“Ārsts teica, ka šovakar nebrauks!” Bērnam kaklā iesprūst asaka, to izņem tikai nākamajā dienā

Baiba Runce

Autors: Baiba Runce

Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kas gatava piedzīvojumiem un avantūrām. Ar tādu pašu kaislību dara arī savu darbu.

13 komentāri

Pašu sarūpēta, vēlāk pagatavota zivtiņa – izklausās laba ideja vakariņām, vai ne? Tā domājis arī Māris, taču vienai no abām 10 gadus vecajām dvīņu meitiņām Annai kaklā iesprūdusi asaka. Izmēģinātas visas internetā atrodamās tautas metodes, bet bez panākumiem. Pazīstama daktere ieteikusi doties uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, tikai Māris pat iedomāties nevarēja, ka bērns no svešķermeņa tiks atbrīvots vien nākamajā dienā. 

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā ģimene ieradās sestdienas vakarā, apmēram pusotru stundu gaidīja rindā, līdz mazo pacienti Annu pieņēmis uzņemšanas nodaļas ārsts. “Apskatījās un pateica, ka neredz, kur ir tā asaka, teica, ka jāizsauc LORs, LORs atbrauca un teica, ka jāzvana endoskopistam. Endoskopists atbildēja, ka šovakar nebrauks, jo tas var pagaidīt līdz rītam,” par piedzīvoto bērnu slimnīcā stāstīja Māris.

Agri no rīta ģimene atkārtoti ieradusies bērnu slimnīcā, vispirms Annu apskatījis uzņemšanas nodaļas ārsts, tad endoskopists un anesteziologs. Vienos dienā sākās pati procedūra, un beidzot arī tika izņemta nelaimīgā asaka. Māris rēķina, ka bērns nebija ēdis 14 stundas, jo pirms anestēzijas tas nav atļauts.

Lielākās dusmas tieši par to, ka netika pieņemti sestdienas vakarā, arī ģimenei pazīstamā ārste esot bijusi neizpratnē par daktera aicinājumu pagaidīt. “Manuprāt, endoskopistam bija jābrauc, nevis jāpasaka, ka tas var līdz rītam pagaidīt, es saprotu, ka pieaugušajiem lūdz paciesties, bet tas tomēr ir bērns,” savu sašutumu neslēpa Māris.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Endoskopijas dienesta vadītāja Ilze Briuka norādīja, ka katru gadu uzņemšanas nodaļā vidēji nonāk 80 līdz 100 bērnu, kuriem jāveic speciāls izmeklējums – endoskopija, ar kura palīdzību no zarnu trakta, kuņģa, barības vada vai elpceļiem jāizņem svešķermenis. Tā ir ļoti augsta riska procedūra, un bērniem tiek veikta tikai narkozē.

Ilze Briuka
 Endoskopijas dienesta vadītāja

“Ja ir jāveic, mēs braucam un veicam izmeklējumus, bet tas laiks, kad jāveic izmeklējums, tā nav endoskopista griba vai vecāka griba, vai bērna griba. Ir stingras situācijas, kas mums ir jāizvērtē, kad mēs vispār drīkstam šo izmeklējumu veikt.”

Ārsts anesteziologs un endoskopists izvērtē to, kad drīkst veikt izmeklējumu. Ņemot vērā vairākus faktorus, piemēram, kad un arī ko pēdējo reizi bērns ir ēdis vai dzēris. Turklāt nevar noteikt precīzu stundu skaitu, katra situācija jāvērtē individuāli. “Ja bērns ir padzēries vai paēdis, un izmeklējuma laikā, kas ir miegā, kuņģa saturs nonāk elpceļos, tas ir ārkārtīgi liels riska moments,” paskaidroja gastroenteroloģe Ilze Briuka.

Ja bērns būtu norijis bateriju vai magnētu, kas tiek uzskatīti par īpaši bīstamajiem svešķermeņiem, tad, iespējams, endoskopija būtu veikta nekavējoties, bet arī tad pacienta veselības stāvoklis tiktu rūpīgi izvērtēts. Endoskopijas dienesta vadītāja uzskata, ka neskaidrības būtu laikus novērstas, ja Māris kārtīgāk izjautātu slimnīcas personālu, daktere gan neminēja iespēju aicināt ārstus rūpīgāk izskaidrot situāciju pacientiem.

“Izejoši no bērna sūdzībām, no ēšanas un dzeršanas laika, izmeklējums tika veikts atbilstoši tā brīža klīniskajai situācijai,” tā Ilze Briuka. Ārste aicina vecākus būt uzmanīgiem un pieskatīt savas atvases, lai ēšanas laikā bērni nerunātu vai neskraidītu apkārt ar ēdienu.

Raidījums “Bez Tabu” lūdza zinātniskā institūta “Bior” pētnieku, ihtiologu Ivaru Putni izskaidrot, kādu zivju lietošana uzturā smalko asaku dēļ prasa lielāku piesardzību. “Zivs skeletam ir divas funkcijas: organisma balsta funkcija un organisma iekšējo orgānu aizsardzības funkcija, līdz ar to zivīm, kas dzīvo ūdenskrātuves dziļākās zonās, šo te asaku būs mazāk,” skaidroja ihtiologs, norādot, ka, protams, pastāv arī izņēmumi.
Ivars Putnis
Zinātniskā institūta “Bior” pētnieks

“Ja cilvēkam būtu jāizvēlas zivis, kurās ir mazāk asaku, tad tās būtu zivis, kas ir ar mazām zvīņām vai vispār bez zvīņām, tumšas krāsas, kas pielāgojusies dzīvei piegrunts slānī, piemēram,zutis, sams, vēdzele.”

Attiecīgi vairāk asaku būs zivīm, kas mīt ūdens brīvajā slānī, un asakas palīdz balstīt ķermeni, pēc izskata būs sudrabainas, lielām zvīņām, piemēram, karpveidīgās zivis. “Atsevišķām sugām muguras daļā ir tādas “y” formas asakas, kas ir grūtāk saskatāmas, līdz ar to ļoti pareizi mugura jāatdala, bet jebkurā gadījumā, dodot šādu kumosu bērniem, tas risks saglabājas, jo bērns var to kumosu uzreiz norīt un nesakošļāt,” brīdināja ihtiologs Ivars Putnis.

Foto

13 komentāri