situācija, protams, ir sarežģītāka. Problēmas konstatētas arī katlumājā. Par tām sūkstās 37. nama iedzīvotāju viens no pilnvarotajiem pārstāvjiem.

Jurģis
Lielās ielas 37 dzīvokļu īpašnieku pārstāvis

Aizkaļķoties caurules nevar vienā gadā vai pusgadā. Tas ir noticis gadiem. Tad nav neviens ne to konstatējis, ne skatījies. Protams, ka mums ir jārīkojas kā īpašniekiem, mums ir jāreaģē uz to. Mēs nevaram vienkārši ciest un gaidīt, kad tad beidzot tur pats no sevis saremontēsies.

Ja mēs redzam, ka katlu mājā stāv kaut kāds cilvēks, viņš nav ne ”Civinity” apģērbā, nekādā marķējumā un viņš nevar pateikt, no kā tad viņš tur ir ieradies, bet viņš tur ņem un kaut ko regulē. Tad mums rodas jautājums, galu galā, kam tāda bezatbildība ir vajadzīga. Tāpēc mēs arī aizslēdzām katlu māju, mums ir ierobežotam cilvēku lokam tikai piekļuve. Un mēs arī nepieļausim, ka kaut kādas trešās personas tur darās uz savu iniciatīvu.

”Civinity” gan noraida pārmetumus, uzskatot, ka iedzīvotāji, liedzot apsaimniekotājam iekļūt katlu mājā, traucē tiešo darba pienākumu veikšanai.

“Šo te dzīvokļu pilnvarotās personas nepiekrita februārī iesniegtajam cenu piedāvājumam gāzes katlumājas renovācijas darbiem. Tika atrastas alternatīvas no viņu puses. Attiecīgi – nomainītas slēdzenes ar viedokli, ka mēs vairs neesam tiesīgi apkalpot, ka viņi paši visu darīs. Bija ziemā signāli par to, ka tur ir problēma, jo šī te daļa, kur iet cauruļvadi, sniegs bija izkusis. Redzams bija, ka kaut kāda noplūde ir. Un tika runāts ar māju pilnvarotajiem, ka ir nepieciešams veikt pārbaudes, lai pirms nākamās apkures sezonas nebūtu problēmu, taču, ņemot vērā to, ka tika nomainītas atslēgas un viņi uzņēmās pilnībā savā pārvaldībā šo te sistēmu, mēs šo te jautājumu tālāk nevirzījām,” skaidro ”Civinity” reģionu vadītājs Gatis Roze.

Savukārt Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas (LNĪPA) valdes priekšsēdētājs Vitolds Peipiņš uzskata, ka “šeit nostrādā cilvēciskais faktors”.

s

Vitolds Peipiņš
LNĪPA valdes priekšsēdētājs

Ja mums ir tā katlumāja uz divām mājām kopīga, tad mums ir jārisina šie te jautājumi kopīgi. Nevar vienas mājas iedzīvotāji diktēt noteikumus otras mājas iedzīvotājiem. Tā ir konflikta situācija, kur agri vai vēlu kaut kādā veidā ir jārisina. Jāiet pie kopīga galda un jārisina. Bet kādreiz, ja vēl pa vidu ir apsaimniekotājs, grūti atrisināt to. Tātad, vai nu viena, vai otra māja cieš no tā.

Šobrīd abiem namiem ir pieslēgta gan apkure, gan arī karstais ūdens. Tomēr tas ir pagaidu variants, jo avārijas sekas pilnībā vēl nav novērstas. “Civinity” gan ir pārliecināti, ka tagad gaidāmais remonts izmaksāšot vairāk nekā mājas uzkrājumā esošie līdzekļi. Oktobra pēdējā dienā vēl notiks mājas iedzīvotāju sapulce. Kā norāda “Bez Tabu” uzrunātā Liene, iespējams, tiks lemts par apsaimniekotāja nomaiņu.

Mājas iedzīvotāju pārstāvis vēl saka, ka nu ir īstais brīdis, lai apsaimniekotājs parādītu, vai tam ir spējas un prasmes pārvaldīt namu. Tikmēr uzņēmums “Civinity” jau paredz visai karstas debates iedzīvotāju sapulcē.